| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2022. gada 5. janvāris, plkst. 03.25 | ||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
|
”’Joga”’ ({{val|sa|योग}}, ”yóga”) ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[prāts|prāta]] un [[dvēsele]]s vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]. Joga ir viena no sešām [[hinduisma filozofija|hinduisma filozofisko]] tradīciju ortodoksālajām skolām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html | title= Hinduisms | publisher= Reliģiju Enciklopēdija | accessdate= 2019. gada 18. februārī}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce | author= Jessica Frazier | title= The Bloomsbury Companion to Hindu Studies | url= https://books.google.com/books?id=AdZBAgAAQBAJ | year= 2014 | publisher= A&C Black | isbn= 978-1-4725-6716-1 | pages= 25–}}</ref> [[Hinduisms|Hinduismā]], [[budisms|budismā]] un [[džainisms|džainismā]] pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] bieži ar terminu ‘joga’ saprot [[hatha joga|hatha jogu]], kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus vingrinājumus, sauktus par [[āsana|āsanām]]. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs.
|
”’Joga”’ ({{val|sa|योग}}, ”yóga”) ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[prāts|prāta]] un [[dvēsele]]s vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]. Joga ir viena no sešām [[hinduisma filozofija|hinduisma filozofisko]] tradīciju ortodoksālajām skolām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html | title= Hinduisms | publisher= Reliģiju Enciklopēdija | accessdate= 2019. gada 18. februārī}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce | author= Jessica Frazier | title= The Bloomsbury Companion to Hindu Studies | url= https://books.google.com/books?id=AdZBAgAAQBAJ | year= 2014 | publisher= A&C Black | isbn= 978-1-4725-6716-1 | pages= 25–}}</ref> [[Hinduisms|Hinduismā]], [[budisms|budismā]] un [[džainisms|džainismā]] pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] bieži ar terminu ‘joga’ saprot [[hatha joga|hatha jogu]], kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus vingrinājumus, sauktus par [[āsana|āsanām]]. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs.
|
||
|
Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā
|
Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga,<ref>{{grāmatas atsauce | title= Jogas gudrība un prakse | author= B.K.S. Ajengārs | publisher= Zvaigze ABC | isbn= 9789934024658}}</ref> kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, [[bhakti joga]], kas ir [[mīlestība]]s un pielūgsmes joga, [[karma joga]], kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, [[jņāna joga]] (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un [[rādža joga]]. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga [[apziņa]]s attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja [[Pataņdžali]], uzrakstot “[[Jogas sūtras]]” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par [[aštanga jogu]], jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm.
|
||
|
Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[Mokša (joga)|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību.
|
Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[Mokša (joga)|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību.
|
||
|
Jogas prakse ir aprakstīta “[[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]]” un
|
Jogas prakse ir aprakstīta “[[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]]” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās [[tantra|tantrās]]. Pēc [[Vivekānanda|Svami Vivekānandas]] ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē.
|
||
|
== Jogas aizsākumi Latvijā ==
|
== Jogas aizsākumi Latvijā ==
|
||
|
Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas [[Parapsiholoģija]]s biedrība [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 35 Rīgā.<ref name=”Jogas vēsture”>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu “Zvani”. No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas “Bhakti – mīlestības joga” un piecas lekcijas par [[Vedanta]]s filozofiju, bet [[Harijs Dīkmanis]] un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām.
|
Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas [[Parapsiholoģija]]s biedrība [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 35 Rīgā.<ref name=”Jogas vēsture”>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu “Zvani”. No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas “Bhakti – mīlestības joga” un piecas lekcijas par [[Vedanta]]s filozofiju, bet [[Harijs Dīkmanis]] un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām.
|
||
|
1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65, 1933. gadā uz [[YMCA]] namu [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.<ref name=”Jogas vēsture”/>
|
1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65, 1933. gadā uz [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] namu [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.<ref name=”Jogas vēsture”/>
|
||
|
1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz “Sabiedrība sevis realizācijai” jeb ”Yogoda Sat-Sanga”, tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu “Jogas zinātņu centrs Latvijā”.<ref name=”Jogas vēsture”/>
|
1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz “Sabiedrība sevis realizācijai” jeb ”Yogoda Sat-Sanga”, tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu “Jogas zinātņu centrs Latvijā”.<ref name=”Jogas vēsture”/>
|
||
| 16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
|
Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar Svami Joganandu [[ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī Ramanu Maharši. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.<ref name=”Jogas vēsture”/>
|
Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar Svami Joganandu [[ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī Ramanu Maharši. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.<ref name=”Jogas vēsture”/>
|
||
|
1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja
|
1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja Harijs Dīkmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tradition.lf.lv/ljb.htm |title=Latvijas Jogas biedrības vēsture 1.Republikas laikā – History of Latvian Yoga Society |access-date={{dat|2019|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170604190807/http://tradition.lf.lv/ljb.htm |archivedate={{dat|2017|06|04||bez}} }}</ref>
|
||
|
== Skatīt arī ==
|
== Skatīt arī ==
|
||
もっと詳しく