Ziemeļsulavesi

1957. gada martā Sulavesi ziemeļu un dienvidu militārie vadītāji uzsāka sacelšanos pret valsti pārvaldošajiem [[javieši]]em, izvirzot prasības pēc lielākas reģionālās autonomijas. Viņi aicināja uz aktīvāku salas attīstību, taisnīgāku nodokļu sadali, palīdzību pret islamistu sacelšanos salas dienvidos un izveidot reģionāli līdzsvarotāku centrālās valdības kabinetu. Sākumā viņu izveidotā “”Permestas”” (saīsinājums no “Vispārējās cīņas harta”) kustība bija tikai reformistiska bez valstiska separātisma.

1957. gada martā Sulavesi ziemeļu un dienvidu militārie vadītāji uzsāka sacelšanos pret valsti pārvaldošajiem [[javieši]]em, izvirzot prasības pēc lielākas reģionālās autonomijas. Viņi aicināja uz aktīvāku salas attīstību, taisnīgāku nodokļu sadali, palīdzību pret islamistu sacelšanos salas dienvidos un izveidot reģionāli līdzsvarotāku centrālās valdības kabinetu. Sākumā viņu izveidotā “”Permestas”” (saīsinājums no “Vispārējās cīņas harta”) kustība bija tikai reformistiska bez valstiska separātisma.

Sarunas starp centrālo valdību un Sulavesi militārajiem vadītājiem novērsa vardarbību Dienvidsulavesi, taču daļa līderu nebija apmierināti ar vienošanās iznākumu un kustība sašķēlās. Baidoties no miermīlīgāko dienvidu dominēšanas, Minahasas vadītāji 1957. gada jūnijā Ziemeļsulavesi pasludināja savu autonomo valsti. Tolaik centrālā valdība jau kontrolēja Dienvidsulavesi, bet ziemeļos nebija centrālās valdības spēku un tika zinots, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas jau palīdzēja bruņoties dumpiniekiem Ziemeļsumatrā, uzņēmušas sakarus arī ar Minahasas līderiem.

Sarunas starp centrālo valdību un Sulavesi militārajiem vadītājiem novērsa vardarbību Dienvidsulavesi, taču daļa līderu nebija apmierināti ar vienošanās iznākumu un kustība sašķēlās. Baidoties no miermīlīgāko dienvidu dominēšanas, Minahasas vadītāji 1957. gada jūnijā Ziemeļsulavesi pasludināja savu autonomo valsti. Tolaik centrālā valdība jau kontrolēja Dienvidsulavesi, bet ziemeļos nebija centrālās valdības spēku un tika ziņots, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas jau palīdzēja bruņoties dumpiniekiem Ziemeļsumatrā, uzņēmušas sakarus arī ar Minahasas līderiem.

Manado pašpasludinātās valdības bruņošanās un ārvalstu tiešas iejaukšanās iespēja pamudināja centrālo valdību steigties apspiest dumpi. Vasarā ”Permestas” spēki tika izspiesti no visiem tās kontrolētajiem rajoniem, un tā bija spiesta pāriet uz partizānu karu Minahasā. ”Permestas” sacelšanās pilnībā beidzās 1961. gada vidū, tās laikā bojā gāja ap 2000 dumpinieku un ap 4000 valdības kareivju.<ref>Dixon, Jeffrey (2015). ”A Guide to Intra-state Wars: An Examination of Civil, Regional, and Intercommunal Wars, 1816-2014”. p.514. Washington DC: CQ Press. ISBN 978-0-8728-9775-5.</ref>

Manado pašpasludinātās valdības bruņošanās un ārvalstu tiešas iejaukšanās iespēja pamudināja centrālo valdību steigties apspiest dumpi. Vasarā ”Permestas” spēki tika izspiesti no visiem tās kontrolētajiem rajoniem, un tā bija spiesta pāriet uz partizānu karu Minahasā. ”Permestas” sacelšanās pilnībā beidzās 1961. gada vidū, tās laikā bojā gāja ap 2000 dumpinieku un ap 4000 valdības kareivju.<ref>Dixon, Jeffrey (2015). ”A Guide to Intra-state Wars: An Examination of Civil, Regional, and Intercommunal Wars, 1816-2014”. p.514. Washington DC: CQ Press. ISBN 978-0-8728-9775-5.</ref>