Mērdzenes pagasts

== Vēsture ==

== Vēsture ==

[[Mihalova (Mērdzenes pagasts)|Mihalova]] (Mikalava<ref name=”LKV”/>) izveidojās kā amatniecības un tirdzniecības centrs pie Ludzas—Kārsavas lielceļa. 18. gadsimtā Mihalovas muiža bija viena no lielākajām [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Līdz 19. gadsimta beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas, bet Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši” (no 1912. gada līdz pat [[1950. gadi]]em, 1936. gadā piederēja M. Pugovičam<ref name=”LKV”>{{LKV|XIV.|26 683}}</ref>), Pudinovā (Podinavā) — ūdensdzirnavas „Slūžas” (no 1919. gada līdz 1945. gadam, 1936. gadā piederēja J. Dunduram). Dzirnavās mala graudus, kārsa vilnu un vēla vadmalu. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna.

[[Mihalova (Mērdzenes pagasts)|Mihalova]] (Mikalava<ref name=”LKV”>{{LKV|XIV.|26 683}}</ref>) izveidojās kā amatniecības un tirdzniecības centrs pie Ludzas—Kārsavas lielceļa. 18. gadsimtā Mihalovas muiža bija viena no lielākajām [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Līdz 19. gadsimta beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas.

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Pušmucavas muižu (”Poszmucow”) sadalīja 78 vienībās 1070 ha kopplatībā, bet Stiglavas, Mikalavas un Morozovas meža novadus 770 vienībās 5788 ha kopplatībā. Mikalavas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 5 vienībās 67 ha kopplatībā, Goliševas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 8 vienībās 76 ha kopplatībā.<ref name=”LKV”/>

[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Pušmucavas muižu (”Poszmucow”) sadalīja 78 vienībās 1070 ha kopplatībā, bet Stiglavas, Mikalavas un Morozovas meža novadus 770 vienībās 5788 ha kopplatībā. Mikalavas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 5 vienībās 67 ha kopplatībā, Goliševas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 8 vienībās 76 ha kopplatībā.<ref name=”LKV”/>

1925. gadā ”’Mihalovas pagastu”’ pārdēvēja par Mērdzenes pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref>

1925. gadā ”’Mihalovas pagastu”’ pārdēvēja par Mērdzenes pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref>

1935. gadā Mērdzenes pagasta platība bija 321,1 km² un tajā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Blontu ciems|Blontu]], [[Degļevas ciems|Degļevas]], [[Goliševas ciems|Goliševas]], [[Lapatinsku ciems|Lapatinsku]], Mērdzenes, [[Mežernieku ciems|Mežernieku]], [[Pušmucovas ciems|Pušmucovas]] un [[Stiglovas ciems|Stiglovas]] [[ciema padome]]s, bet 1949. gadā pagastu likvidēja.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1954. gadā Mērdzenes ciemam pievienoja Lapatinsku un Stiglovas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kārsavas novads|Kārsavas novadā]]. 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].

1935. gadā Mērdzenes pagasta platība bija 321,1 km² un tajā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus. Mikalavā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši” (no 1912. gada līdz pat [[1950. gadi]]em, 1936. gadā piederēja M. Pugovičam), Podinavā — ūdensdzirnavas „Slūžas” (no 1919. gada līdz 1945. gadam, 1936. gadā piederēja J. Dunduram). Mežerniekos bija T. Sarkaņa ūdensdzirnavas. Dzirnavās mala graudus, kārsa vilnu un vēla vadmalu, „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna. Strauju ciemā atradās I. Pugoviča zāģētava, Stiglavā un Antonavā darbojās Malnavas piensaimnieku sabiedrības krejotavas.<ref name=”LKV”/>

[[Latvijas PSR]] laikā 1945. gadā pagastā izveidoja [[Blontu ciems|Blontu]], [[Degļevas ciems|Degļevas]], [[Goliševas ciems|Goliševas]], [[Lapatinsku ciems|Lapatinsku]], Mērdzenes, [[Mežernieku ciems|Mežernieku]], [[Pušmucovas ciems|Pušmucovas]] un [[Stiglovas ciems|Stiglovas]] [[ciema padome]]s, bet 1949. gadā pagastu likvidēja.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1954. gadā Mērdzenes ciemam pievienoja Lapatinsku un Stiglovas ciemu.

Kolektivizācijas sākumposmā 1949. gadā izveidoja 14 lauksaimniecības arteļus. Drīz sākās to apvienošana. Pudinovā izveidojās [[kolhozs]] „Rassvet”, kas guva labus panākumus gaļas un piena lopkopībā, it īpaši cūkkopībā un zirgkopībā. Kolhozu turpmākās apvienošanas gaitā 1974. gadā izveidojās kolhozs „Vienība”, kas pastāvēja līdz 1994. gadam.

Kolektivizācijas sākumposmā 1949. gadā izveidoja 14 lauksaimniecības arteļus. Drīz sākās to apvienošana. Pudinovā izveidojās [[kolhozs]] „Rassvet”, kas guva labus panākumus gaļas un piena lopkopībā, it īpaši cūkkopībā un zirgkopībā. Kolhozu turpmākās apvienošanas gaitā 1974. gadā izveidojās kolhozs „Vienība”, kas pastāvēja līdz 1994. gadam.

[[Latvijas neatkarības atgūšana]]s laikā 1990. gadā Mērdzenes ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kārsavas novads|Kārsavas novadā]]. 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].

=== Pieminekļi un apskates objekti ===

=== Pieminekļi un apskates objekti ===