Birranga

”’Birranga”’ ({{val|ru|Бырранга}}) ir kalnu sistēma [[Krievija]]s ziemeļos, [[Taimira]]s pussalas vidienē. Administratīvi ietilpst [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu-Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]].<ref>[http://bse.sci-lib.com/article002449.html Определение “Бырранга горы” в Большой Советской Энциклопедии]</ref> Tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo kalnu sistēmu.

”’Birranga”’ ({{val|ru|Бырранга}}) ir kalnu sistēma [[Krievija]]s ziemeļos, [[Taimira]]s pussalas vidienē. Administratīvi ietilpst [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu-Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]].<ref>[http://bse.sci-lib.com/article002449.html Определение “Бырранга горы” в Большой Советской Энциклопедии]</ref> Tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo kalnu sistēmu.

Stiepjas ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā 1100 km garumā no [[Marijas Prončiščevas līcis|Marijas Prončiščevas līča]]austrumos līdz [[Jeņiseja]]s grīvai rietumos. Dienvidos to norobežo [[Ziemeļsibīrijas zemiene]], bet ziemeļos kalni nolaižas līdz [[Karas jūra|Karas]] un [[Laptevu jūra|Laptevu]] jūru piekrastēm. Kalnus 1736. gadā Lielās Ziemeļu ekspedīcijas laikā atklāja Vasīlija Prončiščeva partija, bet kartēs to atzīmēja Aleksandrs Midendorfs pēc 1843. gada ekspedīcijas. Nosaukums, pēc vienas no versijām, [[naganasani|naganasanu]] valodā nozīmē ‘upju izvagoti kalni ar lieliem sūnu klātiem akmeņiem’.

Stiepjas ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā 1100 km garumā no [[Marijas Prončiščevas līcis|Marijas Prončiščevas līča]]austrumos līdz [[Jeņiseja]]s grīvai rietumos. Dienvidos to norobežo [[Ziemeļsibīrijas zemiene]], bet ziemeļos kalni nolaižas līdz [[Karas jūra|Karas]] un [[Laptevu jūra|Laptevu]] jūru piekrastēm. Kalnus 1736. gadā Lielās Ziemeļu ekspedīcijas laikā atklāja Vasilija Prončiščeva partija, bet kartēs to atzīmēja Aleksandrs Midendorfs pēc 1843. gada ekspedīcijas. Nosaukums, pēc vienas no versijām, [[naganasani|naganasanu]] valodā nozīmē ‘upju izvagoti kalni ar lieliem sūnu klātiem akmeņiem’.

Birrangas kalni veidojušies vienlaicīgi ar [[Urāli]]em [[paleozojs|paleozoja]] hercīnajā krokojumā. Kalnus veido paralēli vai konusveidīgi izvietotas grēdas, ko atdala pauguraini līdzenumi, [[trogieleja]]s un dziļi kanjoni. [[Pjasina]]s un [[Ņižņaja Taimira]]s ielejas sadala kalnus trijās daļās. Rietumu daļā starp [[Jeņisejas līcis|Jeņisejas līci]] un [[Pjasina|Pjasinu]] kalnu augstumi ir 250—320 m, centrālajā daļā starp Pjasinu un Ņižņaja Taimiru — 400—600 m. Austrumu daļa auz austrumiem no Ņižņaja Taimiras ir visaugstākā (600—1000 m) ar Birrangas augstāko bezvārda virsotni 1225 m vjl Trjohveršinnijas upes augštecē.

Birrangas kalni veidojušies vienlaicīgi ar [[Urāli]]em [[paleozojs|paleozoja]] hercīnajā krokojumā. Kalnus veido paralēli vai konusveidīgi izvietotas grēdas, ko atdala pauguraini līdzenumi, [[trogieleja]]s un dziļi kanjoni. [[Pjasina]]s un [[Ņižņaja Taimira]]s ielejas sadala kalnus trijās daļās. Rietumu daļā starp [[Jeņisejas līcis|Jeņisejas līci]] un [[Pjasina|Pjasinu]] kalnu augstumi ir 250—320 m, centrālajā daļā starp Pjasinu un Ņižņaja Taimiru — 400—600 m. Austrumu daļa auz austrumiem no Ņižņaja Taimiras ir visaugstākā (600—1000 m) ar Birrangas augstāko bezvārda virsotni 1225 m vjl Trjohveršinnijas upes augštecē.