Pieliku klāt pieturzīmi, kur tai vajadzēja būt.
| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 4. novembris, plkst. 22.07 | ||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 33. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
|
”’Džovanni Piko della Mirandola”’ ({{val|la|Ioannes Picus Mirandula}}, {{val|it|Giovanni Pico della Mirandola}}, dzimis {{dat|1463|2|24}}, miris {{dat|1494|11|17}}) bija [[renesanse]]s laika itāļu augstmanis un [[neoplatonisms|neoplatonisma]] filozofs, kurš dzīvoja 15. gadsimtā. Piko della Mirandolas 1486. gada darbs ”De hominis dignitate oratio” (“Svinīgā runa par cilvēka cieņu”) tiek dēvēts par renesanses manifestu.
|
”’Džovanni Piko della Mirandola”’ ({{val|la|Ioannes Picus Mirandula}}, {{val|it|Giovanni Pico della Mirandola}}, dzimis {{dat|1463|2|24}}, miris {{dat|1494|11|17}}) bija [[renesanse]]s laika itāļu augstmanis un [[neoplatonisms|neoplatonisma]] filozofs, kurš dzīvoja 15. gadsimtā. Piko della Mirandolas 1486. gada darbs ”De hominis dignitate oratio” (“Svinīgā runa par cilvēka cieņu”) tiek dēvēts par renesanses manifestu.
|
||
|
Mācījies [[Ferrāra|Ferrārā]], [[Paduja|Padujā]] un [[Parīze|Parīzē]], pēc devās uz Itāliju. Darbojās [[Florence|Florencē]], [[Areco]] (kur tika nopietni piekauts, jo mēģināja bēgt kopā ar kāda augstmaņa sievu), [[Perudža|Perudžā]], vēlāk devās uz Romu, lai aizstāvētu savas filozofiskās mācības tēzes. Pāvests [[Inocents VIII]] deklarēja Mirandolas mācību par [[ķecerība|ķecerīgu]] un Mirandola bija spiests bēgt uz [[Francija|Franciju]]. Vēlāk apmetās [[Fjezole|Fjezolē]], Florences pievārtē. 1491. gadā kopā ar draugu, dzejnieku [[Policiāno]] noindēts neskaidros apstākļos.
|
Mācījies [[Ferrāra|Ferrārā]], [[Paduja|Padujā]] un [[Parīze|Parīzē]], pēc devās uz Itāliju. Darbojās [[Florence|Florencē]], [[Areco]] (kur tika nopietni piekauts, jo mēģināja bēgt kopā ar kāda augstmaņa sievu), [[Perudža|Perudžā]], vēlāk devās uz Romu, lai aizstāvētu savas filozofiskās mācības tēzes. Pāvests [[Inocents VIII]] deklarēja Mirandolas mācību par [[ķecerība|ķecerīgu]] un Mirandola bija spiests bēgt uz [[Francija|Franciju]]. Vēlāk apmetās [[Fjezole|Fjezolē]], Florences pievārtē. 1491. gadā kopā ar draugu, dzejnieku [[Policiāno]] noindēts neskaidros apstākļos.
|
||
|
”’Izglītība”’
|
|||
|
”’Džovanni Piko della Mirandola”’ bērnība, 1842, Nantes mākslas muzejs
|
|||
|
Būdams priekšlaicīgs bērns ar izcilu atmiņu, Džovanni ļoti agrā vecumā mācījās latīņu un, iespējams, grieķu valodu. Mātes iecerēts Baznīcai, viņš desmit gadu vecumā tika nosaukts par pāvesta protonotāru, un 1477. gadā viņš devās uz Boloņu studēt kanoniskās tiesības.
|
|||
|
Pēc mātes pēkšņās nāves trīs gadus vēlāk Piko atteicās no kanoniskajām tiesībām un sāka studēt filozofiju Ferāras Universitātē. Īsā ceļojumā uz Florenci viņš satika Andželo Policiāno, galma dzejnieku Žirolamo Benivjēni un, iespējams, jauno dominikāņu brāli Žirolamo Savonarolu. Visu atlikušo mūžu viņš palika ļoti tuvs draugs ar visiem trim. Viņš varēja būt arī Poliziano mīļākais. No 1480. līdz 1482. gadam viņš turpināja studijas Padujas Universitātē, kas ir galvenais aristotelisma centrs Itālijā. Jau pratis latīņu un grieķu valodu, viņš mācījās ebreju un arābu valodu Padujā pie ebreju averroista Elia del Medigo un kopā ar viņu lasīja arī aramiešu manuskriptus. Del Medigo arī tulkoja jūdaisma manuskriptus no ebreju valodas latīņu valodā Piko, kā tas turpinājās vairākus gadus. Piko rakstīja arī sonetus latīņu un itāļu valodā, kurus Savonarolas ietekmes dēļ viņš savas dzīves beigās iznīcināja.
|
|||
|
Nākamos četrus gadus viņš pavadīja vai nu mājās, vai arī apmeklēja humānisma centrus citur Itālijā. 1485. gadā viņš devās uz Parīzes universitāti, kas tagad ir nozīmīgs zinātniskās filozofijas un teoloģijas centrs Eiropā un sekulārā averroisma perēklis. Parīzē Džovanni sāka savas 900 tēzes un radīja ideju tos aizstāvēt publiskās debatēs.
|
|||
|
== Ārējās saites ==
|
== Ārējās saites ==
|
||