Hasans al Banna

Savas politiskās karjeras sākumā al Bannam nebija rūpīgi izstrādātas programmas un tā vienkārši balstījās uz islāma svarīgumu. Laika gaitā viņš radīja ideju par islāmu kā reliģiju, kas iekļauj sevī visus cilvēka dzīves un izturēšanās aspektus. Par “Musulmaņu brālības” mērķi viņš noteica jaunas paaudzes radīšanu, kas spēj saprast islāma būtību un rīkoties saskaņā ar to. Viņš ticēja, ka islāms spēj atrisināt problēmas Ēģiptē un visā islāma pasaulē. Viņš mudināja aizstāt [[Sekulārisms|laicīgās]] valsts institūcijas pret islāmiskām un pieprasīja lielas reformas, tomēr al Banna nesludināja vardarbību savu politisko mērķu sasniegšanai. To pierāda fakts, ka vairāki organizācijas biedri kandidēja vēlēšanās vairāk nekā vienu reizi un zaudēja. Al Banna uzskatīja Ēģiptes režīmu par leģitīmu un centās strādāt ar sistēmu. Citu Ēģiptes partiju nosodījums viņam izpaudās nevis kā daudzpartiju sistēmas noliegšana, bet kā to korupcijas un manipulāciju noliegšana.

Savas politiskās karjeras sākumā al Bannam nebija rūpīgi izstrādātas programmas un tā vienkārši balstījās uz islāma svarīgumu. Laika gaitā viņš radīja ideju par islāmu kā reliģiju, kas iekļauj sevī visus cilvēka dzīves un izturēšanās aspektus. Par “Musulmaņu brālības” mērķi viņš noteica jaunas paaudzes radīšanu, kas spēj saprast islāma būtību un rīkoties saskaņā ar to. Viņš ticēja, ka islāms spēj atrisināt problēmas Ēģiptē un visā islāma pasaulē. Viņš mudināja aizstāt [[Sekulārisms|laicīgās]] valsts institūcijas pret islāmiskām un pieprasīja lielas reformas, tomēr al Banna nesludināja vardarbību savu politisko mērķu sasniegšanai. To pierāda fakts, ka vairāki organizācijas biedri kandidēja vēlēšanās vairāk nekā vienu reizi un zaudēja. Al Banna uzskatīja Ēģiptes režīmu par leģitīmu un centās strādāt ar sistēmu. Citu Ēģiptes partiju nosodījums viņam izpaudās nevis kā daudzpartiju sistēmas noliegšana, bet kā to korupcijas un manipulāciju noliegšana.

1939. gadā sakarā ar arābu-ebreju konfliktu [[Palestīnas Valsts|Palestīnā]], al Banna no jauna definēja „Musulmaņu brālības” ideoloģiju, līdz ar to pārvēršot to par politisku organizāciju. Organizācija balstās uz trīs principiem: islāms ir visaptveroša sistēma, kura pašattīstas (”mutakāmil bi- dhātih”), un ir maksimālais dzīves ceļš visās tās sfērās; islāms emanē no diviem pamatprincipiem: [[Korāns|Korāna]] un pravietiskās tradīcijas (”Sunnah”); islāms iederas visos laikos un vietās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Modern Islamic Political Thought|last=Enayat|first=Hamid|publisher=B. Tauris|year=2004|location=London}}</ref> Al Banna pasludināja savu kustību par sunnītu tradīcijas un sunnītu ceļa, ”salafiyyah” vēsts un islāma reformistu uzskatu mantinieku. „Musulmaņu brālības” programmu sastādīja divi punkti: pirmkārt, mērķis padarīt kustību par starptautisku, cīnoties ne tikai par Ēģiptes, bet arī par visu musulmaņu valstu atbrīvošanos no rietumu kontroles; otrkārt, pienākums izveidot brīvu islāma valdības formu.

1939. gadā sakarā ar arābu-ebreju konfliktu [[Palestīnas Valsts|Palestīnā]], al Banna no jauna definēja „Musulmaņu brālības” ideoloģiju, līdz ar to pārvēršot to par politisku organizāciju. Organizācija balstās uz trīs principiem: islāms ir visaptveroša sistēma, kura pašattīstas (”mutakāmil bi- dhātih”), un ir maksimālais dzīves ceļš visās tās sfērās; islāms emanē no diviem pamatprincipiem: [[Korāns|Korāna]] un pravietiskās tradīcijas (”Sunnah”); islāms iederas visos laikos un vietās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Modern Islamic Political Thought|last=Enayat|first=Hamid|publisher=I.B. Tauris|year=2004|location=London}}</ref> Al Banna pasludināja savu kustību par sunnītu tradīcijas un sunnītu ceļa, ”salafiyyah” vēsts un islāma reformistu uzskatu mantinieku. „Musulmaņu brālības” programmu sastādīja divi punkti: pirmkārt, mērķis padarīt kustību par starptautisku, cīnoties ne tikai par Ēģiptes, bet arī par visu musulmaņu valstu atbrīvošanos no rietumu kontroles; otrkārt, pienākums izveidot brīvu islāma valdības formu.

Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] beigām al Banna bija kļuvis par atzītu politisku figūru, un “Musulmaņu brālība” parādīja sevi kā nopietnu spēku, prezentējot sevi kā politisko alternatīvu. Tāpat kā dažās citās partijās, tika radīts militārais spārns, lai nogalinātu politiskos pretiniekus. Brālība sasniedza savu augstāko punktu [[Izraēlas neatkarības karš|Arābu – Izraēlas kara]] laikā, kurā “Musulmaņu brālība” piedalījās ar saviem paramilitārajiem formējumiem, taču biedrības izplatīšanās, ietekmes palielināšanās un militārā spēka pieaugums radīja nesaskaņas ar valdību. 1949. gada 12. februārī al Bannu noslepkavoja policijas aģenti. Mūsdienās viņa radītā kustība iedvesmo lielāko daļu mēreni islamisko organizāciju islāma pasaulē, un tā vēl joprojām ir vadošais ideoloģiskais spēks [[Islāmisms|islāmisma]] izplatībā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Oxford Handbook of Islam and Politics|last=Emad El-Din Shahin|first=John L. Esposito,|publisher=Oxford University Press|year=2013|location=New York|pages=159-161}}</ref>

Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] beigām al Banna bija kļuvis par atzītu politisku figūru, un “Musulmaņu brālība” parādīja sevi kā nopietnu spēku, prezentējot sevi kā politisko alternatīvu. Tāpat kā dažās citās partijās, tika radīts militārais spārns, lai nogalinātu politiskos pretiniekus. Brālība sasniedza savu augstāko punktu [[Izraēlas neatkarības karš|Arābu – Izraēlas kara]] laikā, kurā “Musulmaņu brālība” piedalījās ar saviem paramilitārajiem formējumiem, taču biedrības izplatīšanās, ietekmes palielināšanās un militārā spēka pieaugums radīja nesaskaņas ar valdību. 1949. gada 12. februārī al Bannu noslepkavoja policijas aģenti. Mūsdienās viņa radītā kustība iedvesmo lielāko daļu mēreni islamisko organizāciju islāma pasaulē, un tā vēl joprojām ir vadošais ideoloģiskais spēks [[Islāmisms|islāmisma]] izplatībā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Oxford Handbook of Islam and Politics|last=Emad El-Din Shahin|first=John L. Esposito,|publisher=Oxford University Press|year=2013|location=New York|pages=159-161}}</ref>