| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2022. gada 1. janvāris, plkst. 18.30 | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
|
== Darbība ==
|
== Darbība ==
|
||
|
Vairākus gadus pēc apvienības dibināšanas lielākā daļa no šiem četrpadsmit cilvēkiem veidoja kodolu, kas izveidojās par “klejojošo izstāžu biedrību”. Peredvižņiki nolēma īstenot savas idejas praksē, rīkojot ceļojošās izstādes visā [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Viņi nodibināja jaunu māksliniecisko kodu, kas balstījās nevis uz tīru estētiskām un tās interpretētām Černiševska idejām, bet gan uz [[sociālā kritika|sociālo]] un [[politiskā kritika|politisko]] [[kritika|kritiku]], izstrādājot uzsvaru uz to, ka ieguldītais darbs vienmēr dos lielākus panākumus. Apvienība savā darbībā pierādīja to, cik [[māksla]] ir nepieciešama sabiedrībai, kā arī noraidīja akadēmiskās [[tradīcija]]s [[filozofija|filozofiju]] “māksla mākslas dēļ”. Kā reālisma mākslas piekritēji, gleznotāji parādīja daudzpusīgus sociālās dzīves raksturus. Savos mākslas darbos mākslinieki atklāja ne tikai nabadzību un ciešanas, bet arī tautas dzīves veida skaistumu, stingrību, rakstzīmes un izturību. Par
|
Vairākus gadus pēc apvienības dibināšanas lielākā daļa no šiem četrpadsmit cilvēkiem veidoja kodolu, kas izveidojās par “klejojošo izstāžu biedrību”. Peredvižņiki nolēma īstenot savas idejas praksē, rīkojot ceļojošās izstādes visā [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Viņi nodibināja jaunu māksliniecisko kodu, kas balstījās nevis uz tīru estētiskām un tās interpretētām Černiševska idejām, bet gan uz [[sociālā kritika|sociālo]] un [[politiskā kritika|politisko]] [[kritika|kritiku]], izstrādājot uzsvaru uz to, ka ieguldītais darbs vienmēr dos lielākus panākumus. Apvienība savā darbībā pierādīja to, cik [[māksla]] ir nepieciešama sabiedrībai, kā arī noraidīja akadēmiskās [[tradīcija]]s [[filozofija|filozofiju]] “māksla mākslas dēļ”. Kā reālisma mākslas piekritēji, gleznotāji parādīja daudzpusīgus sociālās dzīves raksturus. Savos mākslas darbos mākslinieki atklāja ne tikai nabadzību un ciešanas, bet arī tautas dzīves veida skaistumu, stingrību, rakstzīmes un izturību. Par peredvižņiku uzplaukuma periodu ir uzskatāms laika posms no 1870. līdz 1890. gadiem<ref name=”nosaukums-1″>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sovencyclopedia.ru/?aid=57457 |title=www.sovencyclopedia.ru |access-date={{dat|2012|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150603142504/http://sovencyclopedia.ru/?aid=57457 |archivedate={{dat|2015|06|03||bez}} }}</ref>, kad tika palielināts dabiskums un attēlu brīvība, kā arī izstrādāta arvien plašāka darbības joma. Radot darbus, izvēlējās brīvākus, plašāka veida darbus ar gaišu paleti, attēlojot gaismas, atšķirībā no tradicionālās tumšās [[palete]]s.
|
||
|
19. gadsimta nogalē peredvižņikiem sākās norieta laiks, daži mākslinieki savos darbos sāka atspoguļot [[sociālisms|sociālisma]] [[ideja]]s, parādot strādnieku šķiru līmeņus un atšķirības,<ref name=”nosaukums-1″ /> vēlāk viņu tradīcijas pārtapa [[sociālistiskais reālisms|sociālistiskā reālismā]].
|
19. gadsimta nogalē peredvižņikiem sākās norieta laiks, daži mākslinieki savos darbos sāka atspoguļot [[sociālisms|sociālisma]] [[ideja]]s, parādot strādnieku šķiru līmeņus un atšķirības,<ref name=”nosaukums-1″ /> vēlāk viņu tradīcijas pārtapa [[sociālistiskais reālisms|sociālistiskā reālismā]].
|
||
もっと詳しく