Vasilijs Perovs

| awards =

| awards =

}}

}}

”’Vasilijs Perovs”’ (dzimis {{dat VS|{{dat|1833|12|21}}|{{dat|1834|1|2}}}}, miris {{dat VS|{{dat|1882|5|29}}|{{dat|1882|6|10}}}}) bija [[krievi|krievu]] gleznotājs — [[ainava (žanrs)|ainavists]], kā arī krievu psiholoģiskā [[portrets|portreta]] pamatlicējs. Viens no [[Peredvižņiki|Peredvižņiku]] kustības radītājiem un vadītājiem.

”’Vasilijs Perovs”’ (dzimis {{dat VS|{{dat|1833|12|21}}|{{dat|1834|1|2}}}}, miris {{dat VS|{{dat|1882|5|29}}|{{dat|1882|6|10}}}}) bija [[krievi|krievu]] gleznotājs — [[ainava (žanrs)|ainavists]], kā arī krievu psiholoģiskā [[portrets|portreta]] pamatlicējs. Viens no [[Peredvižņiki|peredvižņiku]] kustības radītājiem un vadītājiem.

== Biogrāfija ==

== Biogrāfija ==

Vasilijs Perovs dzimis Toboļskā [[barons|barona]] Gregorija Krīdenera [[ģimene|ģimenē]]. Viņa [[pseidonīms]] Perovs radies mākslinieka bērnībā kā iesauka, kuru tam piešķīris privātskolotājs.<ref>[http://smallbay.ru/perov.html www.smallbay.ru]</ref> Mācījies [[Arzamasa]]s apriņķa skolā, bet savu profesionālo izglītību ieguvis sākumā Arzamasas [[Aleksandrs Stupins|Aleksandra Stupina]] mākslas skolā, vēlāk 1853. gadā iestājies [[Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskola|Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskolā]]. Perova pedagogi ir bijuši mākslinieki [[Sergejs Zarjanko]], [[Apolons Mokrickijs]] un [[Mihails Skotti]]. Pirmo godalgu — mazo [[sudrabs|sudraba]] [[medaļa|medaļu]] par zēna galvas [[etīde]]s iesniegšanu Imperatoriskajai mākslas akadēmijā saņēmis 1856. gadā. Tai sekojušas citas godalgas par uzgleznotām [[glezna|gleznām]] 1858., 1860. un 1861. gadā, iegūstot lielo sudraba medaļu, mazo un lielo [[zelts|zelta]] medaļu. 1861. gadā kopā ar lielo zelta medaļu kā godalgu ieguvis arī tiesības uz valsts apmaksātu ārzemju ceļojumu, kurā devies 1862. gadā, apceļojot daudzas [[Vācija]]s [[pilsēta]]s un [[Parīze|Parīzi]]. Ceļojuma laikā radījis [[sadzīves žanrs|sadzīves žanra]] darbus, kas atspoguļo ielu dzīves skatus. Atgriezies [[Krievija|Krievijā]], [[Maskava|Maskavā]] 1865. gadā, turpinājis sadzīves žanra darbu radīšanu. 1866. gadā ieguvis akadēmiķa zinātnisko grādu, bet 1871. gadā kļuvis par Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskolas profesoru. Aptuveni šajā laikā gleznotājs ir iesaistījies Peredvižņiku kustībā. Vasilijs Perovs miris no [[tuberkuloze]]s<ref>[http://www.staratel.com/pictures/ruspaint/462.htm www.staratel.com]</ref> 1882. gada 10. jūnijā toreizējā Kuzminku ciemā, kas pašlaik iekļaujas Maskavas pilsētas teritorijā un apbedīts [[Donskojas klosteris|Donskojas klostera]] [[kapsēta|kapsētā]].

Vasilijs Perovs dzimis [[Toboļska|Toboļskā]] [[barons|barona]] Gregorija Krīdenera [[ģimene|ģimenē]]. Viņa [[pseidonīms]] Perovs radies mākslinieka bērnībā kā iesauka, kuru tam piešķīris privātskolotājs.<ref>[http://smallbay.ru/perov.html www.smallbay.ru]</ref> Mācījies [[Arzamasa]]s apriņķa skolā, bet savu profesionālo izglītību ieguvis sākumā Arzamasas [[Aleksandrs Stupins|Aleksandra Stupina]] mākslas skolā, vēlāk 1853. gadā iestājies [[Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskola|Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskolā]]. Perova pedagogi ir bijuši mākslinieki [[Sergejs Zarjanko]], [[Apolons Mokrickijs]] un [[Mihails Skotti]]. Pirmo godalgu — mazo [[sudrabs|sudraba]] [[medaļa|medaļu]] par zēna galvas [[etīde]]s iesniegšanu Imperatoriskajai mākslas akadēmijā saņēmis 1856. gadā. Tai sekojušas citas godalgas par uzgleznotām [[glezna|gleznām]] 1858., 1860. un 1861. gadā, iegūstot lielo sudraba medaļu, mazo un lielo [[zelts|zelta]] medaļu. 1861. gadā kopā ar lielo zelta medaļu kā godalgu ieguvis arī tiesības uz valsts apmaksātu ārzemju ceļojumu, kurā devies 1862. gadā, apceļojot daudzas [[Vācija]]s [[pilsēta]]s un [[Parīze|Parīzi]]. Ceļojuma laikā radījis [[sadzīves žanrs|sadzīves žanra]] darbus, kas atspoguļo ielu dzīves skatus. Atgriezies [[Krievija|Krievijā]], [[Maskava|Maskavā]] 1865. gadā, turpinājis sadzīves žanra darbu radīšanu. 1866. gadā ieguvis akadēmiķa zinātnisko grādu, bet 1871. gadā kļuvis par Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskolas profesoru. Aptuveni šajā laikā gleznotājs iesaistījies Peredvižņiku kustībā. Vasilijs Perovs miris no [[tuberkuloze]]s<ref>[http://www.staratel.com/pictures/ruspaint/462.htm www.staratel.com]</ref> 1882. gada 10. jūnijā toreizējā Kuzminku ciemā, kas pašlaik iekļaujas Maskavas pilsētas teritorijā un apbedīts [[Donskojas klosteris|Donskojas klostera]] [[kapsēta|kapsētā]].

== Mākslas darbu galerija ==

== Mākslas darbu galerija ==