Elektriskā mašīna

”’Elektriskā mašīna”’ ir [[mašīna]], kas pārvaido [[Elektriskā enerģija|elektrisko enerģiju]] [[Mehāniskā enerģija|mehāniskajā]] vai otrādi. Svarīgākais elektrisko mašīnu iedalījums sastāv no divām grupām: [[Elektrodzinējs|elektrodzinējiem]] un [[Ģenerators|elektroģeneratoriem]].

== Iedalījums ==
Pamatā elektriskās mašīnas iedala elektriskajos ģeneratoros, kas pārveido mehānisko enerģiju elektriskajā, un elektriskajos dzinējos, kas pārveido elektrisko enerģiju mehāniskajā. Jebkurš ģenerators var darboties dzinēja režīmā, un jebkurš dzinējs var darboties kā ģenerators, tikai, elektriskajai mašīnai darbojoties tai pretējā režīmā, efektivitāte ir mazāka. Līdz ar to ģeneratoru un dzinēju uzbūve principiāli neatšķiras.

== Raksturlielumi ==
Ģeneratoram pievadīto mehānisko enerģiju raksturo [[Spēka moments|moments]] <math>M</math> (tā mērvienība ir [[Ņūtonmetrs|ņūtonmetri]] — ”N⋅m”), kas pielikts [[Rotors|rotora]] vārpstai, un rotora rotācijas frekvence <math>n</math> ([[apgriezieni minūtē]] — ”apgr./min” vai ”rpm”). Rotācijas frekvenci, ņemot vērā [[Frekvence|frekvences]] jēdziena izmantošanu elektrisko svārstību (maiņstrāvas momentānās strāvas stipruma, sprieguma u.c. lielumu) raksturošanai, bieži sauc par rotācijas ātrumu, griešanas ātrumu vai vienkārši par [[Ātrums|ātrumu]]. Ģeneratora izejā iegūst elektrisko enerģiju, kuru raksturo [[spriegums]] <math>U</math> starp ģeneratora spailēm un [[Strāvas stiprums|strāva]] <math>I</math>, ar kuru ģeneratoru [[Slodze (elektrotehnika)|slogo]].

Dzinējs tiek pieslēgts [[Līdzstrāva|līdzstrāvas]] vai [[Maiņstrāva|maiņstrāvas]] [[Elektriskais tīkls|tīklam]] ar noteiktu <math>U</math> un <math>I</math>, izejā no vārpstas, kurai ir noteikts <math>n</math>, slogojot dzinēju ar <math>M</math>, tiek iegūta mehāniskā enerģija.

Elektriskajai mašīnai pievadīto [[Enerģija|enerģiju]] raksturo ieejas [[jauda]] <math>P_1</math>, no tās iegūto enerģiju apraksta izejas jauda <math>P_2</math>. Ģeneratoram <math>P_1</math> ir mehāniska jauda, <math>P_2</math> ir elektriska, savukārt, dzinējam <math>P_1</math> ir elektriska, <math>P_2</math> — mehāniska. Jebkurai mašīnai mehānisko jaudu <math>P</math> ([[vats]] — W) var aprēķināt pēc

<math>P=\frac{Mn}{9,55}</math>

un elektrisko <math>P</math> (tāpat vatos) pēc

* <math>P=UI</math> līdzstrāvas mašīnām,

* <math>P=UIcos\varphi</math> vienfāzes maiņstrāvas mašīnām,

* <math>P=\sqrt{3}UIcos\varphi</math> trīsfāžu maiņstrāvas mašīnām,

kur <math>\varphi</math> ir nobīdes leņķis starp <math>U</math> un <math>I</math> fāzēm.

Jebkuras mašīnas [[lietderības koeficients]] <math>\eta</math> ir attiecība starp izejas un ieejas jaudām:

<math>\eta=\frac{P_2}{P_1}</math>.

[[Elektrodinamika|Elektrisko]], [[Magnētisms|magnētisko]], [[Mehānika|mehānisko]] zudumu dēļ <math>\eta<1</math> vienmēr.

Dzinēja pasē vai uzrakstā uz paša dzinēja tiek norādīts viena, nominālā, jauda, kura vienmēr ir izejas jauda. Mašīna attīsta nominālo jaudu tikai tad, ja arī slodze ir nominālā. Jo mazāka slodze, jo mazāka attīstītā jauda.
[[Kategorija:Mašīnas]]
[[Kategorija:Elektrotehnika]]