Astrofizika

”’Astrofizika”’ (no {{val|grc|ἀστήρ}} — ‘zvaigzne’ un {{val|grc|φυσικά}} — ‘daba’) ir [[astronomija]]s nozare, kas izmantojot [[fizika]]s un [[ķīmija]]s pētniecības principus, pēta kosmisko objektu ([[zvaigzne|zvaigžņu]], [[galaktika|galaktiku]], u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību. Matērijas fiziskās īpašības lielos apmēros un [[visums|visuma]] rašanos pēta [[kosmoloģija]].

”’Astrofizika”’ (no {{val|grc|ἀστήρ}} — ‘zvaigzne’ un {{val|grc|φυσικά}} — ‘daba’) ir [[astronomija]]s nozare, kas, izmantojot [[fizika]]s un [[ķīmija]]s pētniecības principus, pēta kosmisko objektu ([[zvaigzne|zvaigžņu]], [[galaktika|galaktiku]], u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību. Matērijas fiziskās īpašības lielos apmēros un [[visums|visuma]] rašanos pēta [[kosmoloģija]].

Astrofizika pēta [[Saule]]s, planētu, [[komēta|komētu]] vai zvaigžņu un [[miglājs|miglāju]] fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu (ko pēta arī [[kosmoķīmija]]). Galvenās astrofizikas eksperimentālās metodes ir [[spektrālā analīze]], [[fotogrāfija]] un [[fotometrija]] kopā ar vienkāršiem astronomiskajiem novērojumiem. Spektroskopiskā analīze pārstāv nozari, ko dēvē par [[astroķīmija|astroķīmiju]] jeb debess ķermeņu [[ķīmija|ķīmiju]], jo galvenie spektroskopa mērījumi ļauj analizēt [[astronomisks objekts|astronomisko objektu]] ķīmisko sastāvu. Fotometriskie un fotogrāfiju pētījumi dažreiz tiek iedalīti sīkākās nozarēs — [[astrofotogrāfija|astrofotogrāfijā]] un [[fotometrija (astronomija)|astrofotometrijā]]. Kā pastāvīga zinātnes nozare, tā radās 19. gadsimta vidū, savukārt astrofizikas nosaukums pastāv kopš 1865. gada, kad to ieviesa [[Johans Kārlis Frīdrihs Colners]].

Astrofizika pēta [[Saule]]s, planētu, [[komēta|komētu]] vai zvaigžņu un [[miglājs|miglāju]] fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu (ko pēta arī [[kosmoķīmija]]). Galvenās astrofizikas eksperimentālās metodes ir [[spektrālā analīze]], [[fotogrāfija]] un [[fotometrija]] kopā ar vienkāršiem astronomiskajiem novērojumiem. Spektroskopiskā analīze pārstāv nozari, ko dēvē par [[astroķīmija|astroķīmiju]] jeb debess ķermeņu [[ķīmija|ķīmiju]], jo galvenie spektroskopa mērījumi ļauj analizēt [[astronomisks objekts|astronomisko objektu]] ķīmisko sastāvu. Fotometriskie un fotogrāfiju pētījumi dažreiz tiek iedalīti sīkākās nozarēs — [[astrofotogrāfija|astrofotogrāfijā]] un [[fotometrija (astronomija)|astrofotometrijā]]. Kā pastāvīga zinātnes nozare tā radās 19. gadsimta vidū, savukārt astrofizikas nosaukums pastāv kopš 1865. gada, kad to ieviesa [[Johans Kārlis Frīdrihs Colners]].

Praksē, mūsdienu astronomiskie pētījumi bieži sevi ietver lielu daļu no teorētiskās un novērošanas fizikas. Atsevišķi astrofizikas pētījumi mēģina raksturot [[tumšā matērija|tumšās matērijas]], [[tumšā enerģija|tumšās enerģijas]], [[melnais caurums|melnā cauruma]] un citu astronomisko objektu īpašības; noteikt ir vai nav iespējama [[ceļošana laikā]], vai pastāv [[tārpeja]]s un [[multivisums|multivisumi]]; noskaidrot [[kosmogonija|visuma izcelšanos]] un [[visuma nākotne|tā nākotni]].

Praksē mūsdienu astronomiskie pētījumi bieži sevi ietver lielu daļu teorētiskās un novērošanas fizikas. Atsevišķi astrofizikas pētījumi mēģina raksturot [[tumšā matērija|tumšās matērijas]], [[tumšā enerģija|tumšās enerģijas]], [[melnais caurums|melno caurumu]] un citu astronomisko objektu īpašības; noteikt, ir vai nav iespējama [[ceļošana laikā]], vai pastāv [[tārpeja]]s un [[multivisumi]]; noskaidrot [[kosmogonija|Visuma izcelšanos]] un [[visuma nākotne|tā nākotni]].

== Ārējās saites ==

== Ārējās saites ==