Abavas Velnala

| map = Latvija

| map = Latvija

| relief = jā

| relief = jā

| location = {{vieta|Latvija|Kandavas pagasts}}

| location = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Kandavas pagasts}}

| lat_d = 57| lat_m = 1|lat_s = 6.5| lat_NS = N

| lat_d = 57| lat_m = 1|lat_s = 6.5| lat_NS = N

| long_d = 22| long_m = 41| long_s = 16| long_EW = E

| long_d = 22| long_m = 41| long_s = 16| long_EW = E

}}

}}

}}

}}

”’Abavas Velnala”’ (arī ”’Melderu Velna ala”’, ”’Matkules Velnala”’, ”’Kandavas Velnala”’, ”’Kretuļa ala”’) ir [[ala]] [[Kandavas novads|Kandavas novada]] [[Kandavas pagasts|Kandavas pagastā]]. Izvietojusies [[Abava]]s ielejas kreisā krasta sāngravā pie Kalnmuižas—[[Aizdzire]]s ceļa netālu no Melderu mājām [[Abavas senlejas dabas parks|Abavas senlejas dabas parka]] teritorijā. Iecienīts tūrisma objekts.<ref>{{Latvijas daba|1|11}}</ref> Ala un atsegums kopš 1957. gada ir aizsargājams ģeoloģisks objekts, bet kopš 1998. gada — valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

”’Abavas Velnala”’ (arī ”’Melderu Velna ala”’, ”’Matkules Velnala”’, ”’Kandavas Velnala”’, ”’Kretuļa ala”’) ir [[ala]] [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Kandavas pagasts|Kandavas pagastā]]. Izvietojusies [[Abava]]s ielejas kreisā krasta sāngravā pie Kalnmuižas—[[Aizdzire]]s ceļa netālu no Melderu mājām [[Abavas senlejas dabas parks|Abavas senlejas dabas parka]] teritorijā. Iecienīts tūrisma objekts.<ref>{{Latvijas daba|1|11}}</ref> Ala un atsegums kopš 1957. gada ir aizsargājams ģeoloģisks objekts, bet kopš 1998. gada — valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Ala izveidojusies gaišajos smilšakmeņos zem [[dolomīts|dolomītu]] slāņkopām. Tā ir 7 m (pēc citiem datiem — 8,6 m) gara un ap 1 m plata, ar šauru un zemu apdarinātu ieeju. Alas samazināšanos un ieejas aizsprostošanos veicina nobiras no kraujas un nokrišņu ūdens ieskalotās smiltis.

Ala izveidojusies gaišajos smilšakmeņos zem [[dolomīts|dolomītu]] slāņkopām. Tā ir 7 m (pēc citiem datiem — 8,6 m) gara un ap 1 m plata, ar šauru un zemu apdarinātu ieeju. Alas samazināšanos un ieejas aizsprostošanos veicina nobiras no kraujas un nokrišņu ūdens ieskalotās smiltis.