Salpu klase

| kategorijas =nē

| kategorijas =nē

}}

}}

”’Salpas”’ (”Thaliacea”, ”Salpae”) – [[Tunikāti|tunikātu]] brīvi peldošu [[jūra]]s organismu klase. Dzīvo pārsvarā okeāna virsējos slāņos (līdz dažiem simtiem metru dziļumā). Ķermenis cilindrisks, garumā no dažiem milimetriem līdz 33 cm, klāts ar caurspīdīgu [[tunika|tuniku]], kurai cauri redzamas gredzenveida muskuļu lentes un [[zarnu trakts]]. Ķermeņa pretējos galos izvietotas sifonu atveres: [[mute]]s atvere, kas ved plašu [[rīkle|rīkli]] un [[anālā atvere]]. [[Sirds]] atrodas vēdera (ventrālajā) pusē. Salpām ir atvērtā [[asinsrites sistēma]]. [[Nervu sistēma|Nervu sistēmu]] veido virsrīkles [[ganglijs]] ar atejošem no tā [[nervi]]em. Virs tā atrodas gaismas jūtīgais orgāns (actiņa).

”’Salpas”’ (”Thaliacea”, ”Salpae”) – [[Tunikāti|tunikātu]] brīvi peldošu [[jūra]]s organismu klase. Dzīvo pārsvarā okeāna virsējos slāņos (līdz dažiem simtiem metru dziļumā). Ķermenis cilindrisks, garumā no dažiem milimetriem līdz 33 cm, klāts ar caurspīdīgu [[tunika|tuniku]], kurai cauri redzamas gredzenveida muskuļu lentes un [[zarnu trakts]]. Ķermeņa pretējos galos izvietotas sifonu atveres: [[mute]]s atvere, kas ved uz plašu [[rīkle|rīkli]] un [[anālā atvere]]. [[Sirds]] atrodas vēdera (ventrālajā) pusē. Salpām ir atvērtā [[asinsrites sistēma]]. [[Nervu sistēma|Nervu sistēmu]] veido virsrīkles [[ganglijs]] ar atejošem no tā [[nervi]]em. Virs tā atrodas gaismasjutīgais orgāns (actiņa).

Salpas dzīvo visos okeānos, izņemot [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]]. Salpu dzīves cikls veidojas mijoties dzimumu un bezdzimumu paaudzēm. Hermofrodīta dzimumīpatņa ķermenī attīstas vienīgais [[embrijs]]. No embrija izaug jauna bezdzimuma salpa, uz kuras izauguma — [[stolons|stolona]] — pumpurojoties veidojas daudzskaitlīgi dzimuma paaudzes indivīdi. Šādu salpu ķēdītes atraujas no stolona, veidojot kolonijas līdz vairākiem simtiem īpatņu katrā. Reizēm okeānos salpas veido milzīgas kopas. Ar simbiotisku baktēriju starpniecību salpas tumsā iztaro luminiscējošu gaismu. Barojas ar [[fitoplanktons|fitoplanktonu]]. Pašas kalpo par barību [[zivis|zivīm]] un jūras [[bruņurupuči]]em.

Salpas dzīvo visos okeānos, izņemot [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]]. Salpu dzīves cikls veidojas, mijoties dzimumu un bezdzimumu paaudzēm. Hermofrodīta dzimumīpatņa ķermenī attīstās vienīgais [[embrijs]]. No embrija izaug jauna bezdzimuma salpa, uz kuras izauguma — [[stolons|stolona]] — pumpurojoties veidojas daudzskaitlīgi dzimuma paaudzes indivīdi. Šādu salpu ķēdītes atraujas no stolona, veidojot kolonijas līdz vairākiem simtiem īpatņu katrā. Reizēm okeānos salpas veido milzīgas kopas. Ar simbiotisku baktēriju starpniecību salpas tumsā iztaro luminiscējošu gaismu. Barojas ar [[fitoplanktons|fitoplanktonu]]. Salpas kalpo par barību [[zivis|zivīm]] un jūras [[bruņurupuči]]em.

== Sistemātika ==

== Sistemātika ==

Klasē ir ap 25 sugām. Salpas iedala 3 kārtās pa vienai dzimtai katrā.

Klasē ir ap 25 sugām. Salpas iedala 3 kārtās pa vienai dzimtai katrā.