Vēsture
| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 13. oktobris, plkst. 09.49 | ||
| 30. rindiņa: | 30. rindiņa: | ||
|
== Cēloņi ==
|
== Cēloņi ==
|
||
| − |
Da Kosta sindroms sākotnēji tika uzskatīts par sirds slimību, un vēlāk tas tika klasificēts kā psihisks.<ref name=”ICD-9″>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.icd9data.com/2008/Volume1/290-319/300-316/306/default.htm|title=2008 ICD-9-CM Diagnosis 306.* – Physiological malfunction arising from mental factors|website=2008 ICD-9-CM Volume 1 Diagnosis Codes|access-date=2008-05-26}}</ref>
|
+ |
Da Kosta sindroms sākotnēji tika uzskatīts par sirds slimību, un vēlāk tas tika klasificēts kā psihisks.<ref name=”ICD-9″>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.icd9data.com/2008/Volume1/290-319/300-316/306/default.htm|title=2008 ICD-9-CM Diagnosis 306.* – Physiological malfunction arising from mental factors|website=2008 ICD-9-CM Volume 1 Diagnosis Codes|access-date=2008-05-26}}</ref><ref name=”urlDorlands Medical Dictionary:Da Costa syndrome”>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mercksource.com/pp/us/cns/cns_hl_dorlands_split.jsp?pg=/ppdocs/us/common/dorlands/dorland/two/000027276.htm|title=Dorlands Medical Dictionary:Da Costa syndrome|access-date=2008-05-26}}</ref> Šo terminu vairs neizmanto neviena medicīnas iestāde, un to parasti aizstāj precīzākas diagnozes, no kurām dažām ir medicīnisks pamats.
|
|
== Diagnoze ==
|
== Diagnoze ==
|
||
| 38. rindiņa: | 38. rindiņa: | ||
|
=== Klasifikācija ===
|
=== Klasifikācija ===
|
||
| − |
Sindromam, ko dažādi dēvē par sirds neirozi, hronisku astēniju, piepūles sindromu, funkcionālām sirds un asinsvadu slimībām, neirocirkulācijas astēniju, primāro neirastēniju un subakūtu astēniju, ir daudz nosaukumu.<ref name=”urlNORD”>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rarediseases.org/search/rdbdetail_abstract.html?disname=Neurasthenia|title=Neurasthenia|publisher=National Organization for Rare Disorders, Inc.|website=Rare Disease Database|access-date=2008-05-28}}</ref><ref name=”urlDa Costas Syndrome (or Effort Syndrome). Lecture I”>{{Publikācijas atsauce|last=Paul Wood, MD|date=1941-05-24|title=Da Costa’s Syndrome (or Effort Syndrome). Lecture I|url=http://www.pubmedcentral.nih.gov/pagerender.fcgi?artid=2161922&pageindex=1|publisher=[[British Medical Journal]]|volume=1|issue=4194|pages=1(4194): 767–772|doi=10.1136/bmj.1.4194.767|pmc=2161922|pmid=20783672|access-date=2008-05-28}}</ref><ref name=”pmid14892184″>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Cohen ME, White PD|date=November 1, 1951|title=Life situations, emotions, and neurocirculatory asthenia (anxiety neurosis, neurasthenia, effort syndrome)|url=http://www.psychosomaticmedicine.org/cgi/pmidlookup?view=long&pmid=14892184|journal=[[Psychosomatic Medicine (journal)|Psychosomatic Medicine]]|volume=13|issue=6|pages=335–57|doi=10.1097/00006842-195111000-00001|pmid=14892184|access-date=2008-05-28}}</ref><ref name=”pmid3314950″>{{Publikācijas atsauce|last=Paul O|year=1987|title=Da Costa’s syndrome or neurocirculatory asthenia|journal=British Heart Journal|volume=58|issue=4|pages=306–15|doi=10.1136/hrt.58.4.306|pmc=1277260|pmid=3314950}}</ref> Pats Kosta to nosauca par ”uzbudināmo sirdi”<ref name=”Da Costa”>{{Publikācijas atsauce|last=Da Costa|first=Jacob Medes|date=January 1871|title=On irritable heart; a clinical study of a form of functional cardiac disorder and its consequences|url=https://archive.org/details/paper-doi-10_1097_00000441-187101000-00001|journal=[[The American Journal of the Medical Sciences]]|issue=61|pages=[https://archive.org/details/paper-doi-10_1097_00000441-187101000-00001/page/n1 18]–52}}</ref> un termins ”karavīra sirds” bija plaši lietots gan pirms, gan pēc viņa darbiem. Lielākā daļa autoru šos terminus lieto savstarpēji aizvietojamā veidā, bet daži autori iedala atšķirību no šī stāvokļa dažādajām izpausmēm, dodot priekšroku dažādu etiķešu izmantošanai, lai uzsvērtu psihiatrisko vai ne-psihiatrisko sūdzību pārsvaru. Piemēram, Oglesbijs Pols raksta, ka “ne visiem pacientiem ar neirocirkulāro astēniju ir sirds neiroze, un ne visiem pacientiem ar sirds neirozi ir neirocirkulārā astēnija.”
|
+ |
Sindromam, ko dažādi dēvē par sirds neirozi, hronisku astēniju, piepūles sindromu, funkcionālām sirds un asinsvadu slimībām, neirocirkulācijas astēniju, primāro neirastēniju un subakūtu astēniju, ir daudz nosaukumu.<ref name=”urlNORD”>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rarediseases.org/search/rdbdetail_abstract.html?disname=Neurasthenia|title=Neurasthenia|publisher=National Organization for Rare Disorders, Inc.|website=Rare Disease Database|access-date=2008-05-28}}</ref><ref name=”urlDa Costas Syndrome (or Effort Syndrome). Lecture I”>{{Publikācijas atsauce|last=Paul Wood, MD|date=1941-05-24|title=Da Costa’s Syndrome (or Effort Syndrome). Lecture I|url=http://www.pubmedcentral.nih.gov/pagerender.fcgi?artid=2161922&pageindex=1|publisher=[[British Medical Journal]]|volume=1|issue=4194|pages=1(4194): 767–772|doi=10.1136/bmj.1.4194.767|pmc=2161922|pmid=20783672|access-date=2008-05-28}}</ref><ref name=”pmid14892184″>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Cohen ME, White PD|date=November 1, 1951|title=Life situations, emotions, and neurocirculatory asthenia (anxiety neurosis, neurasthenia, effort syndrome)|url=http://www.psychosomaticmedicine.org/cgi/pmidlookup?view=long&pmid=14892184|journal=[[Psychosomatic Medicine (journal)|Psychosomatic Medicine]]|volume=13|issue=6|pages=335–57|doi=10.1097/00006842-195111000-00001|pmid=14892184|access-date=2008-05-28}}</ref><ref name=”pmid3314950″>{{Publikācijas atsauce|last=Paul O|year=1987|title=Da Costa’s syndrome or neurocirculatory asthenia|journal=British Heart Journal|volume=58|issue=4|pages=306–15|doi=10.1136/hrt.58.4.306|pmc=1277260|pmid=3314950}}</ref> Pats Kosta to nosauca par ”uzbudināmo sirdi”<ref name=”Da Costa”>{{Publikācijas atsauce|last=Da Costa|first=Jacob Medes|date=January 1871|title=On irritable heart; a clinical study of a form of functional cardiac disorder and its consequences|url=https://archive.org/details/paper-doi-10_1097_00000441-187101000-00001|journal=[[The American Journal of the Medical Sciences]]|issue=61|pages=[https://archive.org/details/paper-doi-10_1097_00000441-187101000-00001/page/n1 18]–52}}</ref> un termins ”karavīra sirds” bija plaši lietots gan pirms, gan pēc viņa darbiem. Lielākā daļa autoru šos terminus lieto savstarpēji aizvietojamā veidā, bet daži autori iedala atšķirību no šī stāvokļa dažādajām izpausmēm, dodot priekšroku dažādu etiķešu izmantošanai, lai uzsvērtu psihiatrisko vai ne-psihiatrisko sūdzību pārsvaru. Piemēram, Oglesbijs Pols raksta, ka “ne visiem pacientiem ar neirocirkulāro astēniju ir sirds neiroze, un ne visiem pacientiem ar sirds neirozi ir neirocirkulārā astēnija.”<ref name=”pmid3314950” /> Neviens no šiem terminiem nav plaši izmantots.
|
|
== Ārstēšana ==
|
== Ārstēšana ==
|
||
| 49. rindiņa: | 49. rindiņa: | ||
|
== Vēsture ==
|
== Vēsture ==
|
||
|
[[Attēls:Jacob Mendes Da Costa.jpg|thumb|Jēkabs Mendess Da Kosta]]
|
[[Attēls:Jacob Mendes Da Costa.jpg|thumb|Jēkabs Mendess Da Kosta]]
|
||
| − |
Da Kosta sindroms ir nosaukts pēc ķirurga Jēkaba Mendesa Da Kosta<ref name=”titleDa Costa’s syndrome (www.whonamedit.com)”>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whonamedit.com/synd.cfm/2882.html|title=Da Costa’s syndrome|publisher=www.whonamedit.com|access-date=2007-12-18}}</ref> kurš pirmo reizi to novēroja karavīriem [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara laikā]]. Laikā, kad tas tika ierosināts, Da Kosta sindroms tika uzskatīts par ļoti vēlamu<ref name=”isbn0-309-10552-8″>{{Grāmatas atsauce|last=National Research Council; Committee on Veterans’ Compensation for Posttraumatic Stress Disorder|title=PTSD Compensation and Military Service: Progress and Promise|publisher=National Academies Press|location=Washington, D.C|year=2007|quote=Being able to attribute soldier’s heart to a physical cause provided an “honorable solution” to all vested parties, as it left the self-respect of the soldier intact and it kept military authorities from having to explain the “psychological breakdowns in previously brave soldiers” or to account for “such troublesome issues as cowardice, low unit morale, poor leadership, or the meaning of the war effort itself” (Van der Kolk et al., as cited in Lasiuk, 2006).|isbn=978-0-309-10552-1|url=http://books.nap.edu/openbook.php?record_id=11870&page=27|page=35}}</ref> fizioloģisku skaidrojumu “karavīra sirdij”. Termina “Da Kosta sindroms” lietošana sasniedza maksimumu 20. gadsimta sākumā. Tuvojoties gadsimta vidum, stāvoklis parasti tika atkārtoti raksturots kā neirozes forma.<ref name=”isbn1-58901-014-0″>{{Grāmatas atsauce|last=Edmund D., MD Pellegrino|last2=Caplan, Arthur L.|last3=Mccartney, James Elvins|last4=Dominic A. Sisti|title=Health, Disease, and Illness: Concepts in Medicine|url=https://archive.org/details/healthdiseaseill0000unse|publisher=Georgetown University Press|location=Washington, D.C|year=2004|isbn=978-1-58901-014-7|page=165}}</ref> Sākotnēji tas tika klasificēts kā “F45.3” (zem sirds un asinsvadu sistēmas somatoformiem traucējumiem) ICD-10 klasifikācijā
|
+ |
Da Kosta sindroms ir nosaukts pēc ķirurga Jēkaba Mendesa Da Kosta<ref name=”titleDa Costa’s syndrome (www.whonamedit.com)”>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whonamedit.com/synd.cfm/2882.html|title=Da Costa’s syndrome|publisher=www.whonamedit.com|access-date=2007-12-18}}</ref> kurš pirmo reizi to novēroja karavīriem [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara laikā]]. Laikā, kad tas tika ierosināts, Da Kosta sindroms tika uzskatīts par ļoti vēlamu<ref name=”isbn0-309-10552-8″>{{Grāmatas atsauce|last=National Research Council; Committee on Veterans’ Compensation for Posttraumatic Stress Disorder|title=PTSD Compensation and Military Service: Progress and Promise|publisher=National Academies Press|location=Washington, D.C|year=2007|quote=Being able to attribute soldier’s heart to a physical cause provided an “honorable solution” to all vested parties, as it left the self-respect of the soldier intact and it kept military authorities from having to explain the “psychological breakdowns in previously brave soldiers” or to account for “such troublesome issues as cowardice, low unit morale, poor leadership, or the meaning of the war effort itself” (Van der Kolk et al., as cited in Lasiuk, 2006).|isbn=978-0-309-10552-1|url=http://books.nap.edu/openbook.php?record_id=11870&page=27|page=35}}</ref> fizioloģisku skaidrojumu “karavīra sirdij”. Termina “Da Kosta sindroms” lietošana sasniedza maksimumu 20. gadsimta sākumā. Tuvojoties gadsimta vidum, stāvoklis parasti tika atkārtoti raksturots kā neirozes forma.<ref name=”isbn1-58901-014-0″>{{Grāmatas atsauce|last=Edmund D., MD Pellegrino|last2=Caplan, Arthur L.|last3=Mccartney, James Elvins|last4=Dominic A. Sisti|title=Health, Disease, and Illness: Concepts in Medicine|url=https://archive.org/details/healthdiseaseill0000unse|publisher=Georgetown University Press|location=Washington, D.C|year=2004|isbn=978-1-58901-014-7|page=165}}</ref> Sākotnēji tas tika klasificēts kā “F45.3″ (zem sirds un asinsvadu sistēmas somatoformiem traucējumiem) ICD-10 klasifikācijā<ref name=”isbn92-4-154422-8”>{{Grāmatas atsauce|last=World Health Organization|title=Icd-10: The Icd-10 Classification of Mental and Behavioural Disorders : Clinical Descriptions and Diagnostic Guidelines|publisher=World Health Organization|location=Geneva|year=1992|isbn=978-92-4-154422-1|page=168}}</ref> un tagad tas ir klasificēts kā “somatoforma veģetatīva disfunkcija”.
|
| − |
Da Kosta sindroms ietver simptomu kopumu, kas ietver sāpes kreisajā pusē krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkumu un nogurumu, reaģējot uz slodzi. Ērls de Grejs, kurš no 1864. līdz 1868. gadam iesniedza četrus ziņojumus par britu karavīriem ar šiem simptomiem, un attiecināja tos uz lielo militārā aprīkojuma svaru, ko pārnēsāja cieši pie krūtīm piesprādzētās mugursomās, kas varēja traucēt sirdsdarbībai. Arī 1864. gadā Henrijs Hārtors novēroja karavīrus [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā,]] kuriem bija līdzīgi simptomi, kas bija saistīti ar “ilgstošu pārslodzi, atpūtas un bieži vien barības trūkumu”, un nenoteiktas sirds sūdzības tika attiecinātas uz miega trūkumu un sliktu pārtiku. 1870. gadā Artūrs Bovens Maijerss no
|
+ |
Da Kosta sindroms ietver simptomu kopumu, kas ietver sāpes kreisajā pusē krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkumu un nogurumu, reaģējot uz slodzi. Ērls de Grejs, kurš no 1864. līdz 1868. gadam iesniedza četrus ziņojumus par britu karavīriem ar šiem simptomiem, un attiecināja tos uz lielo militārā aprīkojuma svaru, ko pārnēsāja cieši pie krūtīm piesprādzētās mugursomās, kas varēja traucēt sirdsdarbībai. Arī 1864. gadā Henrijs Hārtors novēroja karavīrus [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā,]] kuriem bija līdzīgi simptomi, kas bija saistīti ar “ilgstošu pārslodzi, atpūtas un bieži vien barības trūkumu”, un nenoteiktas sirds sūdzības tika attiecinātas uz miega trūkumu un sliktu pārtiku. 1870. gadā Artūrs Bovens Maijerss no ”Coldstream Guards” arī uzskatīja, ka šīs problēmas ir cēlonis problēmām, kuras viņš sauca par neirocirkulāro astēniju un sirds un asinsvadu neirozi.<ref name=”Goetz 1993 429–447″>{{Grāmatas atsauce|last=Goetz|first=C.G.|title=Handbook of Clinical Neurology|publisher=Elsevier Science Publishers|year=1993|location=B.V.|pages=429–447}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mackenzie|first=Sir James|last2=R. M. Wilson|last3=Philip Hamill|last4=Alexander Morrison|last5=O. Leyton|last6=Florence A. Stoney|author-link6=Florence A. Stoney|date=1916-01-18|title=Discussions On The Soldier’s Heart|journal=Proceedings of the Royal Society of Medicine, Therapeutical and Pharmacological Section|volume=9|pages=27–60}}</ref>
|
| − |
J. M. Da Kosta pētījumā, kurā piedalījās 300 karavīri, tika ziņots par līdzīgiem atklājumiem 1871. gadā un piebilda, ka stāvoklis bieži attīstījās un saglabājās pēc [[Drudzis|drudža]] vai [[Caureja|caurejas]]. Viņš arī atzīmēja, ka [[Pulss|pulsu]] vienmēr ļoti un strauji ietekmēja stāvokļa maiņa, piemēram, noliekšanās, saliekšanās vai atliekšanās, atgāšanās. Tipisks gadījums bija vīrietis, kurš vairākus mēnešus vai ilgāk strādāja dienestā un saslima ar caureju vai drudzi, un pēc neilgas uzturēšanās slimnīcā atgriezās aktīvajā dienestā. Drīz vien karavīrs atklāja, ka viņš nevar sekot līdzi saviem biedriem, atgriežoties pie karavīra dzīves, kā iepriekš, jo viņam trūkst elpa, viņam reibst galva, krūtīs parādās [[sirdsklauves]] un sāpes, tomēr pēc kāda laika vēlāk viņš izskatījās kopumā vesels.
|
+ |
J. M. Da Kosta pētījumā, kurā piedalījās 300 karavīri, tika ziņots par līdzīgiem atklājumiem 1871. gadā un piebilda, ka stāvoklis bieži attīstījās un saglabājās pēc [[Drudzis|drudža]] vai [[Caureja|caurejas]]. Viņš arī atzīmēja, ka [[Pulss|pulsu]] vienmēr ļoti un strauji ietekmēja stāvokļa maiņa, piemēram, noliekšanās, saliekšanās vai atliekšanās, atgāšanās. Tipisks gadījums bija vīrietis, kurš vairākus mēnešus vai ilgāk strādāja dienestā un saslima ar caureju vai drudzi, un pēc neilgas uzturēšanās slimnīcā atgriezās aktīvajā dienestā. Drīz vien karavīrs atklāja, ka viņš nevar sekot līdzi saviem biedriem, atgriežoties pie karavīra dzīves, kā iepriekš, jo viņam trūkst elpa, viņam reibst galva, krūtīs parādās [[sirdsklauves]] un sāpes, tomēr pēc kāda laika vēlāk viņš izskatījās kopumā vesels.<ref name=”Da Costa”>{{Publikācijas atsauce|last=Da Costa|first=Jacob Medes|date=January 1871|title=On irritable heart; a clinical study of a form of functional cardiac disorder and its consequences|url=https://archive.org/details/paper-doi-10_1097_00000441-187101000-00001|journal=[[The American Journal of the Medical Sciences]]|issue=61|pages=[https://archive.org/details/paper-doi-10_1097_00000441-187101000-00001/page/n1 18]–52}}</ref> 1876. gadā ķirurgs Artūrs Deivijs attiecināja simptomus uz militāro treniņu, kurā „pārmērīgi izplētušās krūtis, izraisīja sirds paplašināšanos un izraisīja uzbudināmību”.<ref name=”Goetz 1993 429–447″>{{Grāmatas atsauce|last=Goetz|first=C.G.|title=Handbook of Clinical Neurology|publisher=Elsevier Science Publishers|year=1993|location=B.V.|pages=429–447}}</ref>
|
| − |
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sers Tomass Lūiss (kurš bija Medicīnas pētniecības komitejas darbinieks) pētīja daudzus karavīrus, kuri tika nosūtīti uz Hempstedas un [[Kolčestera|Kolčesteras]] militārajām sirds slimnīcām ar “sirdsdarbības traucējumiem” vai “sirds vārstuļu slimību”. 1918. gadā viņš publicēja monogrāfiju, kurā apkopoti viņa atklājumi, kas parādīja, ka absolūtajam vairumam nav strukturālu sirds slimību, par ko liecina tolaik pieejamās diagnostikas metodes.
|
+ |
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sers Tomass Lūiss (kurš bija Medicīnas pētniecības komitejas darbinieks) pētīja daudzus karavīrus, kuri tika nosūtīti uz Hempstedas un [[Kolčestera|Kolčesteras]] militārajām sirds slimnīcām ar “sirdsdarbības traucējumiem” vai “sirds vārstuļu slimību”. 1918. gadā viņš publicēja monogrāfiju, kurā apkopoti viņa atklājumi, kas parādīja, ka absolūtajam vairumam nav strukturālu sirds slimību, par ko liecina tolaik pieejamās diagnostikas metodes.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Lewis|first=Thomas|title=The Soldier’s Heart and the Effort Syndrome|url=https://archive.org/details/b29932440|date=1918|publisher=Shaw & Sons|location=London|page=[https://archive.org/details/b29932440/page/2 2]|edition=1st}}</ref> Tajā viņš pārskatīja simptomu atšķirību starp “piepūles sindromu” un strukturālu sirds slimību, pārbaudīja iespējamos “piepūles sindroma” cēloņus, strukturālās sirds slimības diagnozi karavīriem, tās perspektīvu un ārstēšanu, kā arī armijas gūto pieredzi.
|
|
Kopš tā laika ir aprakstīti dažādi līdzīgi vai daļēji līdzīgi apstākļi.
|
Kopš tā laika ir aprakstīti dažādi līdzīgi vai daļēji līdzīgi apstākļi.
|
||