Vēsture: Pievienota informācija, atsauce.
| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 4. novembris, plkst. 22.05 | ||
| 30. rindiņa: | 30. rindiņa: | ||
|
== Vēsture ==
|
== Vēsture ==
|
||
|
Ķemeres muiža (”Kemmershof”) bijusi viena no [[Ēveles draudzes novads|Ēveles draudzes novada]] muižām. Dibināta starp 1672. gadu un 1683. gadu. 1793. gadā piederēja baronam Milleram Sakomelskim, no 1816. gada — Gildenhofiem, 1829. gadā Magnusam fon Strensālam, kopš 1898. gada Elizabetei fon Latingai (Krīgsmanei). Viņa tur arī dzīvoja. Muižas pārvaldnieks — Knīrims, dzīvoja [[Mūrmuiža|Mūrmuižā]]. Līdz šim laikam saglabājusies dzīvojamā ēka, klēts, kūts, ledus pagrabs, pirts akmens mūris. Dzīvojamā ēka un kūtis celtas laika posmā no 1638. gada un 1672. gadam. 1884. gadā barons V. Lantings uzbūvējis akmens mūra klēti, pirti, ledus pagrabu.
|
Ķemeres muiža (”Kemmershof”) bijusi viena no [[Ēveles draudzes novads|Ēveles draudzes novada]] muižām. Tās kopplatība – 503,46 hektāri. Dibināta starp 1672. gadu un 1683. gadu. 1793. gadā piederēja baronam Milleram Sakomelskim, no 1816. gada — Gildenhofiem, 1829. gadā Magnusam fon Strensālam, kopš 1898. gada Elizabetei fon Latingai (Krīgsmanei). Viņa tur arī dzīvoja. Muižas pārvaldnieks — Knīrims, dzīvoja [[Mūrmuiža|Mūrmuižā]]. Līdz šim laikam saglabājusies dzīvojamā ēka, klēts, kūts, ledus pagrabs, pirts akmens mūris. Dzīvojamā ēka un kūtis celtas laika posmā no 1638. gada un 1672. gadam. 1884. gadā barons V. Lantings uzbūvējis akmens mūra klēti, pirti, ledus pagrabu. LR zemes reformas gaitā muiža tika sadalīta 26 saimniecībās un zemes piegriezumos citām saimniecībām.<ref>https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=%C4%B6emeres%20mui%C5%BEa&id=946805&g=1</ref> 1945. gada līdz 1955. gada dzīvojamā ēka bijusi skola, vēlāk dažas ēkas bija mehāniskās darbnīcas. Mūsdienās Ķemeres muiža, ap kuru izveidojusies pati Ķemere, ir privātīpašums.<ref>https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/VMD_Ziemelvidzemes_stasti_B(1).pdf</ref>
|
||
|
== Atsauces ==
|
== Atsauces ==
|
||