Senā Ēģipte

=== Sabrukums ===

=== Sabrukums ===

Pēc apmēram piecu gadsimtu Jaunās valsts pastāvēšanas, sākot no 13.-12. gadsimta p.m.ē. Ēģiptes spožums tomēr sāka pamazām atkal apsūbēt. Ēģipte vairs nebija vienīgais spēks [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija un tās zelta un citu vērtīgu resursu avots, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Nūbijas valdniekiem 8. gadsimtā p.m.ē. pat izdevās uz kādu laiku sagrābt kontroli pār visu Ēģipti.

Pēc apmēram piecu gadsimtu Jaunās valsts pastāvēšanas, sākot no 13.-12. gadsimta p.m.ē. Ēģiptes spožums tomēr sāka pamazām atkal apsūbēt. Ēģipte vairs nebija vienīgais spēks [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija un tās zelta un citu vērtīgu resursu avots, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzbāzties ka idiots Ēģiptes dienvidiem. Nūbijas valdniekiem 8. gadsimtā p.m.ē. pat izdevās uz kādu laiku sagrābt kontroli pār visu Ēģipti.

Savukārt no Lībijas rietumos arvien biežāk sāka uzmākties šeit apmetušās [[Berberi|berberu]] un citas nomadu ciltis, kas šajā reģionā ieradās no Sahāras, tai arvien vairāk pārvēršoties tuksnesī globālās sasilšanas rezultātā. Berberi bija meistarīgi jātnieki. Savos reidos Ēģiptes teritorijā tie plaši pielietoja arī kaujas ratus. Ēģipte visu laiku atradās sasprindzinājumā, lai atvairītu nemitīgos nomadu uzbrukumus, kas ap 1200. gadu p.m.ē. apvienojās vēl arī ar jūras [[Pirāts|pirātiem]], kuru pēc [[Egejas civilizācija]]s sabrukuma Vidusjūrā bija ļoti daudz. Imigranti no Sahāras pastiprināja arī iekšējos sociālos konfliktus. Visā Vidusjūras austrumu pusē bija vērojams pieaugošs haoss. Spēcīgā hetu valsts, kas agrāk bija viens no draudošākajiem Ēģiptes konkurentiem cīņā par varu, savstarpēju valdnieku precību rezultātā kļuva par sabiedroto pret kopīgiem ienaidniekiem. Tomēr šī [[alianse]] nebija ilgstoša, jo arī hetu varenība bija strauji sākusi samazināties. Abas Tuvo Austrumu šī laika lielākās [[impērija]]s, lai gan centās viena otru balstīt, neglābjami tuvojās galam. Tiesa, liktenis pret hetiem izrādījās vēl nežēlīgāks nekā pret Ēģipti — viņu valsts sabruka pilnībā, bet paši heti kā [[etnoss]] laika gaitā sajaucās ar citām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautām un izzuda.

Savukārt no Lībijas rietumos arvien biežāk sāka uzmākties šeit apmetušās [[Berberi|berberu]] un citas nomadu ciltis, kas šajā reģionā ieradās no Sahāras, tai arvien vairāk pārvēršoties tuksnesī globālās sasilšanas rezultātā. Berberi bija meistarīgi jātnieki. Savos reidos Ēģiptes teritorijā tie plaši pielietoja arī kaujas ratus. Ēģipte visu laiku atradās sasprindzinājumā, lai atvairītu nemitīgos nomadu uzbrukumus, kas ap 1200. gadu p.m.ē. apvienojās vēl arī ar jūras [[Pirāts|pirātiem]], kuru pēc [[Egejas civilizācija]]s sabrukuma Vidusjūrā bija ļoti daudz. Imigranti no Sahāras pastiprināja arī iekšējos sociālos konfliktus. Visā Vidusjūras austrumu pusē bija vērojams pieaugošs haoss. Spēcīgā hetu valsts, kas agrāk bija viens no draudošākajiem Ēģiptes konkurentiem cīņā par varu, savstarpēju valdnieku precību rezultātā kļuva par sabiedroto pret kopīgiem ienaidniekiem. Tomēr šī [[alianse]] nebija ilgstoša, jo arī hetu varenība bija strauji sākusi samazināties. Abas Tuvo Austrumu šī laika lielākās [[impērija]]s, lai gan centās viena otru balstīt, neglābjami tuvojās galam. Tiesa, liktenis pret hetiem izrādījās vēl nežēlīgāks nekā pret Ēģipti — viņu valsts sabruka pilnībā, bet paši heti kā [[etnoss]] laika gaitā sajaucās ar citām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautām un izzuda.