Krāslavas novads

{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Krāslavas novads (2001—2021)}}

{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Krāslavas novads (2001—2021)}}

{{Latvijas novada infokaste

{{Latvijas novada infokaste

| nosaukums = Krāslava novads

| nosaukums = Krāslavas novads

| karte = Krāslavas novads karte 2021.png

| karte = Krāslavas novads karte 2021.png

| karte2 = Krāslavas novads 2021.png

| karte2 = Krāslavas novads 2021.png

== Teritoriālais iedalījums ==

== Teritoriālais iedalījums ==

Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.

[[Andrupenes pagasts]], [[Andzeļu pagasts]], [[Asūnes pagasts]], [[Aulejas pagasts]], [[Bērziņu pagasts]], [[Dagdas pagasts]], [[Dagda]]s pilsēta, [[Ezernieku pagasts]], [[Grāveru pagasts]], [[Indras pagasts]], [[Izvaltas pagasts]], [[Kalniešu pagasts]], [[Kaplavas pagasts]], [[Kastuļinas pagasts]], [[Kombuļu pagasts]], [[Konstantinovas pagasts]], [[Krāslavas pagasts]], [[Krāslava]]s pilsēta, [[Ķepovas pagasts]], [[Piedrujas pagasts]], [[Robežnieku pagasts]], [[Skaistas pagasts]], [[Svariņu pagasts]], [[Šķaunes pagasts]], [[Šķeltovas pagasts]] un [[Ūdrīšu pagasts]].

== Daba ==

== Daba ==

Novada lielākā daļa atrodas [[Latgales augstiene]]s dienviddaļā (Mazais Liepukalns 264 m, Sauleskalns 211 m), dienvidos [[Polockas zemiene]]. Augsnes — pārsvarā podzolētās un velēnu podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma ap 30% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants ([[Tartaks (Ūdrīšu pagasts)|Tartaks]]), māls ([[Baltica (Krāslavas pagasts)|Baltica]]), kūdra (Zamševas, Lielžogotovas, Reinieku, Trestišķu purvi).<ref name=”LPE”>{{LPE|5-1|403}}</ref>

{{Nepilnīga nodaļa}}

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.<ref name=”LPE” />

=== Upes ===

=== Upes ===

Viss novads ietilpst [[Daugava]]s baseinā. Lielākās upes: Daugava, [[Sarjanka]], [[Dubna]], [[Indrica]], [[Asūnīca]].

{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Ūdenstilpes ===

=== Ūdenstilpes ===

273 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Sīvers]] 17,6 km², [[Ežezers]] 10,6 km², [[Drīdzis]] 7,5 km².<ref name=”LPE” />

{{Nepilnīga nodaļa}}

== Vēsture ==

== Vēsture ==

Novada teritorija apdzīvota pirms 3. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]] Neolītā 2. gadu tūkstotī p.m.ē tajā dzīvoja [[balti|baltu]] ciltis.<ref name=”LME”>{{LPE|2|140}}</ref> Ap 12. gadsimtu novads bija iekļauts [[latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas valstī]], cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija]]s [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturejā]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]], vēlāk tiešā [[Polija]]s pārvaldē. 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]], tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]].<ref name=”LPE” />

{{Nepilnīga nodaļa}}

{{Nepilnīga nodaļa}}