Iemesli
← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2022. gada 1. janvāris, plkst. 18.43 | ||
6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
”’Krievijas invāzija Mandžūrijā”’ bija ekonomisku līgumu un militāru operāciju kopums, kas laikā no 1895.-1905. gadam Ķīnas ziemeļrietumu provinci [[Mandžūrija|Mandžūriju]] pārvērta par [[Krievijas Impērija]]s ietekmes zonu.
|
”’Krievijas invāzija Mandžūrijā”’ bija ekonomisku līgumu un militāru operāciju kopums, kas laikā no 1895.-1905. gadam Ķīnas ziemeļrietumu provinci [[Mandžūrija|Mandžūriju]] pārvērta par [[Krievijas Impērija]]s ietekmes zonu.
|
||
==Iemesli==
|
==Iemesli==
|
||
[[Opija kari|Opija karu]] laikā pēc [[Aigunas līgums|Aigunas līguma]] noslēgšanas 1858. gadā [[Krievijas impērija]] ieguva no Ķīnas ārējās Mandžūrijas zemes ([[Amūras apgabals|Amūras apgabalu]], [[Habarovskas novads|Habarovskas apgabalu]]) un pēc [[Pekinas konvencijas|Pekinas konvencijām]] 1860. gadā arī [[Usūrija]]s [[Piejūras novads|Piejūras apgabala]]) zemes, kur netālu no [[Korejas pussala|Korejas pussalas]] nodibināja [[Vladivostoka|Vladivostoku]]. Krievijas stratēģisko komunikāciju nodrošināšanai [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], 1891. gadā sāka būvēt [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļu]]. 1894.-1895. gada [[Pirmais Ķīnas-Japānas karš|Pirmā Ķīnas-Japānas kara]] rezultātā Ķīna atteicās no kontroles pār Korejas pussalu, [[Taivāna (sala)|Taivānu]], [[Peskadoru salas|Peskadoru salām]], un [[Ļjaodunas pussala|Ļjaodunas pussalas]] par labu Japānai. Krievija, [[Francijas Trešā republika]] un [[Vācijas impērija]] iejaucās, nepieļaujot Japānai pārņemt Ļjaodunas pussalu. Krievija 1895. gada pavasarī paziņoja, ka pati neplāno reģionā anektēt jaunas teritorijas.<ref name=”books.google.lv”>[https://books.google.lv/books?id=9mlsBgAAQBAJ&pg=PA24&dq=Russian+invasion+of+Manchuria&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjYlreh4u_XAhWlIJoKHehLDCQQ6AEINTAC#v=onepage&q=Russian%20invasion%20of%20Manchuria&f=true Manchurian Railways and the Opening of China: An International History]</ref>
|
[[Opija kari|Opija karu]] laikā pēc [[Aigunas līgums|Aigunas līguma]] noslēgšanas 1858. gadā [[Krievijas impērija]] ieguva no Ķīnas ārējās Mandžūrijas zemes ([[Amūras apgabals|Amūras apgabalu]], [[Habarovskas novads|Habarovskas apgabalu]]) un pēc [[Pekinas konvencijas|Pekinas konvencijām]] 1860. gadā arī [[Usūrija]]s ([[Piejūras novads|Piejūras apgabala]]) zemes, kur netālu no [[Korejas pussala|Korejas pussalas]] nodibināja [[Vladivostoka|Vladivostoku]]. Krievijas stratēģisko komunikāciju nodrošināšanai [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], 1891. gadā sāka būvēt [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļu]]. 1894.-1895. gada [[Pirmais Ķīnas-Japānas karš|Pirmā Ķīnas-Japānas kara]] rezultātā Ķīna atteicās no kontroles pār Korejas pussalu, [[Taivāna (sala)|Taivānu]], [[Peskadoru salas|Peskadoru salām]], un [[Ļjaodunas pussala|Ļjaodunas pussalas]] par labu Japānai. Krievija, [[Francijas Trešā republika]] un [[Vācijas impērija]] iejaucās, nepieļaujot Japānai pārņemt Ļjaodunas pussalu. Krievija 1895. gada pavasarī paziņoja, ka pati neplāno reģionā anektēt jaunas teritorijas.<ref name=”books.google.lv”>[https://books.google.lv/books?id=9mlsBgAAQBAJ&pg=PA24&dq=Russian+invasion+of+Manchuria&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjYlreh4u_XAhWlIJoKHehLDCQQ6AEINTAC#v=onepage&q=Russian%20invasion%20of%20Manchuria&f=true Manchurian Railways and the Opening of China: An International History]</ref>
|
||
Vienlaikus, Krievijā sākās bažas, ka nākamais Japānas solis reģionā varētu būt iebrukums Piejūras apgabalā. Lai pastiprinātu savu ietekmi reģionā, cara valdība pieņēma lēmumu par dzelzceļa līnijas izbūvi Mandžūrijā. Ņemot vērā, cik sarežģītos dabas apstākļos [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]] bija jābūvē Transsibīrijas dzelzceļu, arī no tehniskā viedokļa ērtāk bija būvēt līniju cauri Mandžūrijai. 1895. gada augustā uz Mandžūriju nosūtīja trases pētniecības ekspedīciju, un 1896. gada janvārī Krievijai bija gatavs līguma projekts ar Ķīnu par dzelzceļa koncesiju. 1896. gada 3. jūnijā abas valstis noslēdza slepenu alianses līgumu, kas Krievijai deva tiesības būvēt dzelzceļu, apmaiņā pret tās aizsardzību no turpmākiem Japānas uzbrukumiem. Dzelzceļa celtniecības līgumu, kas paredzēja līniju no [[Čita]]s uz [[Vladivostoka|Vladivostoku]], noslēdza 1896. gada 8. septembrī [[Berlīne|Berlīnē]]. Lai nepieļautu Krievijas pilnīgu kontroli, ķīnieši panāca akciju sabiedrības izveidi, kas kontrolētu jauno Ķīnas Austrumu dzelzceļu. Taču Krievijas valdība jau uzreiz nopirka 25% akciju un 1902. gadā palielināja savu akciju skaitu līdz 52%. 1896. gada 16. decembra līgums ļāva Krievijas gar dzelzceļu celt arī telegrāfa līniju, un veikt apkārtējās teritorijas dabas izrakteņu ieguvi.
|
Vienlaikus, Krievijā sākās bažas, ka nākamais Japānas solis reģionā varētu būt iebrukums Piejūras apgabalā. Lai pastiprinātu savu ietekmi reģionā, cara valdība pieņēma lēmumu par dzelzceļa līnijas izbūvi Mandžūrijā. Ņemot vērā, cik sarežģītos dabas apstākļos [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]] bija jābūvē Transsibīrijas dzelzceļu, arī no tehniskā viedokļa ērtāk bija būvēt līniju cauri Mandžūrijai. 1895. gada augustā uz Mandžūriju nosūtīja trases pētniecības ekspedīciju, un 1896. gada janvārī Krievijai bija gatavs līguma projekts ar Ķīnu par dzelzceļa koncesiju. 1896. gada 3. jūnijā abas valstis noslēdza slepenu alianses līgumu, kas Krievijai deva tiesības būvēt dzelzceļu, apmaiņā pret tās aizsardzību no turpmākiem Japānas uzbrukumiem. Dzelzceļa celtniecības līgumu, kas paredzēja līniju no [[Čita]]s uz [[Vladivostoka|Vladivostoku]], noslēdza 1896. gada 8. septembrī [[Berlīne|Berlīnē]]. Lai nepieļautu Krievijas pilnīgu kontroli, ķīnieši panāca akciju sabiedrības izveidi, kas kontrolētu jauno Ķīnas Austrumu dzelzceļu. Taču Krievijas valdība jau uzreiz nopirka 25% akciju un 1902. gadā palielināja savu akciju skaitu līdz 52%. 1896. gada 16. decembra līgums ļāva Krievijas gar dzelzceļu celt arī telegrāfa līniju, un veikt apkārtējās teritorijas dabas izrakteņu ieguvi.
|