Mikroorganismi – TechWatch

Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 213.226.141.85, atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2021. gada 24. oktobris, plkst. 19.10
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Attēls:Clostridium botulinum.jpg\|thumbnail\|235px\|[[Klostrīdijas]] — [[botulisms\|botulisma]] izraisītāji]]		[[Attēls:Clostridium botulinum.jpg\|thumbnail\|235px\|[[Klostrīdijas]] — [[botulisms\|botulisma]] izraisītāji]]
−	”’Mikroorganismi”’ ({{Val\|el\|μικρός}} ”(mikros)” — ‘mazs’ + ‘organismi’) jeb ”’mikrobi”’ vai ”’sīkbūtnes”'<ref>{{tīmekļa atsauce \| url= http://termini.lza.lv/term.php?term=s%C4%ABkb%C5%ABtne&list=s%C4%ABkb%C5%ABtne&lang=LV \| title= sīkbūtne \| publisher= Akadēmiskā terminu datubāze \| accessdate= 2020. gada 22. jūnijā}}</ref> ir tik ļoti mazi [[organisms\|organismi]], ka tos nav iespējams saskatīt ar [[neapbruņota acs\|neapbruņotu aci]], bet tikai ar [[mikroskops\|mikroskopu]]. Mikroorganismi kļūst saredzami ar neapbruņotu aci tikai tad, ja tie ļoti savairojas, piemēram, [[raugs\|raugi]] nefiltrētā [[alus\|alū]], [[tējas sēne]] (kas patiesībā ir raugu un [[baktērijas\|baktēriju]] simbiotiska sabiedrība, nevis atsevišķa sēņu suga) vai gļotu slānis uz kanalizācijas caurulēm. No šo būtņu mazajiem izmēriem arī cēlies to nosaukums. Ikdienas valodā tas ir sinonīms [[vienšūnas organisms\|vienšūnas organismiem]]. Mikroorganismu pasaule ir ārkārtīgi ~~daudzveidīgal~~. Pie tiem pieder [[baktērijas]], [[aktinomicētes]], mikroskopiskās [[sēnes]], mikroskopiskās [[aļģes]], [[vienšūņi]] un [[vīruss\|vīrusi]].	+	”’Mikroorganismi”’ ({{Val\|el\|μικρός}} ”(mikros)” — ‘mazs’ + ‘organismi’) jeb ”’mikrobi”’ vai ”’sīkbūtnes”'<ref>{{tīmekļa atsauce \| url= http://termini.lza.lv/term.php?term=s%C4%ABkb%C5%ABtne&list=s%C4%ABkb%C5%ABtne&lang=LV \| title= sīkbūtne \| publisher= Akadēmiskā terminu datubāze \| accessdate= 2020. gada 22. jūnijā}}</ref> ir tik ļoti mazi [[organisms\|organismi]], ka tos nav iespējams saskatīt ar [[neapbruņota acs\|neapbruņotu aci]], bet tikai ar [[mikroskops\|mikroskopu]]. Mikroorganismi kļūst saredzami ar neapbruņotu aci tikai tad, ja tie ļoti savairojas, piemēram, [[raugs\|raugi]] nefiltrētā [[alus\|alū]], [[tējas sēne]] (kas patiesībā ir raugu un [[baktērijas\|baktēriju]] simbiotiska sabiedrība, nevis atsevišķa sēņu suga) vai gļotu slānis uz kanalizācijas caurulēm. No šo būtņu mazajiem izmēriem arī cēlies to nosaukums. Ikdienas valodā tas ir sinonīms [[vienšūnas organisms\|vienšūnas organismiem]]. Mikroorganismu pasaule ir ārkārtīgi daudzveidīga. Pie tiem pieder [[baktērijas]], [[aktinomicētes]], mikroskopiskās [[sēnes]], mikroskopiskās [[aļģes]], [[vienšūņi]] un [[vīruss\|vīrusi]].

	Mikroorganismi dabā ir sastopami visur, tas ir, [[gaiss\|gaisā]], [[ūdens\|ūdenī]], [[augsne\|augsnē]], [[cilvēka ķermenis\|cilvēka ķermenī]] un citos [[organisms\|organismos]]. Mikroorganismiem ir liela nozīme dabā. Tie piedalās vielu apritē, noārda sarežģītus ķīmiskos savienojumus, kas veidojas augu un dzīvnieku organismos, kā arī sintezē dažnedažādas vielas. Mikroorganismi ir nozīmīgi arī cilvēka [[uzturs\|uztura]] veidošanā, piemēram, [[pienskābes baktērijas\|pienskābes baktēriju]] darbības rezultātā veidojas skābie [[piena produkti]] kā [[rūgušpiens]], [[kefīrs]], [[siers]]. Arī dabas resursi kā [[akmeņogles]], [[nafta]], [[dabasgāze]] ir veidojušies mikroorganismu darbības rezultātā.		Mikroorganismi dabā ir sastopami visur, tas ir, [[gaiss\|gaisā]], [[ūdens\|ūdenī]], [[augsne\|augsnē]], [[cilvēka ķermenis\|cilvēka ķermenī]] un citos [[organisms\|organismos]]. Mikroorganismiem ir liela nozīme dabā. Tie piedalās vielu apritē, noārda sarežģītus ķīmiskos savienojumus, kas veidojas augu un dzīvnieku organismos, kā arī sintezē dažnedažādas vielas. Mikroorganismi ir nozīmīgi arī cilvēka [[uzturs\|uztura]] veidošanā, piemēram, [[pienskābes baktērijas\|pienskābes baktēriju]] darbības rezultātā veidojas skābie [[piena produkti]] kā [[rūgušpiens]], [[kefīrs]], [[siers]]. Arī dabas resursi kā [[akmeņogles]], [[nafta]], [[dabasgāze]] ir veidojušies mikroorganismu darbības rezultātā.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2021. gada 24. oktobris, plkst. 19.10
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Attēls:Clostridium botulinum.jpg\|thumbnail\|235px\|[[Klostrīdijas]] — [[botulisms\|botulisma]] izraisītāji]]		[[Attēls:Clostridium botulinum.jpg\|thumbnail\|235px\|[[Klostrīdijas]] — [[botulisms\|botulisma]] izraisītāji]]
−	”’Mikroorganismi”’ ({{Val\|el\|μικρός}} ”(mikros)” — ‘mazs’ + ‘organismi’) jeb ”’mikrobi”’ vai ”’sīkbūtnes”'<ref>{{tīmekļa atsauce \| url= http://termini.lza.lv/term.php?term=s%C4%ABkb%C5%ABtne&list=s%C4%ABkb%C5%ABtne&lang=LV \| title= sīkbūtne \| publisher= Akadēmiskā terminu datubāze \| accessdate= 2020. gada 22. jūnijā}}</ref> ir tik ļoti mazi [[organisms\|organismi]], ka tos nav iespējams saskatīt ar [[neapbruņota acs\|neapbruņotu aci]], bet tikai ar [[mikroskops\|mikroskopu]]. Mikroorganismi kļūst saredzami ar neapbruņotu aci tikai tad, ja tie ļoti savairojas, piemēram, [[raugs\|raugi]] nefiltrētā [[alus\|alū]], [[tējas sēne]] (kas patiesībā ir raugu un [[baktērijas\|baktēriju]] simbiotiska sabiedrība, nevis atsevišķa sēņu suga) vai gļotu slānis uz kanalizācijas caurulēm. No šo būtņu mazajiem izmēriem arī cēlies to nosaukums. Ikdienas valodā tas ir sinonīms [[vienšūnas organisms\|vienšūnas organismiem]]. Mikroorganismu pasaule ir ārkārtīgi ~~daudzveidīgal~~. Pie tiem pieder [[baktērijas]], [[aktinomicētes]], mikroskopiskās [[sēnes]], mikroskopiskās [[aļģes]], [[vienšūņi]] un [[vīruss\|vīrusi]].	+	”’Mikroorganismi”’ ({{Val\|el\|μικρός}} ”(mikros)” — ‘mazs’ + ‘organismi’) jeb ”’mikrobi”’ vai ”’sīkbūtnes”'<ref>{{tīmekļa atsauce \| url= http://termini.lza.lv/term.php?term=s%C4%ABkb%C5%ABtne&list=s%C4%ABkb%C5%ABtne&lang=LV \| title= sīkbūtne \| publisher= Akadēmiskā terminu datubāze \| accessdate= 2020. gada 22. jūnijā}}</ref> ir tik ļoti mazi [[organisms\|organismi]], ka tos nav iespējams saskatīt ar [[neapbruņota acs\|neapbruņotu aci]], bet tikai ar [[mikroskops\|mikroskopu]]. Mikroorganismi kļūst saredzami ar neapbruņotu aci tikai tad, ja tie ļoti savairojas, piemēram, [[raugs\|raugi]] nefiltrētā [[alus\|alū]], [[tējas sēne]] (kas patiesībā ir raugu un [[baktērijas\|baktēriju]] simbiotiska sabiedrība, nevis atsevišķa sēņu suga) vai gļotu slānis uz kanalizācijas caurulēm. No šo būtņu mazajiem izmēriem arī cēlies to nosaukums. Ikdienas valodā tas ir sinonīms [[vienšūnas organisms\|vienšūnas organismiem]]. Mikroorganismu pasaule ir ārkārtīgi daudzveidīga. Pie tiem pieder [[baktērijas]], [[aktinomicētes]], mikroskopiskās [[sēnes]], mikroskopiskās [[aļģes]], [[vienšūņi]] un [[vīruss\|vīrusi]].

	Mikroorganismi dabā ir sastopami visur, tas ir, [[gaiss\|gaisā]], [[ūdens\|ūdenī]], [[augsne\|augsnē]], [[cilvēka ķermenis\|cilvēka ķermenī]] un citos [[organisms\|organismos]]. Mikroorganismiem ir liela nozīme dabā. Tie piedalās vielu apritē, noārda sarežģītus ķīmiskos savienojumus, kas veidojas augu un dzīvnieku organismos, kā arī sintezē dažnedažādas vielas. Mikroorganismi ir nozīmīgi arī cilvēka [[uzturs\|uztura]] veidošanā, piemēram, [[pienskābes baktērijas\|pienskābes baktēriju]] darbības rezultātā veidojas skābie [[piena produkti]] kā [[rūgušpiens]], [[kefīrs]], [[siers]]. Arī dabas resursi kā [[akmeņogles]], [[nafta]], [[dabasgāze]] ir veidojušies mikroorganismu darbības rezultātā.		Mikroorganismi dabā ir sastopami visur, tas ir, [[gaiss\|gaisā]], [[ūdens\|ūdenī]], [[augsne\|augsnē]], [[cilvēka ķermenis\|cilvēka ķermenī]] un citos [[organisms\|organismos]]. Mikroorganismiem ir liela nozīme dabā. Tie piedalās vielu apritē, noārda sarežģītus ķīmiskos savienojumus, kas veidojas augu un dzīvnieku organismos, kā arī sintezē dažnedažādas vielas. Mikroorganismi ir nozīmīgi arī cilvēka [[uzturs\|uztura]] veidošanā, piemēram, [[pienskābes baktērijas\|pienskābes baktēriju]] darbības rezultātā veidojas skābie [[piena produkti]] kā [[rūgušpiens]], [[kefīrs]], [[siers]]. Arī dabas resursi kā [[akmeņogles]], [[nafta]], [[dabasgāze]] ir veidojušies mikroorganismu darbības rezultātā.