Bukovina

”’Bukovina”’ (rumāņu: ”Bucovina”, ukraiņu: ”Буковина”) ir vēsturisks reģions, kas mūsdienās atrodas [[Rumānija]]s un [[Ukraina]]s teritorijās.<ref>[https://www.britannica.com/place/Bukovina Bukovina]</ref> Reģiona nosaukums radies 1775. gadā, kad austrieši savu jauniegūto provinci nosauca par Dižskābaržu zemi (poļu un ukraiņu valodā dižskābardis ”buk”).

”’Bukovina”’ (rumāņu: ”Bucovina”, ukraiņu: ”Буковина”) ir vēsturisks reģions, kas mūsdienās atrodas [[Rumānija]]s un [[Ukraina]]s teritorijās.<ref>[https://www.britannica.com/place/Bukovina Bukovina]</ref> Reģiona nosaukums radies 1775. gadā, kad austrieši savu jauniegūto provinci nosauca par Dižskābaržu zemi (poļu un ukraiņu valodā dižskābardis ”buk”).

== Vēsture ==

Reģiona vēsture cieši saistīta ar viduslaiku [[Moldāvija]]s kņazistes vēsturi, kuras galvaspilsēta no 1385. līdz 1572. gadam atradās [[Sučava|Sučavā]]. Šajos gadsimtos reģionu vairākkārt mēģināja iekarot poļi, līdz Moldāvija nonāca [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā. Kā atlīdzību par palīdzību Krievijai [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu-turku karā]] krievu armijas 1769. gadā iekarotos Moldāvijas ziemeļus 1774. ieguva [[Austrijas erchercogiste]]s valdnieki, kuriem bija nepieciešama teritorija, kas savienotu [[Galīcija|Galīciju]] un [[Transilvānija|Transilvāniju]]. Bukovinu sākotnēji pievienoja [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]]i, bet 1849. gada 4. martā izveidoja atsevišķu [[Bukovinas hercogiste|Bukovinas hercogisti]]. Austriešu varas laikā tika attīstīta un uzplauka Černovica ([[Čerņivci]]), kas kļuva par izglītības un komercijas centru. 19. gadsimtā reģiona ziemeļos aizvien vairāk ieplūda [[rutēņi]] ([[ukraiņi]]) un [[gucuļi]], bet dienvidos joprojām vairākumā bija [[rumāņi]]. Pilsētās dominēja [[vācieši]], [[poļi]] un [[ebreji]]. 1910. gada tautas skaitīšana uzrādīja, ka Bukovinā dzīvo 800 198 cilvēki, no kuriem 38,88% bija rutēņi, 34,38% rumāņi, 21,24% vācieši un ebreji, 4,55% poļi un 1,31% [[ungāri]].

Reģiona vēsture cieši saistīta ar viduslaiku [[Moldāvija]]s kņazistes vēsturi, kuras galvaspilsēta no 1385. līdz 1572. gadam atradās [[Sučava|Sučavā]]. Šajos gadsimtos reģionu vairākkārt mēģināja iekarot poļi, līdz Moldāvija nonāca [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā. Kā atlīdzību par palīdzību Krievijai [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu-turku karā]] krievu armijas 1769. gadā iekarotos Moldāvijas ziemeļus 1774. ieguva [[Austrijas erchercogiste]]s valdnieki, kuriem bija nepieciešama teritorija, kas savienotu [[Galīcija|Galīciju]] un [[Transilvānija|Transilvāniju]]. Bukovinu sākotnēji pievienoja [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]]i, bet 1849. gada 4. martā izveidoja atsevišķu [[Bukovinas hercogiste|Bukovinas hercogisti]]. Austriešu varas laikā tika attīstīta un uzplauka Černovica ([[Čerņivci]]), kas kļuva par izglītības un komercijas centru. 19. gadsimtā reģiona ziemeļos aizvien vairāk ieplūda [[rutēņi]] ([[ukraiņi]]) un [[gucuļi]], bet dienvidos joprojām vairākumā bija [[rumāņi]]. Pilsētās dominēja [[vācieši]], [[poļi]] un [[ebreji]]. 1910. gada tautas skaitīšana uzrādīja, ka Bukovinā dzīvo 800 198 cilvēki, no kuriem 38,88% bija rutēņi, 34,38% rumāņi, 21,24% vācieši un ebreji, 4,55% poļi un 1,31% [[ungāri]].

<gallery>

<gallery>

1878. gadā izveidotā [[Rumānijas karaliste]] vēlējās iegūt arī Bukovinu, ar kuru cieši bija saistīta valsts vēsture un kultūra. Kā pretnostatījumu vietējo rumāņu nacionālismam austrieši atbalstīja ukraiņu stāvokli reģionā. Izmantojot [[Austroungārija]]s sabrukumu 1918. gadā, Bukovinas ziemeļus vēlējās iegūt īslaicīgi pastāvējusī [[Rietumukrainas Tautas republika]], taču šeit ienāca rumāņu karaspēks un reģionu pasludināja par pievienotu Rumānijai.

1878. gadā izveidotā [[Rumānijas karaliste]] vēlējās iegūt arī Bukovinu, ar kuru cieši bija saistīta valsts vēsture un kultūra. Kā pretnostatījumu vietējo rumāņu nacionālismam austrieši atbalstīja ukraiņu stāvokli reģionā. Izmantojot [[Austroungārija]]s sabrukumu 1918. gadā, Bukovinas ziemeļus vēlējās iegūt īslaicīgi pastāvējusī [[Rietumukrainas Tautas republika]], taču šeit ienāca rumāņu karaspēks un reģionu pasludināja par pievienotu Rumānijai.

1940. gada 28. jūnijā PSRS izvirzīja ultimātu Rumānijai cedēt [[Besarābija|Besarābiju]] (kur izveidojas [[Moldāvijas PSR]]) un Bukovinas ziemeļus, kurus iekļāva Ukrainas PSR sastāvā. Līdzīgi kā okupētajās Baltijas valstīs, 1940 un 1941. gadā uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju, galvenokārt rumāņus. Uz Rumāniju bēgošos zemniekus apšāva padomju robežsargi. Uzreiz pēc okupācijas 45 000 reģiona vāciešu pārcēlās uz dzīvi [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] okupētajā Polijā. Sākoties [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Vācijas-PSRS karam]], Rumānijas karaspēks atguva Bukovinas ziemeļus. Kara laikā rumāņu un vācu karaspēks nogalināja apmēram pusi no šeit dzīvojošajiem ebrejiem.

1940. gada 28. jūnijā PSRS izvirzīja ultimātu Rumānijai cedēt [[Besarābija|Besarābiju]] (kur izveidojas [[Moldāvijas PSR]]) un Bukovinas ziemeļus, kurus iekļāva Ukrainas PSR sastāvā. Līdzīgi kā okupētajās Baltijas valstīs, 1940. un 1941. gadā uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju, galvenokārt rumāņus. Uz Rumāniju bēgošos zemniekus apšāva padomju robežsargi. Uzreiz pēc okupācijas 45 000 Bukovinas vāciešu pārcēlās uz dzīvi [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] okupētajā Polijā. Sākoties [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Vācijas-PSRS karam]], Rumānijas karaspēks atguva Bukovinas ziemeļus. Kara laikā rumāņu un vācu karaspēks nogalināja apmēram pusi no šeit dzīvojošajiem ebrejiem.

1944. gadā padomju armija atgriezās, un Bukovinas ziemeļus kā [[Čerņivcu apgabals|Čerņivcu apgabalu]] atkal iekļāva [[Ukrainas PSR]] sastāvā, ko apstiprināja arī 1947. gada Parīzes miera līgums starp Rumāniju un PSRS. Reģionā dzīvojošos rumāņus atkal pakļāva represijām. No šejienes uz [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republiku]] aizbēga arī vairāk nekā 8000 etniskie poļi un 2000 ebreji. Bukovinas dienvidi arī turpmāk palika [[Rumānijas Tautas Republika]]s un mūsdienu Rumānijas kontrolē. Mūsdienās Bukovinas ziemeļos dominē ukraiņi ar nelielu rumāņu minoritāti, kamēr dienvidos gandrīz pilnībā rumāņi.

1944. gadā [[Sarkanā armija]] atgriezās, un Bukovinas ziemeļus kā [[Čerņivcu apgabals|Čerņivcu apgabalu]] atkal iekļāva [[Ukrainas PSR]] sastāvā, ko apstiprināja arī 1947. gada Parīzes miera līgums starp Rumāniju un PSRS. Reģionā dzīvojošos rumāņus atkal pakļāva represijām. No šejienes uz [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republiku]] aizbēga arī vairāk nekā 8000 etniskie poļi un 2000 ebreji. Bukovinas dienvidi arī turpmāk palika [[Rumānijas Tautas Republika]]s un mūsdienu Rumānijas kontrolē. Mūsdienās Bukovinas ziemeļos dominē ukraiņi ar nelielu rumāņu minoritāti, kamēr dienvidos gandrīz pilnībā rumāņi.

==Atsauces==

==Atsauces==