Inženiergrafika

== Projicēšana ==

== Projicēšana ==

=== Projicēšanas veidi ===

[[Telpisks attēls|Telpiskus objektus]] attēlo, izmantojot vairākas metodes. Inženiergrafikā attēlošanas metožu pamatā ir [[3D projekcija|projekcijas]]. Izšķir divus projicēšanas veidus: centrālajā projicēšanā [[Punkts (ģeometrija)|punkta]] projekciju iegūst, velkot projicējošo [[Stars|staru]] no projekcijas centra caur projicējamo punktu uz projekciju [[Plakne|plakni]]; paralēlajā projicēšanā projekcijas centrs atrodas bezgalīgi tālu un projicējošie stari ir savstarpēji paralēli, punkta projekciju iegūst, velkot projicējošo staru caur projicējamo punktu uz projekciju plakni. Savukārt, paralēlās projekcijas iedala vēl divos veidos: taisnleņķa jeb ortogonālās, ja projicējošie stari ir perpendikulāri projekciju plaknei; slīpleņķa jeb klinogonālās, ja projicējošie stari nav perpendikulāri projekciju plaknei. Tādējādi projicēšanā izšķir šādus elementus: telpisku objektu, projekciju plakni <math>\Pi</math>, projekcijas centru <math>S</math> (centrālās projicēšanas gadījumā), projicēšanas virzienu <math>v</math> (paralēlajā projicēšanā, sakrīt ar projicējošo staru virzienu).

[[Telpisks attēls|Telpiskus objektus]] attēlo, izmantojot vairākas metodes. Inženiergrafikā attēlošanas metožu pamatā ir [[3D projekcija|projekcijas]]. Izšķir divus projicēšanas veidus: centrālajā projicēšanā [[Punkts (ģeometrija)|punkta]] projekciju iegūst, velkot projicējošo [[Stars|staru]] no projekcijas centra caur projicējamo punktu uz projekciju [[Plakne|plakni]]; paralēlajā projicēšanā projekcijas centrs atrodas bezgalīgi tālu un projicējošie stari ir savstarpēji paralēli, punkta projekciju iegūst, velkot projicējošo staru caur projicējamo punktu uz projekciju plakni. Savukārt, paralēlās projekcijas iedala vēl divos veidos: taisnleņķa jeb ortogonālās, ja projicējošie stari ir perpendikulāri projekciju plaknei; slīpleņķa jeb klinogonālās, ja projicējošie stari nav perpendikulāri projekciju plaknei. Tādējādi projicēšanā izšķir šādus elementus: telpisku objektu, projekciju plakni <math>\Pi</math>, projekcijas centru <math>S</math> (centrālās projicēšanas gadījumā), projicēšanas virzienu <math>v</math> (paralēlajā projicēšanā, sakrīt ar projicējošo staru virzienu).

=== Attēlojuma veidi ===

Rasējumam, telpiska objekta tehniskās dokumentācijas grefiskajam dokumentam, būtu jābūt uzskatāmam un viegli izmērojamam, taču neviens no projicēšanas veidiem nenodrošina abus nosacījumus vienlīdz kvalitatīvi. Centrālo projicēšanas metodi izmanto [[Arhitektūra|arhitektūrā]] [[Perspektīva (ģeometrija)|perspektīvas]] konstruēšanai, šiem attēliem piemīt laba uzskatāmība, taču tie ir grūti konstruējami un mērāmi. Paralēlās projekcijas ir vieglāk konstruēt un mērīt, taču šādi iegūti attēli ir slikti uzskatāmi, jo ļoti atšķiras no īstenībā redzamā. Viena projekcija pilnībā neraksturo telpiskus objektus, tāpēc projekcijas jāveido vairākās plaknēs vai jāpievieno papildu informācija.

[[Attēls:Conventions of placing vues in technical drawings.svg|thumb|Apzīmējums Eiropas jeb pirmā oktanta (”ISO”) un Amerikas jeb trešā oktanta (”US”) koordinātu sistēmai <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/engineering/angle-projection|title=Angle Projection|website=sciencedirect.com|access-date=15.10.2021}}</ref>]]

==== Kompleksais rasējums ====

Kompleksais rasējums sastāv no objekta projekcijām trīs vai vairāk projekciju plaknēs.

== Atsauces ==

== Atsauces ==