Lībiskais dialekts

[[Attēls:Latvaldialekti.svg|350px|thumb|Dialektu izplatība Latvijas teritorijā]]

[[Attēls:Latvaldialekti.svg|350px|thumb|Dialektu izplatība Latvijas teritorijā]]

”’Lībiskais dialekts”’ (pašnosaukums: ”ventiņ vālod, ventiņmēl”)<ref>Dace Strelēvica-Ošiņa (2009). Latviešu valodas lībiskais dialekts un tā lietotāju identitāte: pārdomas pēc pētījuma. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika</ref> ir viens no trim [[latviešu valoda]]s [[dialekts|dialektiem]]. Lībiskais dialekts ir runāts tajās vietās, kur [[lībiešu valoda]] atstājusi vislielāko [[substrāts (valodniecība)|substrātu]]. Lībiskajā dialektā tiek runāts [[Vidzeme]]s ziemeļrietumos (Vidzemes lībiskās izloksnes) un [[Kurzeme|Kurzemē]] uz ziemeļiem no [[Kuldīga]]s (Kurzemes lībiskās jeb tāmnieku izloksnes) — novados, kurus apdzīvojuši [[lībieši]].<ref name=”lat”>{{LAT e|4|110}}</ref> Lībiskajā dialektā runājošie, gluži kā [[vidus dialekts|vidus dialektā]] runājošie, tiek saukti par lejzemniekiem.<ref name=”lat” />

”’Lībiskais dialekts”’ (pašnosaukums: ”ventiņ vālod” jeb ”ventiņmēl”<ref>Dace Strelēvica-Ošiņa (2009). [https://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/746.pdf#page=94 Latviešu valodas lībiskais dialekts un tā lietotāju identitāte: pārdomas pēc pētījuma]. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika</ref>) ir viens no trim [[latviešu valoda]]s [[dialekts|dialektiem]]. Lībiskais dialekts ir runāts tajās vietās, kur [[lībiešu valoda]] atstājusi vislielāko [[substrāts (valodniecība)|substrātu]]. Lībiskajā dialektā tiek runāts [[Vidzeme]]s ziemeļrietumos (Vidzemes lībiskās izloksnes) un [[Kurzeme|Kurzemē]] uz ziemeļiem no [[Kuldīga]]s (Kurzemes lībiskās jeb tāmnieku izloksnes) — novados, kurus apdzīvojuši [[lībieši]].<ref name=”lat”>{{LAT e|4|110}}</ref> Lībiskajā dialektā runājošie, gluži kā [[vidus dialekts|vidus dialektā]] runājošie, tiek saukti par lejzemniekiem.<ref name=”lat” />

Lībiskajā dialektā visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas [[darbības vārds|darbības vārdi]], krītošā un lauztā intonācija ir kļuvusi vienāda.<ref name=”lat” /> Personvārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm ”-els”, ”-ans”, netiek šķirta dzimte.<ref name=”lat” /> Lībiskajam dialektam raksturīga palatālo līdzskaņu depalatalizācija, dažos gadījumos arī pilnīga [[Sinkope (valodniecība)|sinkope]], piemēram, [[Pamazināmā forma|pamazināmās formas]] galotnē ”-iņš” skaņa /ņ/ zūd pilnībā.

Lībiskajā dialektā visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas [[darbības vārds|darbības vārdi]], krītošā un lauztā intonācija ir kļuvusi vienāda.<ref name=”lat” /> Personvārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm ”-els”, ”-ans”, netiek šķirta dzimte.<ref name=”lat” /> Lībiskajam dialektam raksturīga palatālo līdzskaņu depalatalizācija, dažos gadījumos arī pilnīga [[Sinkope (valodniecība)|sinkope]], piemēram, [[Pamazināmā forma|pamazināmās formas]] galotnē ”-iņš” skaņa /ņ/ zūd pilnībā.

==== Patskaņi un divskaņi ====

==== Patskaņi un divskaņi ====

Lībiskajā dialektā vārda pēdejā [[Zilbe|zilbē]], ja tā neuzsvērta, zūd [[patskanis]], un [[Balsīgums|balsīgs]] [[slēdzenis]] pēc īsa patskaņa vārda beigās tiek [[Geminācija|geminēts]]. Ja vārds pēc patskaņa redukcijas beidzas ar [[Līdzskanis|līdzskaņu]] grupu, šie līdzskaņi bieži tiek atdalīti ar [[Anaptikse|anaptiksi]].<ref name=”:0″>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit7.htm|title=Lībiskais dialekts}}</ref><ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>

Lībiskajā dialektā vārda pēdejā [[Zilbe|zilbē]], ja tā neuzsvērta, zūd [[patskanis]], un [[Balsīgums|balsīgs]] [[slēdzenis]] pēc īsa patskaņa vārda beigās tiek [[Geminācija|geminēts]]. Ja vārds pēc patskaņa redukcijas beidzas ar [[Līdzskanis|līdzskaņu]] grupu, šie līdzskaņi bieži tiek atdalīti ar [[Anaptikse|anaptiksi]].<ref name=”:0″>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit7.htm|title=Lībiskais dialekts}}</ref><ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>

* ”lapp” – lapa (beidzas ar slēdzeni, tāpēc tas tiek pagarināts)

* ”lapp” — lapa (beidzas ar slēdzeni, tāpēc tas tiek pagarināts)

* ”maiz” – maize (beidzas ar berzeni, kura garums nemainās)

* ”maiz” — maize (beidzas ar berzeni, kura garums nemainās)

* ”puttr̥” – putra (skaņa ”r” veido atsevišķu zilbi, patskaņa klātbūtne starp abiem atkarīga no runātāja)

* ”puttr̥” — putra (skaņa ”r” veido atsevišķu zilbi, patskaņa klātbūtne starp abiem atkarīga no runātāja)

Zūdot gala zilbes patskanim aiz balsīga līdzskaņa, tiek pagarināts iepriekšējais patskanis, piemēram:

Zūdot gala zilbes patskanim aiz balsīga līdzskaņa, tiek pagarināts iepriekšējais patskanis, piemēram:

* ”pirms kār” – pirms kara

* ”pirms kār” — pirms kara

* ”āls” – alus

* ”āls” — alus

* ”pa vīd” – pa vidu

* ”pa vīd” — pa vidu

Garie patskaņi pēdējā zilbē netiek atmesti, bet gan saīsināti.<ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>

Garie patskaņi pēdējā zilbē netiek atmesti, bet gan saīsināti.<ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>

* ”sēta” – sētā

* ”sēta” — sētā

* ”zeme” – zemē

* ”zeme” — zemē

* ”Venta” – Ventā

* ”Venta” — Ventā

[[Troksnenis|Troksneņu]] priekšā skaņa ”ē” diftongizējas.<ref name=”:0″>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit7.htm|title=Lībiskais dialekts}}</ref>

[[Troksnenis|Troksneņu]] priekšā skaņa ”ē” diftongizējas.<ref name=”:0″>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit7.htm|title=Lībiskais dialekts}}</ref>

* ”peic” – pēc

* ”peic” — pēc

* ”seid” – sēž

* ”seid” — sēž

Retumis, patskanim [a] atbilst [æ], jeb platais “e”. Šāda parādība vērojama vārdā ar nozīmi “stallis”: ”stęlls.”<ref>Endzelin, J. (1922.) Lettisches Lesebuch. Grammatische und metrische Vorbemerkungen,Texte und Glossar. Heidelberg: Carl Winter’s Universitätsbuchhandlung.</ref> Dažās Kurzemes izloksnēs saglabājusies konservatīva iezīme – senākā [u] saglabāšanās dažos vārdos, kuros literārajā valodā ir skaņa [i]:<ref name=”:2″>Endzelīns, J. (1951.) Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība</ref>

Retumis, patskanim [a] atbilst [æ], jeb platais “e”. Šāda parādība vērojama vārdā ar nozīmi “stallis”: ”stęlls.”<ref>Endzelin, J. (1922.) Lettisches Lesebuch. Grammatische und metrische Vorbemerkungen,Texte und Glossar. Heidelberg: Carl Winter’s Universitätsbuchhandlung.</ref> Dažās Kurzemes izloksnēs saglabājusies konservatīva iezīme — senākā [u] saglabāšanās dažos vārdos, kuros literārajā valodā ir skaņa [i]:<ref name=”:2″>Endzelīns, J. (1951.) Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība</ref>

* ”dui” – divi (sal. [[Lietuviešu valoda|lietuviski]]: dui)

* ”dui” — divi (sal. [[Lietuviešu valoda|lietuviski]]: dui)

* ”zuv” – zivs (>zive) (sal. lietuviski: žuvis)

* ”zuv” — zivs (>zive) (sal. lietuviski: žuvis)

* ”suvans” – sivēns

* ”suvans” — sivēns

* ”dubans” – dibens

* ”dubans” — dibens

==== Līdzskaņi ====

==== Līdzskaņi ====

Līdzskaņu grupa ”-ln-” lībiskajā dialektā tiek asimilēta, veidojot pagarinātu ”-ll-” skaņu.

Līdzskaņu grupa ”-ln-” lībiskajā dialektā tiek asimilēta, veidojot pagarinātu ”-ll-” skaņu.

* ”mells –” melns

* ”mells” — melns

* ”vells –” velns

* ”vells” — velns

Kurzemes izloksnēs pamazināmās izloksnes galotnē -iņš, kā arī 3. personas vsk. personas vietniekvārdā zūd palatālais līdzskanis:

Kurzemes izloksnēs pamazināmās izloksnes galotnē -iņš, kā arī 3. personas vsk. personas vietniekvārdā zūd palatālais līdzskanis:

* ”viš” – viņš, viņa

* ”viš” — viņš, viņa

* ”meitiš” – meitene (> meitiņa > meitiņš)

* ”meitiš” — meitene (> meitiņa > meitiņš)

* ”istabiš” – istabiņa (> istabiņš)

* ”istabiš” — istabiņa (> istabiņš)

=== Prozodija ===

=== Prozodija ===

Lai gan, gluži kā latviešu literārajā valodā, uzsvars krīt galvenokārt uz pirmās zilbes, Kurzemes izloksnēs emfātiskā runā uzsvars mēdz tikt pārvietots uz otro zilbi, piemēram:<ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>

Lai gan, gluži kā latviešu literārajā valodā, uzsvars krīt galvenokārt uz pirmās zilbes, Kurzemes izloksnēs emfātiskā runā uzsvars mēdz tikt pārvietots uz otro zilbi, piemēram:<ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>

* ”ār’kārtig skaist” – ārkārtīgi skaisti

* ”ār’kārtig skaist” — ārkārtīgi skaisti

* ”mut pa’vēruš” – muti pavēruši

* ”mut pa’vēruš” — muti pavēruši

* ”pa’lēkdames” – palēkdamies

* ”pa’lēkdames” — palēkdamies

Uzsvars attiecīgajā pierakstā norādīts ar [[Apostrofs|apostrofu]] pirms uzsvērtās zilbes.

Uzsvars attiecīgajā pierakstā norādīts ar [[Apostrofs|apostrofu]] pirms uzsvērtās zilbes.

=== Dzimte ===

=== Dzimte ===

Lībiskajā dialektā netiek izšķirta vīriešu un sieviešu dzimte. Šī īpašība ir saistīta ar lībiešu valodas substrātu.<ref name=”:3″>Rudzīte, M. (1964.) Latviešu dialektoloģija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība</ref> Literārās valodas ietekmē gan šīs īpatnības lietojums pakāpeniski izzūd.<ref>Markus-Narvila, L. (sast.) (2008.) No Sventājas līdz Ancei: Latviešu izloksnes Rietumkurzemes piekrastē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā/sast. L. Markus-Narvila; zin. red. B. Laumane. Liepāja: LiePA.</ref> Teikumā sieviešu dzimtes lietvārdi mēdz pastāvēt, taču tiem tiek blakus lietoti vīriešu dzimtes predikāti<ref name=”:2″ />, piemēram:

Lībiskajā dialektā netiek izšķirta vīriešu un sieviešu dzimte. Šī īpašība ir saistīta ar lībiešu valodas substrātu.<ref name=”:3″>Rudzīte, M. (1964.) Latviešu dialektoloģija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība</ref> Literārās valodas ietekmē gan šīs īpatnības lietojums pakāpeniski izzūd.<ref>Markus-Narvila, L. (sast.) (2008.) No Sventājas līdz Ancei: Latviešu izloksnes Rietumkurzemes piekrastē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā/sast. L. Markus-Narvila; zin. red. B. Laumane. Liepāja: LiePA.</ref> Teikumā sieviešu dzimtes lietvārdi mēdz pastāvēt, taču tiem tiek blakus lietoti vīriešu dzimtes predikāti<ref name=”:2″ />, piemēram:

* ”up i dziļš” – upe ir dziļa

* ”up i dziļš” — upe ir dziļa

* ”gov bi sabijes” – govs bija sabijusies

* ”gov bi sabijes” — govs bija sabijusies

=== Vietniekvārdi ===

=== Vietniekvārdi ===