Vēsture
← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 9. decembris, plkst. 10.16 | ||
40. rindiņa: | 40. rindiņa: | ||
== Vēsture ==
|
== Vēsture ==
|
||
Lai gan mūsdienu Ķeguma apbūve uzsākta līdz ar Ķeguma HES celtniecību, taču apkaime bijusi apdzīvota arī senāk. Tagadējā Lāčplēša iela senāk ir bijis ceļš uz Rautenfeldu jeb Ķeguma muižu, kas pēc HES izbūves applūdināta.
|
Lai gan mūsdienu Ķeguma apbūve uzsākta līdz ar Ķeguma HES celtniecību, taču apkaime bijusi apdzīvota arī senāk. Tagadējā Lāčplēša iela senāk ir bijis ceļš uz [[Rautenfeldi|Rautenfeldu]] jeb Ķeguma muižu, kas pēc HES izbūves applūdināta.
|
||
Ķegums par apdzīvotu vietu sācis veidoties tikai 1936. gadā līdz ar Ķeguma HES celtniecību. Pirmās mājas spēkstacijas darbiniekiem celtas tagadējā Skolas ielā un Liepu alejā. Savu nosaukumu pilsēta ir ieguvusi no šai Daugavas posmā bijušajām un vēlāk applūdinātajām Ķeguma [[krāces|krācēm]]. Bīstamās Ķeguma krāces un straumes piemin arī [[Andrejs Pumpurs]] eposā “[[Lāčplēsis]]”. Senos laikos Daugava bija visai intensīvs tirdzniecības ceļš — tad pa to uz [[Rīga|Rīgu]] kuģojuši arī [[Krievija|Krievzemes]] tirgotāji. Pēc vietējiem nostāstiem, krievu plostnieki un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši “Tjagom, tjagom!”, tādējādi ar saskaņotu rīcību izvairoties no avārijām.
|
Ķegums par apdzīvotu vietu sācis veidoties tikai 1936. gadā līdz ar Ķeguma HES celtniecību. Pirmās mājas spēkstacijas darbiniekiem celtas tagadējā Skolas ielā un Liepu alejā. Savu nosaukumu pilsēta ir ieguvusi no šai Daugavas posmā bijušajām un vēlāk applūdinātajām Ķeguma [[krāces|krācēm]]. Bīstamās Ķeguma krāces un straumes piemin arī [[Andrejs Pumpurs]] eposā “[[Lāčplēsis]]”. Senos laikos Daugava bija visai intensīvs tirdzniecības ceļš — tad pa to uz [[Rīga|Rīgu]] kuģojuši arī [[Krievija|Krievzemes]] tirgotāji. Pēc vietējiem nostāstiem, krievu plostnieki un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši “Tjagom, tjagom!”, tādējādi ar saskaņotu rīcību izvairoties no avārijām.
|