Asinhronā mašīna

* Rotorā inducētais EDS <math>E_2</math> ir [[Proporcija|proporcionāls]] slīdei:

* Rotorā inducētais EDS <math>E_2</math> ir [[Proporcija|proporcionāls]] slīdei:

<math>E_2=E_{2n}\cdot S</math>, kur <math>E_{2n}</math> ir EDS, kas inducējas nekustīgā rotorā (kad <math>n=1</math>).

<math>E_2\sim E_{2n}\cdot S</math>, kur <math>E_{2n}</math> ir EDS, kas inducējas nekustīgā rotorā (kad <math>n=1</math>).

* Dzinēja stators ir pieslēgts tīklam ar noteiktu frekvenci <math>f_1</math>, bet rotorā inducētā EDS un tā radītās strāvas frekvence <math>f_2</math> parasti ir zemāka:

* Dzinēja stators ir pieslēgts tīklam ar noteiktu frekvenci <math>f_1</math>, bet rotorā inducētā EDS un tā radītās strāvas frekvence <math>f_2</math> parasti ir zemāka:

<math>f_2=f_1\cdot S</math>.

<math>f_2\sim f_1\cdot S</math>.

<math>f_1=f_2</math> tikai tad, kad rotors nekustas.

<math>f_1=f_2</math> tikai tad, kad rotors nekustas.

<math>Z_2=\sqrt{R_2^2+(X_{L2}-X_{C2})^2}</math>, kur <math>R_2</math> ir rotora aktīvā pretestība, <math>X_{L2}</math> — induktīvā pretestība, <math>X_{C2}</math> — kapacitīvā pretestība. Tā kā rotora tinums atrodas [[Magnētiskā ķēde|magnētiskajā ķēdē]], tā reaktīvā pretestība <math>X_{2}</math> sastāv tikai no induktīvās pretestības. Tādējādi rotora pilnajai pretestībai ir aktīvi induktīvs raksturs. Rotora reaktīvā (induktīvā) pretestība ir proporcionāla slīdei:

<math>Z_2=\sqrt{R_2^2+(X_{L2}-X_{C2})^2}</math>, kur <math>R_2</math> ir rotora aktīvā pretestība, <math>X_{L2}</math> — induktīvā pretestība, <math>X_{C2}</math> — kapacitīvā pretestība. Tā kā rotora tinums atrodas [[Magnētiskā ķēde|magnētiskajā ķēdē]], tā reaktīvā pretestība <math>X_{2}</math> sastāv tikai no induktīvās pretestības. Tādējādi rotora pilnajai pretestībai ir aktīvi induktīvs raksturs. Rotora reaktīvā (induktīvā) pretestība ir proporcionāla slīdei:

<math>X_2=X_{2n}\cdot S</math>, kur <math>X_{2n}</math> ir nekustīga rotora induktīvā pretestība, bet aktīvo pretestību uzskata par nemainīgu. Tāpat

<math>X_2\sim X_{2n}\cdot S</math>, kur <math>X_{2n}</math> ir nekustīga rotora induktīvā pretestība, bet aktīvo pretestību uzskata par nemainīgu. Tāpat

<math>I_2=\frac{E_{2n}}{Z_{2n}}sin\varphi_2</math>, kur <math>\varphi_2</math> ir rotora EDS un strāvas fāžu nobīdes leņķis. Jo lielāka slīde, jo lielāks šis leņķis. Sākumā, tas ir, ar mazāku slīdi, <math>I_2</math> pieaug gandrīz tikpat strauji kā <math>E_2</math>, bet pēc tam — arvien lēnāk. Rotora strāvas aktīvā komponente <math>I_{2a}=I_2\cdot cos\varphi_2</math> sākumā, slīdei palielinoties, pieaug. Tā sasniedz maksimumu, kad <math>R_2=X_2</math> un <math>\varphi_2=45^\circ</math>. Slīdei palielinoties vēl, <math>I_{2a}</math> samazinās.

<math>I_2=\frac{E_{2n}}{Z_{2n}}sin\varphi_2</math>, kur <math>\varphi_2</math> ir rotora EDS un strāvas fāžu nobīdes leņķis. Jo lielāka slīde, jo lielāks šis leņķis. Sākumā, tas ir, ar mazāku slīdi, <math>I_2</math> pieaug gandrīz tikpat strauji kā <math>E_2</math>, bet pēc tam — arvien lēnāk. Rotora strāvas aktīvā komponente <math>I_{2a}=I_2\cdot cos\varphi_2</math> sākumā, slīdei palielinoties, pieaug. Tā sasniedz maksimumu, kad <math>R_2=X_2</math> un <math>\varphi_2=45^\circ</math>. Slīdei palielinoties vēl, <math>I_{2a}</math> samazinās.

jo šis magnētiskais lauks pārnes momentu <math>M</math>.

jo šis magnētiskais lauks pārnes momentu <math>M</math>.

Rotora enerģijas zudumus galvenokārt veido elektriskie (silst rotora tinumi).

Rotora enerģijas zudumus galvenokārt veido elektriskie zudumi (silst rotora tinumi).

<math>\Delta P_{el2}=\sim I_2^2 \cdot R_2</math>

<math>\Delta P_{el2}=\sim I_2^2 \cdot R_2</math>

Kā redzams, šie zudumi ir proporcionāli rotoras strāvas kvadrātam. Tāpat rotorā ir arī mazāk ievērojamie magnētiskie un mehāniskie zudumi, tāpēc elektromagnētiskā jauda tuvināti sadalās tā:

Kā redzams, šie zudumi ir proporcionāli rotoras strāvas kvadrātam. Tāpat rotorā ir arī mazāk ievērojamie magnētiskie un mehāniskie zudumi ([[berze]] [[Gultnis|gultņos]], [[Ventilators|ventilācijas]] zudumi), tāpēc elektromagnētiskā jauda tuvināti sadalās tā:

<math>P_{EM}=P_2+\Delta P_{el2}</math>,

<math>P_{EM}=P_2+\Delta P_{el2}</math>,

<math>\Delta P_{el2}=\frac{M(n_0-n)}{9,55}=P_{EM}\cdot S</math>.

<math>\Delta P_{el2}=\frac{M(n_0-n)}{9,55}=P_{EM}\cdot S</math>.

[[Attēls:Couple glissement MAs.svg|thumb|Asinhronā dzinēja momenta līkne M=f(S). Šajā grafikā S vietā izmantots g, bet M apzīmēts ar T]]

[[Attēls:Couple glissement MAs.svg|thumb|Asinhronā dzinēja momenta līkne M=f(S). Šajā [[Funkcijas grafiks|grafikā]] S vietā izmantots g ([[Franču valoda|franču]] ”glissement”), bet M apzīmēts ar T (”torsion”). Ja šo lielumu vērtības ir negatīvas (līkne III kvadrantā), asinhronā mašīna darbojas ģeneratora režīmā]]

==== Momenta atkarība no slīdes ====

* <math>S=0\Rightarrow M=0</math>

* Sākumā, slīdei pieaugot, palielinās momenta vērtība

* Sasniedzot kritisko slīdes vērtību <math>S_{kr}</math>, tiek sasniegts momenta maksimums — kritiskais moments <math>M_{kr}</math>

* Slīdei palielinoties vēl vairāk, moments sāk samazināties

Tādējādi [[Līnija|līknei]] M=[[Funkcija|f]](S) ir četri raksturīgi punkti:

* T, kurā ir ideālas [[Tukšgaita|tukšgaitas]] režīms, kad <math>S=0</math> un <math>M=0</math> (tostarp <math>n=n_0</math>)

* K, kurā ir kritiskais režīms ar momenta lielāko vērtību, <math>M_{kr}</math> un <math>S_{kr}</math>

* P (atrodas aiz K), kurā ir palaišanas režīms, kad <math>S=1</math> (arī <math>n=0</math>) un ir palaišanas moments <math>M_P</math>

* N (atrodas starp T un K), kurā ir nominālais režīms, kad slīdes un momenta vērtības ir nominālas,

posmā T . . . K dzinējs darbojas stabili, posmā K . . . P — nestabili.

==== Rotora griešanās ātruma atkarība no momenta ====

Pagriežot M=f(S) grafiku tā, ka moments kļūtu par neatkarīgo mainīgo, un aizvietojot slīdi ar rotora griešanās ātrumu, iegūst funkcijas grafiku, kura atrodas [[Koordinātu sistēma|koordinātu sistēmā]] ar momentu uz abscisu ass un rotora ātrumu uz ordinātu ass. Tā ir mehāniskā raksturlīkne n=f(M). Iegūtajai līknei ir līdzīga forma kā M=[[Funkcija|f]](S) līknei, tikai tā ir pagriezta par -90° (pa [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāju]]). Šai raksturlīknei ir četri raksturīgi punkti:

* T ar ideālas tukšgaitas režīmu, kad <math>M=0</math> un <math>n=n_0</math>

* N ar nominālo režīmu

* K ar kritisko režīmu, kurā ir <math>M_{kr}</math> (maksimālais moments) un <math>n_{kr}</math>, ar kuru beidzas dzinēja stabilās darbības līknes posms

* P ar palaišanas režīmu un <math>M_P</math>, kuru attīsta dzinējs, kad <math>n=0</math>.

=== Raksturlielumi ===

Parasti dzinēja pasē norādīta nominālā jauda (mehāniskā jauda izejā) <math>P_{2N}</math>, rotora griešanās ātrums nominālajā režīmā <math>n_N</math>, dzinēja pārslodzes spēja <math>\lambda =\frac{M_{kr}}{M_N}</math>, (tās vērtība parasti 1,6 . . . 2,5), palaišanas momenta attiecība pret nominālo momentu <math>\frac{M_P}{M_N}</math> (parasti robežās 0,8 . . . 1,5). Tāpat jābūt norādītam: statora nominālajam spriegumam <math>U_N</math>, palaišanas strāvas un statora nominālās strāvas attiecībai <math>\frac{I_{pal}}{I_N}</math> (2,5 . . . 7,5), lietderības koeficientam <math>\eta</math>, jaudas koeficientam <math>cos \varphi_2</math>, nominālajai slīdei <math>S_N</math>, kritiskajai slīdei <math>S_{kr}</math>.

== Atsauces ==

== Atsauces ==