Sīkākas ziņas par Kanīzija tulkoto katehismu
← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 13. oktobris, plkst. 09.35 | ||
9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
Lībekas Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] aizturēts kāds tirgotājs ar mucu, kura ir bijusi pilna ar grāmatām, arī latviski tulkoto katehismu. Grāmatas bija paredzētas [[Mārtiņš Luters|Lutera]] mācības izplatīšanai [[Livonija|Livonijā]], bet [[katoļi|katoliskā]] Lībekas rāte nolēmusi grāmatas sadedzināt.<ref name=”valoda.lv”>[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 Literārās un rakstu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}. ”Latviešu valodas aģentūra”</ref>
|
Lībekas Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] aizturēts kāds tirgotājs ar mucu, kura ir bijusi pilna ar grāmatām, arī latviski tulkoto katehismu. Grāmatas bija paredzētas [[Mārtiņš Luters|Lutera]] mācības izplatīšanai [[Livonija|Livonijā]], bet [[katoļi|katoliskā]] Lībekas rāte nolēmusi grāmatas sadedzināt.<ref name=”valoda.lv”>[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 Literārās un rakstu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}. ”Latviešu valodas aģentūra”</ref>
|
||
− |
|
+ |
Senākais katehisms, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir nīderlandiešu jezuīta Pētera Kanīzija (Petrus Canisius, 1521–1597) latviski tulkotais un 1585. gadā [[Viļņa|Viļņā]] [[jezuīti|jezuītu]] kolēģijas izdotais katoļu katehisms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://senie.korpuss.lv/faksimili/16gs/CC1585/|title=Kanīzija katehisms CC1585}}</ref> ”Kriscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems” (Kristīgā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Poļu laiki Vidzemē |author= Roberts Feldmanis |date= 1992. gada 26. oktobris |url= http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 | accessdate= 2013. gada 6. oktobrī | language= latviski}}</ref>
|
+ | |||
− |
|
+ |
1588. gadā [[Nikolajs Mollīns]] [[Rīga|Rīgā]] atvēra pirmo grāmatu spiestuvi, kurā iespieda luterāņu katehisma otro izdevumu.
|
== Atsauces ==
|
== Atsauces ==
|