Luijs Pastērs

== Biogrāfija ==

== Biogrāfija ==

Luijs Pastērs ir dzimis {{dat|1822|12|27||bez}} [[Dole (pilsēta)|Doles]] pilsētā, [[Jura (departaments)|Juras]] departamentā, nabadzīgā [[katoļi|katoļu]] ģimenē. Viņš bija trešais bērns Žana Žozefa Pastēra un Žannas Etjenetes Rokuī ģimenē. Luija Pastēra tēvs bija [[ādminis]]. 1827. gadā ģimene pārcēlās uz kaimiņpilsētu [[Arbuā]], kur 1831. gadā Luijs sāka iet skolā. Viņa mācību sekmes sākotnēji bija viduvējas, vairāk interesēja [[makšķerēšana]] un [[skice|skicēšana]]. 1838. gadā sāka mācīties [[Parīze|Parīzē]], bet slimības dēļ mācības agri pārtrauca. 1839. gadā iestājās [[Bezansona]]s Karaliskajā koledžā, kur 1840. gadā ieguva [[bakalaura grāds|bakalaura grādu]] mākslā. Luijs Pastērs turpināja studijas, lai iegūtu arī bakalaura grādu zinātnē, bet 1841. gadā eksāmenos izkrita. 1842. gadā izkrita iestājeksāmenos ”[[École Normale Supérieure]]”, toties 1844. gadā tas viņam izdevās. 1848. gadā Luijs Pastērs kļuva par ķīmijas profesoru [[Strasbūras Universitāte|Strasbūras Universitātē]], kur satika arī savu nākamo sievu. Apprecējās {{dat|1849|5|29||bez}}. Sieva viņam deva piecus bērnus, bet trīs no tiem vēl būdami bērni nomira no [[vēdertīfs|vēdertīfa]]. Tieši šīs personīgās traģēdijas esot viņu mudinājušas pievērsties [[infekcijas slimība|infekcijas slimību]] pētīšanai.

Luijs Pastērs ir dzimis {{dat|1822|12|27||bez}} [[Dole (pilsēta)|Doles]] pilsētā, [[Jura (departaments)|Juras]] departamentā, nabadzīgā [[katoļi|katoļu]] ģimenē. Viņš bija trešais bērns Žana Žozefa Pastēra un Žannas Etjenetes Rokuī ģimenē. Luija Pastēra tēvs bija [[ādminis]]. 1827. gadā ģimene pārcēlās uz kaimiņpilsētu [[Arbuā]], kur 1831. gadā Luijs sāka iet skolā. Viņa mācību sekmes sākotnēji bija viduvējas, vairāk interesēja [[makšķerēšana]] un [[skice|skicēšana]]. 1838. gadā sāka mācīties [[Parīze|Parīzē]], bet slimības dēļ mācības agri pārtrauca. 1839. gadā iestājās [[Bezansona]]s Karaliskajā koledžā, kur 1840. gadā ieguva [[bakalaura grāds|bakalaura grādu]] mākslā. Luijs Pastērs turpināja studijas, lai iegūtu arī bakalaura grādu zinātnē, bet 1841. gadā eksāmenos izkrita. 1842. gadā izkrita iestājeksāmenos ”[[École Normale Supérieure]]”, toties 1844. gadā tas viņam izdevās. 1848. gadā Luijs Pastērs kļuva par ķīmijas profesoru [[Strasbūras Universitāte|Strasbūras Universitātē]], kur satika arī savu nākamo sievu. Apprecējās {{dat|1849|5|29||bez}}. Viņam bija pieci bērni, bet trīs no tiem, vēl būdami mazi, nomira no [[vēdertīfs|vēdertīfa]]. Tieši šīs personīgās traģēdijas esot viņu mudinājušas pievērsties [[infekcijas slimība|infekcijas slimību]] pētīšanai.

1854. gadā sāka strādāt [[Lilles zinātnes un tehnoloģiju universitāte|Lilles zinātnes un tehnoloģiju universitātē]]. 1867. gadā sāka vadīt [[organiskā ķīmija|organiskās ķīmijas]] katedru. Viņš kļuva slavens ar publikācijām par molekulu optisko asimetriju. Viņš pilnībā pierādīja, ka dzīvība nevar rasties no nedzīvas matērijas, kā arī [[mikroorganisms|mikroorganismu]] nozīmi [[rūgšana]]s un [[pūšana]]s norisēs. 1865. gadā izstrādāja [[pasterizēšana]]s tehnoloģiju (tā nosaukta Luija Pastēra vārdā). Veicot šos pētījumus, Luijs Pastērs nonāca pie secinājumiem, ka [[baktērijas]] izraisa daudzas [[infekcijas slimība]]s. Pievēršoties šim jautājumam, viņš izveidoja vairākas jaunas [[vakcīna]]s. 1881. gadā notika pirmā veiksmīgā vakcīna pret [[trakumsērga|trakumsērgu]]. 1888. gadā Parīzē viņš dibināja [[Pastēra Institūts|Pastēra Institūtu]].

1854. gadā sāka strādāt [[Lilles zinātnes un tehnoloģiju universitāte|Lilles zinātnes un tehnoloģiju universitātē]]. 1867. gadā sāka vadīt [[organiskā ķīmija|organiskās ķīmijas]] katedru. Viņš kļuva slavens ar publikācijām par molekulu optisko asimetriju. Viņš pilnībā pierādīja, ka dzīvība nevar rasties no nedzīvas matērijas, kā arī [[mikroorganisms|mikroorganismu]] nozīmi [[rūgšana]]s un [[pūšana]]s norisēs. 1865. gadā izstrādāja [[pasterizēšana]]s tehnoloģiju (tā nosaukta Luija Pastēra vārdā). Veicot šos pētījumus, Luijs Pastērs nonāca pie secinājumiem, ka [[baktērijas]] izraisa daudzas [[infekcijas slimība]]s. Pievēršoties šim jautājumam, viņš izveidoja vairākas jaunas [[vakcīna]]s. 1881. gadā tika radīta pirmā veiksmīgā vakcīna pret [[trakumsērga|trakumsērgu]]. 1888. gadā Parīzē viņš dibināja [[Pastēra Institūts|Pastēra Institūtu]].

Kopš 1868. gada Luijs Pastērs regulāri pārdzīvoja [[insults|insultus]]. {{dat|1895|9|28||bez}} no kārtējā insulta sekām viņš nomira.

Kopš 1868. gada Luijs Pastērs regulāri pārdzīvoja [[insults|insultus]]. {{dat|1895|9|28||bez}} no kārtējā insulta sekām viņš nomira.