Cenu diskriminācija

{{saistīts teksts}}

{{saistīts teksts}}

”’Cenu diskriminācija”’ (”price discrimination”) jeb ”’cenu diferenciācija”’ (”price differentiation”) — atšķirīgu [[Cena (ekonomika)|cenu]] noteikšana vienādas nozīmes [[prece|precēm]] (vai [[pakalpojums|pakalpojumiem]]) atkarībā no to kvalitātes, pirkšanas (vai izmantošanas) daudzuma, [[tirgus]] vietas u. c. pazīmēm. Cenu diskriminācija paredz, ka dažādu cenu veidošana nav saistīta ar [[uzņēmums|uzņēmuma]] ražošanas vai darbības izmaksām, piemēram, individuālu pieeju klienta apkalpošanā, kas rada papildus izdevumus. Pats vienkāršākais cenu vadīšanas mehānisms ir noteikt produktam cenu un to nemainīt. Taču, izmantojot cenu diskrimināciju, uzņēmums var panākt lielāku peļņu. 1920. gadā [[Artūrs Sesils Pigu]] ieviesa jēdzienu ”cenu diskriminācija”.<ref name=”pigo”>[http://www.econlib.org/library/NPDBooks/Pigou/pgEW.html Pigou, Arthur C., The Economics of Welfare] {{en ikona}}</ref> Jēdzienu cenu diskriminācija praksē lieto piesardzīgi, to aizstājot ar ieņēmumu vadību, ražīguma vadību vai [[Tirgus segmentēšana|tirgus segmentēšanu]]. Neatkarīgi no tā, kāds tieši jēdziens tiek lietots, tā mērķis ir gūt lielāku peļņu, izmantojot dažādas cenas vieniem un tiem pašiem produktiem.

”’Cenu diskriminācija”’ (”price discrimination”) jeb ”’cenu diferenciācija”’ (”price differentiation”) — atšķirīgu [[Cena (ekonomika)|cenu]] noteikšana vienādas nozīmes [[prece|precēm]] (vai [[pakalpojums|pakalpojumiem]]) atkarībā no to kvalitātes, pirkšanas (vai izmantošanas) daudzuma, [[tirgus]] vietas u. c. pazīmēm. Cenu diskriminācija paredz, ka dažādu cenu veidošana nav saistīta ar [[uzņēmums|uzņēmuma]] ražošanas vai darbības izmaksām, piemēram, individuālu pieeju klienta apkalpošanā, kas rada papildus izdevumus. Pats vienkāršākais cenu vadīšanas mehānisms ir noteikt produktam cenu un to nemainīt. Taču, izmantojot cenu diskrimināciju, uzņēmums var panākt lielāku peļņu. 1920. gadā [[Artūrs Sesils Pigu]] ieviesa jēdzienu ”cenu diskriminācija”.<ref name=”pigo”>[http://www.econlib.org/library/NPDBooks/Pigou/pgEW.html Pigou, Arthur C., The Economics of Welfare] {{en ikona}}</ref> Jēdzienu cenu diskriminācija praksē lieto piesardzīgi, to aizstājot ar ieņēmumu vadību, ražīguma vadību vai [[Tirgus segmentēšana|tirgus segmentēšanu]]. Neatkarīgi no tā, kāds tieši jēdziens tiek lietots, tā mērķis ir gūt lielāku peļņu, izmantojot dažādas cenas vieniem un tiem pašiem produktiem.

===Realizēšanas priekšnosacījumi===

== Īstenošanas priekšnosacījumi ==

Klasiskajā [[mikroekonomika|mikroekonomikā]], lai realizētu cenu diskrimināciju, ir jāizpildās trim priekšnosacījumiem<ref name=”ne”>Ievads mikroekonomikas teorijā, Viktors Nešpors, Rīga, 1999, 89. lpp.</ref>:

Klasiskajā [[mikroekonomika|mikroekonomikā]], lai īstenotu cenu diskrimināciju, ir jāizpildās trim priekšnosacījumiem<ref name=”ne”>Ievads mikroekonomikas teorijā, Viktors Nešpors, Rīga, 1999, 89. lpp.</ref>:

# Pārdevējam jābūt [[monopols|monopolistam]] (realitātē cenu diskriminācija pastāv arī [[konkurence]]s apstākļos, lai gan tas var būt apgrūtinoši).

# Pārdevējam jābūt [[monopols|monopolistam]] (realitātē cenu diskriminācija pastāv arī [[konkurence]]s apstākļos, lai gan tas var būt apgrūtinoši).

# Pārdevējam jābūt spējīgam sadalīt pircējus grupās ar dažādu spēju un gatavību maksāt par preci. Šīs sadalīšanas pamatā parasti ir dažāda pieprasījuma elastība.

# Pārdevējam jābūt spējīgam sadalīt pircējus grupās ar dažādu spēju un gatavību maksāt par preci. Šīs sadalīšanas pamatā parasti ir dažāda pieprasījuma elastība.

Jaunākā literatūrā ir minēti vēl šādi priekšnosacījumi<ref name=”sam”>Samuelson & Marks, Managerial Economics 4th ed. (Wiley 2003)</ref>:

Jaunākā literatūrā ir minēti vēl šādi priekšnosacījumi<ref name=”sam”>Samuelson & Marks, Managerial Economics 4th ed. (Wiley 2003)</ref>:

* ir jābūt iespējai identificēt tirgus segmentus pēc pieprasījuma cenu elastības.

* ir jābūt iespējai identificēt tirgus segmentus pēc pieprasījuma cenu elastības.

* uzņēmumiem ir jābūt iespējai īstenot šo shēmu.

* uzņēmumiem ir jābūt iespējai īstenot šo shēmu.

Cenu diskriminācijas iespējas [[e-komercija|e-komercijā]] ir vēl plašākas kā tradicionālos kanālos. Piemēram, [[DVD]] atskaņotāja pircējs interneta veikalā nav informēts par to, kāda cena tiek piedāvāta citam šī paša produkta pircējam šajā pašā laika momentā.

Cenu diskriminācijas iespējas [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskajā tirdzniecībā]] ir vēl plašākas nekā tradicionālos kanālos. Piemēram, [[DVD]] atskaņotāja pircējs interneta veikalā nav informēts par to, kāda cena tiek piedāvāta citam šī paša produkta pircējam šajā pašā laika momentā.

Izmantojot cenu diskrimināciju, uzņēmums cer piesaistīt tos pircējus, kas atturas no produkta iegādes augstas cenas dēļ. Savukārt cenu diskriminācija vispār ir iespējama, jo pircēju acīs produktiem tiek piešķirta dažāda lietderība un pircēji ir gatavi maksāt dažādas cenas par vienu un to pašu produktu. Piemēram, veiksmīgam uzņēmējam biznesa klases lidojums liekas lietderīgāks nekā iedzīvotājam ar vidējiem ienākumiem, tādēļ viņš ir gatavs maksāt lielāku cenu par šādu lidojumu.

Izmantojot cenu diskrimināciju, uzņēmums cer piesaistīt tos pircējus, kas atturas no produkta iegādes augstas cenas dēļ. Savukārt cenu diskriminācija vispār ir iespējama, jo pircēju acīs produktiem tiek piešķirta dažāda lietderība un pircēji ir gatavi maksāt dažādas cenas par vienu un to pašu produktu. Piemēram, veiksmīgam uzņēmējam biznesa klases lidojums liekas lietderīgāks nekā iedzīvotājam ar vidējiem ienākumiem, tādēļ viņš ir gatavs maksāt lielāku cenu par šādu lidojumu.

== Klasifikācija ==

== Klasifikācija ==

=== Pirmās, otrās un trešās pakāpes cenu diskriminācija ===

=== Pirmās, otrās un trešās pakāpes cenu diskriminācija ===

Klasiski pieņemts cenu diskrimināciju iedalīt trijās kategorijās<ref name=”pigo” />:

Klasiski pieņemts cenu diskrimināciju iedalīt trijās kategorijās<ref name=”pigo” />:

# Pirmās pakāpes cenu diskriminācija (”first degree price discrimination”) notiek tad, ja katra produkta vienības cena sakrīt ar pieprasījuma cenu. Tātad tā ir iepriekšminētā pilnīgā cenu diskriminācija. Šajā gadījumā uzņēmumam būtu jāizpēta patērētāju vai patērētāju grupu pieprasījums, jānosaka katra patērētāja vai patērētāja grupas ieguvumu (jeb [[rene|renti]]) un atbilstoši tam jāpiedāvā deferencētas cenas. Praksē patērētāja renti nevar izmantot pilnībā, reālāks variants ir patērētāju segmentēšana pa noteiktām grupām un cenu diferencēšana atbilstoši katrai atsevišķai grupai, kas ir pieskaitāms pie otrās pakāpes cenu diskriminācijas.

# Pirmās pakāpes cenu diskriminācija (”first degree price discrimination”) notiek tad, ja katra produkta vienības cena sakrīt ar pieprasījuma cenu. Tātad tā ir iepriekšminētā pilnīgā cenu diskriminācija. Šajā gadījumā uzņēmumam būtu jāizpēta patērētāju vai patērētāju grupu pieprasījums, jānosaka katra patērētāja vai patērētāja grupas ieguvumu (jeb [[rene|renti]]) un atbilstoši tam jāpiedāvā deferencētas cenas. Praksē patērētāja renti nevar izmantot pilnībā, reālāks variants ir patērētāju segmentēšana pa noteiktām grupām un cenu diferencēšana atbilstoši katrai atsevišķai grupai, kas ir pieskaitāms pie otrās pakāpes cenu diskriminācijas.

# Otrās pakāpes cenu diskriminācija (”second degree price discrimination”) notiek tad, ja patērētājus sadala grupās, ņemot vērā rādītājus, kuri nosaka to renti. Tie var būt pirkuma apjoms, laiks, patērētāja ienākumu līmenis utt. Šajā gadījumā patērētāju rente tiks izmantota daļēji.

# Otrās pakāpes cenu diskriminācija (”second degree price discrimination”) notiek tad, ja patērētājus sadala grupās, ņemot vērā rādītājus, kuri nosaka to renti. Tie var būt pirkuma apjoms, laiks, patērētāja ienākumu līmenis utt. Šajā gadījumā patērētāju rente tiks izmantota daļēji.

# Trešās pakāpes cenu diskriminācija (”third degree price discrimination”) notiek tad, ja prece tiek piedāvāta dažādos tirgos jeb notiek vertikālā cenu diferencēšana. Piemēram, daļu pārdod iekšējā tirgū, un daļu — ārējā tirgū.

# Trešās pakāpes cenu diskriminācija (”third degree price discrimination”) notiek tad, ja prece tiek piedāvāta dažādos tirgos jeb notiek vertikālā cenu diferencēšana. Piemēram, daļu pārdod iekšējā tirgū, un daļu — ārējā tirgū.

{| class=”wikitable” style=”margin: 1em auto 1em auto;”

{| class=”wikitable” style=”margin: 1em auto 1em auto;”

|-

|-

| width=”300pt” | Pilnīgā cenu diskriminācija — katram patērētājam sava cena.|| width=”300pt” | Q1 vienības tiek pārdotas par cenu P1, Q2 — par cenu P2, Q3 — par cenu P3. Kopējie uzņēmuma ienākumi ir redzami iekrāsotā laukumā. Tas ir acīmredzami vairāk nekā iespājams pie statiskas cenas.

| width=”300pt” | Pilnīgā cenu diskriminācija — katram patērētājam sava cena.|| width=”300pt” | Q1 vienības tiek pārdotas par cenu P1, Q2 — par cenu P2, Q3 — par cenu P3. Kopējie uzņēmuma ienākumi ir redzami iekrāsotā laukumā. Tas ir acīmredzami vairāk nekā iespājams pie statiskas cenas.

|-

|-

| [[Attēls:pcd1.PNG|thumb|center|700px|Pirmās pakāpes cenu diskriminācija]] || [[Attēls:pcd2.PNG|thumb|center|700px|Otrās pakāpes cenu diskriminācija]]

| [[Attēls:pcd1.PNG|thumb|center|700px|Pirmās pakāpes cenu diskriminācija]] || [[Attēls:pcd2.PNG|thumb|center|700px|Otrās pakāpes cenu diskriminācija]]

Jāsaka gan, ka augstākminētais dalījums ir pārklājošs, jo, piemēram, var reizē īstenot otrās un trešās pakāpes diskrimināciju.

Jāsaka gan, ka augstākminētais dalījums ir pārklājošs, jo, piemēram, var reizē īstenot otrās un trešās pakāpes diskrimināciju.

=== Tiešā un netiešā segmentu diferencēšana ===

=== Tiešā un netiešā segmentu diferencēšana ===

Taču kā norāda Ivans Pings,<ref name=”managerial”>Ivan Png, Cheng C.W.J, Managerial Economics 2nd Edition, Blackwell Publishers, 2002, pieejams internetā, http://www.comp.nus.edu.sg/~ipng/mecon/content2.htm</ref> visienesīgākā cenu politika ir pilnīgā cenu diskriminācija, kurā katra preces vienība tiek pārdota atbilstoši katra patērētāja ieguvumam, ko viņš saņem no preces. Lai īstenotu šo politiku, ir jāzina katra patērētāja [[Pieprasījums|pieprasījumu]] līkne un katrai cenas vienībai jānosaka atsevišķa cena. Citiem vārdiem – pilnīga cenu diskriminācija ir neiespējama. Vieglāk ir īstenot tiešo vai netiešo segmentēšanu un dažādiem segmentiem piedāvāt atšķirīgu cenu.

Taču kā norāda Ivans Pings,<ref name=”managerial”>Ivan Png, Cheng C.W.J, Managerial Economics 2nd Edition, Blackwell Publishers, 2002, pieejams internetā, http://www.comp.nus.edu.sg/~ipng/mecon/content2.htm</ref> visienesīgākā cenu politika ir pilnīgā cenu diskriminācija, kurā katra preces vienība tiek pārdota atbilstoši katra patērētāja ieguvumam, ko viņš saņem no preces. Lai īstenotu šo politiku, ir jāzina katra patērētāja [[Pieprasījums|pieprasījumu]] līkne un katrai cenas vienībai jānosaka atsevišķa cena. Citiem vārdiem — pilnīga cenu diskriminācija ir neiespējama. Vieglāk ir īstenot tiešo vai netiešo segmentēšanu un dažādiem segmentiem piedāvāt atšķirīgu cenu.

Tiešā segmentu diferencēšana – patērētāji tiek segmentēti tieši, balstoties uz kādu atribūtu, piemēram, vecumu vai dzimumu. Katra segmenta iekšienē tiek piedāvāta sava cena. Netiešā segmentu diferencēšana – patērētāji tiek segmentēti netieši, pēc kāda sadalošā lieluma (kupona, pirkuma apjoma, pirkuma izmēriem)

Tiešā segmentu diferencēšana — patērētāji tiek segmentēti tieši, balstoties uz kādu atribūtu, piemēram, vecumu vai dzimumu. Katra segmenta iekšienē tiek piedāvāta sava cena. Netiešā segmentu diferencēšana — patērētāji tiek segmentēti netieši, pēc kāda sadalošā lieluma (kupona, pirkuma apjoma, pirkuma izmēriem)

=== Pēc veidiem ===

=== Pēc veidiem ===

=== Avio biļešu tirdzniecība un viesnīcas numuru rezervēšana ===

=== Avio biļešu tirdzniecība un viesnīcas numuru rezervēšana ===

Pēdējā brīža piedāvājumi ir raksturīgi tieši lidmašīnu biļešu cenām, proti, iepērkot biļeti laicīgi patērētāji maksā vairāk nekā tad, ja biļete tiek iegādāta pēdējā brīdī. Savukārt numuru rezervēšana viesnīcās parasti notiek pretēji — jo vēlāk numuriņš tiek rezervēts, jo lielāka ir tā cena.

Pēdējā brīža piedāvājumi ir raksturīgi tieši lidmašīnu biļešu cenām, proti, iepērkot biļeti laicīgi patērētāji maksā vairāk nekā tad, ja biļete tiek iegādāta pēdējā brīdī. Savukārt numuru rezervēšana viesnīcās parasti notiek pretēji — jo vēlāk numuriņš tiek rezervēts, jo lielāka ir tā cena.

=== Tūrismā ===

=== Tūrismā ===

Tūrisma pakalpojumu cenu diferencēšana tiek veikta pēc vairākiem kritērijiem:

Tūrisma pakalpojumu cenu diferencēšana tiek veikta pēc vairākiem kritērijiem:

* pircēju grupas rakstura

* pircēju grupas rakstura

* ceļojumu norises laika

* ceļojumu norises laika

* ceļojuma iegādes laika

* ceļojuma iegādes laika

* ceļojuma norises ilguma

* ceļojuma norises ilguma

* ceļotāju daudzuma

* ceļotāju daudzuma

* auto īpašnieka vecuma

* auto īpašnieka vecuma

* iepriekš esošo negadījumu skaita

* iepriekš esošo negadījumu skaita

* Bonus–Malus sistēmas principi (atlaides tiem vadītājiem, kuriem ir pozitīva braukšanas vēsture)

* Bonus—Malus sistēmas principi (atlaides tiem vadītājiem, kuriem ir pozitīva braukšanas vēsture)

* pircēja lojalitātes

* pircēja lojalitātes

* pirkšanas vietas (internetā vai citur)

* pirkšanas vietas (internetā vai citur)

==== Algu diskriminācija ====

==== Algu diskriminācija ====

{{main|Algu diskriminācija}}

{{main|Algu diskriminācija}}

{{nepilnīga nodaļa}}

{{nepilnīga nodaļa}}

==== Patērētāju kontrolētā cenu diskriminācija ====

==== Patērētāju kontrolētā cenu diskriminācija ====

Parasti cenu nosaka pārdevējs, taču ir gadījumi, kad pārdevējs dod iespēju pircējam noteikt cenu, kādu viņš gatavs maksāt par doto preci. Šī nav tipiska situācija, tomēr dod iespēju izvairīties no patērētāju sūdzībām par pārāk augstu cenu.

Parasti cenu nosaka pārdevējs, taču ir gadījumi, kad pārdevējs dod iespēju pircējam noteikt cenu, kādu viņš gatavs maksāt par doto preci. Šī nav tipiska situācija, tomēr dod iespēju izvairīties no patērētāju sūdzībām par pārāk augstu cenu.

==== Produkta diferencēšana ====

==== Produkta diferencēšana ====

Ražotāji var preci arī nedaudz pārveidot, atbilstoši dažādiem pircēju segmentiem. Šajā gadījumā atšķirīgas cenas tiek noteiktas nedaudz atšķirīgiem produktiem, tādēļ tas nav klasisks cenu diskriminācijas veids. Piemēram, avio biļešu tirgotāji veido biznesa klasi un ekonomisko klasi. Biznesa klase ir ”nedaudz” labāka, tādēļ tās cena ir lielāka par ekonomiskās klases biļetes cenu, lai gan pamatprodukts — aviobiļete — ir viens un tas pats. Lēmums par produkta diferencēšanu var tikt pieņemts, ja papildus ieņēmumi, kas gūti no izmainītā produkta, ir lielāki nekā izmaksas, kas radušās, pārveidojot doto produktu (piemēram, iekārtojot ērtākus krēslus biznesa klasē).

Ražotāji var preci arī nedaudz pārveidot, atbilstoši dažādiem pircēju segmentiem. Šajā gadījumā atšķirīgas cenas tiek noteiktas nedaudz atšķirīgiem produktiem, tādēļ tas nav klasisks cenu diskriminācijas veids. Piemēram, avio biļešu tirgotāji veido biznesa klasi un ekonomisko klasi. Biznesa klase ir ”nedaudz” labāka, tādēļ tās cena ir lielāka par ekonomiskās klases biļetes cenu, lai gan pamatprodukts — aviobiļete — ir viens un tas pats. Lēmums par produkta diferencēšanu var tikt pieņemts, ja papildus ieņēmumi, kas gūti no izmainītā produkta, ir lielāki nekā izmaksas, kas radušās, pārveidojot doto produktu (piemēram, iekārtojot ērtākus krēslus biznesa klasē).

==== Dempings ====

==== Dempings ====