もっと詳しく


← Senāka versija Versija, kas saglabāta 2021. gada 4. decembris, plkst. 19.15
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{inuse}}
{{cita nozīme|jūrasceļu gar Āzijas ziemeļu piekrasti|Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti|Ziemeļrietumu jūrasceļš}}
{{cita nozīme|jūrasceļu gar Āzijas ziemeļu piekrasti|Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti|Ziemeļrietumu jūrasceļš}}
[[File:Northern Sea Route vs Southern Sea Route.svg|thumb|300px|Ziemeļu jūrasceļš (zils; ap 14 000 km) salīdzinājumā ar tradicionālo dienvidu jūrasceļu caur [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] (sarkans; ap 23 000 km)]]
[[File:Northern Sea Route vs Southern Sea Route.svg|thumb|300px|Ziemeļu jūrasceļš (zils; ap 14 000 km) salīdzinājumā ar tradicionālo dienvidu jūrasceļu caur [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] (sarkans; ap 23 000 km)]]
24. rindiņa: 23. rindiņa:
1874. gadā angļu kapteinis Džozefs Viginss (”Joseph Wiggins”) at tvaikoni ”Thames” veica kuģojumu no [[Sanderlenda]]s līdz [[Jeņisejas līcis|Jeņisejas līcim]]. 1875. gadā kuģojumu līdz [[Diksona sala]]i Jeņisejas līcī veica zviedru ekspedīcija [[Ādolfs Nordenšelds|Ādolfa Nordenšelda]] vadībā.
1874. gadā angļu kapteinis Džozefs Viginss (”Joseph Wiggins”) at tvaikoni ”Thames” veica kuģojumu no [[Sanderlenda]]s līdz [[Jeņisejas līcis|Jeņisejas līcim]]. 1875. gadā kuģojumu līdz [[Diksona sala]]i Jeņisejas līcī veica zviedru ekspedīcija [[Ādolfs Nordenšelds|Ādolfa Nordenšelda]] vadībā.
1878.—1879. gadā zviedru ekspedīcija tā paša Ādolfa Nordenšelda vadībā ar kuģi ”Vega” kā pirmā vienā navigācijā apkuģoja visu Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrasti, sasniedzot [[Koļučinas līcis|Koļučinas līci]] Čukotkas piekrastē, kur pārziemoja.<ref>[https://litteraturbanken.se/f%C3%B6rfattare/Nordenski%C3%B6ldAE/titlar/VegasFard1/sida/I/etext VEGAS FÄRD KRING ASIEN OCH EUROPA JEMTE EN HISTORISK ÅTERBLICK PÅ FÖREGÅENDE RESOR LÄNGS GAMLA VERLDENS NORDKUST AF A. E. NORDENSKIÖLD]</ref>
1878.—1879. gadā zviedru ekspedīcija tā paša Ādolfa Nordenšelda vadībā ar kuģi ”Vega” kā pirmā apkuģoja visu Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrasti, sasniedzot [[Koļučinas līcis|Koļučinas līci]] Čukotkas piekrastē, kur pārziemoja.<ref>[https://litteraturbanken.se/f%C3%B6rfattare/Nordenski%C3%B6ldAE/titlar/VegasFard1/sida/I/etext VEGAS FÄRD KRING ASIEN OCH EUROPA JEMTE EN HISTORISK ÅTERBLICK PÅ FÖREGÅENDE RESOR LÄNGS GAMLA VERLDENS NORDKUST AF A. E. NORDENSKIÖLD]</ref>
Virzienā no austrumiem uz rietumiem pirmie pa Ziemeļu jūrasceļu ar pārziemošanu pie [[Taimira]]s krastiem caurkuģoja [[Boriss Viļkickis|Borisa Viļkicka]] vadītā hidrogrāfiskā ekspedīcija ar ledlaužiem ”Taimir” un ”Vaigač” 1914.—1915. gadā.
1919. gadā [[Krievija]]s valdība pēc admirāļa [[Aleksandrs Kolčaks|Aleksandra Kolčaka]] rīkojuma izveidoja Ziemeļu jūrasceļa komiteju, kas pēc Kolčaka sakāves pilnā sastāvā tika saglabāta un iekļauta Sibīrijas revolucionārās komitejas (”Sibrevkom”) sastāvā.
Vienā navigācijā Ziemeļu jūrasceļu pirmā pieveica [[Oto Šmits|Oto Šmita]] ekspedīcija ar ledlauzi ”Fjodor Litke” 1934. gadā no [[Arhangeļska]]s līdz [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]], bet pretējā virzienā — ledus klases tvaikonis ”Aleksandr Sibirjakov” kapteiņa Nokolajeva vadībā 1934. gadā.
Pirmā komerciālā transporta operācija Ziemeļu jūrasceļā visā tā garumā bija kokmateriālu transportkuģu ”Vanzetti” un ”Iskra” reiss no [[Ļeņingrada]]s uz [[Vladivostoka|Vladivostoku]] 1935. gadā no 8. jūlija līdz 9. oktobrim.
2. pasaules kara laikā pa Ziemeļu jūrasceļu no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]] nogādāja Klusā okeāna flotes karakuģus. Kara laikā aktīvi tika izmantotas ziemeļu ostas [[Narjanmara]], [[Igarka]], [[Dudinka]], [[Diksona]] un [[Tiksi]] stratēģisko materiālu piegādei, pārvadājot ap 4 miljoniem tonnu kravas. Komunikācijas apsargāja 1937. gadā izveidotā Ziemeļu flote.
1930.— 1940. gados gar Ziemeļu ledus okeāna piekrasti un Arktikas salā navigācijas nodrošināšanai izveidoja plašu polāro hidrometeoroloģisko staciju tīklu, kas daļēji saglabājies līdz mūsdienām.
1970.—1980. gados ekspluatācijā nodeva vairākus atomledlaužus, kas ļāva atsevišķos posmos nodrošināt navigāciju cauru gadu.
1991. gadā Ziemeļu jūrasceļu atvēra starptautiskai kuģniecībai, bet tikai kopš 2009. gada sakarā ar ledus kušanu tas kļuvis pievilcīgs starptautiskām kompānijām.
== Atsauces ==
== Atsauces ==