Fonētika
| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2022. gada 6. janvāris, plkst. 22.42 | ||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
|
”’Lībiskais dialekts”’ ir viens no trim [[latviešu valoda]]s [[dialekts|dialektiem]]. Lībiskais dialekts ir runāts tajās vietās, kur [[lībiešu valoda]] atstājusi vislielāko [[substrāts (valodniecība)|substrātu]]. Lībiskajā dialektā tiek runāts [[Vidzeme]]s ziemeļrietumos (Vidzemes lībiskās izloksnes) un [[Kurzeme|Kurzemē]] uz ziemeļiem no [[Kuldīga]]s (Kurzemes lībiskās jeb tāmnieku izloksnes) — novados, kurus apdzīvojuši [[lībieši]].<ref name=”lat”>{{LAT e|4|110}}</ref> Lībiskajā dialektā runājošie, gluži kā [[vidus dialekts|vidus dialektā]] runājošie, tiek saukti par lejzemniekiem.<ref name=”lat” />
|
”’Lībiskais dialekts”’ ir viens no trim [[latviešu valoda]]s [[dialekts|dialektiem]]. Lībiskais dialekts ir runāts tajās vietās, kur [[lībiešu valoda]] atstājusi vislielāko [[substrāts (valodniecība)|substrātu]]. Lībiskajā dialektā tiek runāts [[Vidzeme]]s ziemeļrietumos (Vidzemes lībiskās izloksnes) un [[Kurzeme|Kurzemē]] uz ziemeļiem no [[Kuldīga]]s (Kurzemes lībiskās jeb tāmnieku izloksnes) — novados, kurus apdzīvojuši [[lībieši]].<ref name=”lat”>{{LAT e|4|110}}</ref> Lībiskajā dialektā runājošie, gluži kā [[vidus dialekts|vidus dialektā]] runājošie, tiek saukti par lejzemniekiem.<ref name=”lat” />
|
||
|
Lībiskajā dialektā
|
Lībiskajā dialektā visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas [[darbības vārds|darbības vārdi]], krītošā un lauztā intonācija ir kļuvusi vienāda.<ref name=”lat” /> Personvārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm ”-els”, ”-ans”, netiek šķirta dzimte (sieviešu dzimtes vietā tiek lietota vīriešu dzimte).<ref name=”lat” /> Lībiskajam dialektam raksturīga palatālo līdzskaņu depalatalizācija, dažos gadījumos arī pilnīga [[Sinkope (valodniecība)|sinkope]], piemēram, [[Pamazināmā forma|pamazināmās formas]] galotnē ”-iņš” skaņa /ņ/ zūd pilnībā.
|
||
|
Lībiskais dialekts iedalāms Vidzemes un Kurzemes izloksnēs.<ref>https://valoda.lv/valsts-valoda/dialekti/</ref> Kurzemes izloksnes iedalāmas nedziļajās, kuras veido dialektu ķēdi ar vidus dialekta kursiskajām izloksnēm, un dziļajās, kuras pazīstamas arī kā ”tāmnieku” izloksnes. Tajās lībiešu valodas substrāts ir visizteiktākais, kā arī tām raksturīgs [[vācu valoda]]s superstrāts.
|
Lībiskais dialekts iedalāms Vidzemes un Kurzemes [[Izloksne|izloksnēs]].<ref>https://valoda.lv/valsts-valoda/dialekti/</ref> Kurzemes izloksnes iedalāmas nedziļajās, kuras veido dialektu ķēdi ar vidus dialekta kursiskajām izloksnēm, un dziļajās, kuras pazīstamas arī kā ”tāmnieku” izloksnes. Tajās lībiešu valodas substrāts ir visizteiktākais, kā arī tām raksturīgs [[vācu valoda]]s superstrāts. Kurzemes, īpaši Ventspils, izloksnes neformālā kontekstā tiek sauktas arī par ”ventiņu valodu”, taču nav zinātniska pamatojuma, lai šīs izloksnes uzskatītu par valodu.
|
||
|
== Īpašas iezīmes ==
|
|||
|
=== Fonētika ===
|
|||
|
Lībiskā dialekta atšķirības no vidus dialekta visvairāk iezīmējas [[Fonētika|fonētikā]]. Zemāk uzskaitītas vairākas lībiskā dialekta fonētiskās iezīmes, kuras gan ne vienmēr izpaužas visās izloksnēs.
|
|||
|
==== Patskaņi un divskaņi ====
|
|||
|
Lībiskajā dialektā vārda pēdejā [[Zilbe|zilbē]], ja tā neuzsvērta, zūd [[patskanis]], un [[Balsīgums|balsīgs]] [[slēdzenis]] pēc īsa patskaņa vārda beigās tiek [[Geminācija|geminēts]]. Ja vārds pēc patskaņa redukcijas beidzas ar [[Līdzskanis|līdzskaņu]] grupu, šie līdzskaņi bieži tiek atdalīti ar [[Anaptikse|anaptiksi]].<ref name=”:0″>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit7.htm|title=Lībiskais dialekts}}</ref><ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>
|
|||
|
* ”lapp” – lapa (beidzas ar slēdzeni, tāpēc tas tiek pagarināts)
|
|||
|
* ”maiz” – maize (beidzas ar berzeni, kura garums nemainās)
|
|||
|
* ”puttr̥” – putra (skaņa ”r” veido atsevišķu zilbi, patskaņa klātbūtne starp abiem atkarīga no runātāja)
|
|||
|
Zūdot gala zilbes patskanim aiz balsīga līdzskaņa, tiek pagarināts iepriekšējais patskanis, piemēram:
|
|||
|
* ”pirms kār” – pirms kara
|
|||
|
* ”āls” – alus
|
|||
|
* ”pa vīd” – pa vidu
|
|||
|
Garie patskaņi pēdējā zilbē netiek atmesti, bet gan saīsināti.<ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>
|
|||
|
* ”sēta” – sētā
|
|||
|
* ”zeme” – zemē
|
|||
|
* ”Venta” – Ventā
|
|||
|
[[Troksnenis|Troksneņu]] priekšā skaņa ”ē” diftongizējas.<ref name=”:0″>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit7.htm|title=Lībiskais dialekts}}</ref>
|
|||
|
* ”peic” – pēc
|
|||
|
* ”seid” – sēž
|
|||
|
Retumis, patskanim [a] atbilst [æ], jeb platais “e”. Šāda parādība vērojama vārdā ar nozīmi “stallis”: ”st�ęlls.”<ref>Endzelin, J. (1922.) Lettisches Lesebuch. Grammatische und metrische Vorbemerkungen,Texte und Glossar. Heidelberg: Carl Winter’s Universitätsbuchhandlung.</ref> Dažās Kurzemes izloksnēs saglabājusies konservatīva iezīme – senākā [u] saglabāšanās dažos vārdos, kuros literārajā valodā ir skaņa [i]:<ref>Endzelīns, J. (1951.) Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība</ref>
|
|||
|
* ”dui” – divi (sal. [[Lietuviešu valoda|lietuviski]]: dui)
|
|||
|
* ”zuv” – zivs (>zive) (sal. lietuviski: žuvis)
|
|||
|
* ”suvans” – sivēns
|
|||
|
* ”dubans” – dibens
|
|||
|
==== Līdzskaņi ====
|
|||
|
Līdzskaņu grupa ”-ln-” lībiskajā dialektā tiek asimilēta, veidojot pagarinātu ”-ll-” skaņu.
|
|||
|
* ”mells -” melns
|
|||
|
* ”vells -” velns
|
|||
|
Kurzemes izloksnēs pamazināmās izloksnes galotnē -iņš, kā arī 3. personas vsk. personas vietniekvārdā zūd palatālais līdzskanis:
|
|||
|
* ”viš” – viņš, viņa
|
|||
|
* ”meitiš” – meitene (> meitiņa > meitiņš)
|
|||
|
* ”istabiš” – istabiņa (> istabiņš)
|
|||
|
=== Prozodija ===
|
|||
|
Lai gan, gluži kā latviešu literārajā valodā, uzsvars krīt galvenokārt uz pirmās zilbes, Kurzemes izloksnēs emfātiskā runā uzsvars mēdz tikt pārvietots uz otro zilbi, piemēram:<ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>
|
|||
|
* ”ār’kārtig skaist” – ārkārtīgi skaisti
|
|||
|
* ”mut pa’vēruš” – muti pavēruši
|
|||
|
* ”pa’lēkdames” – palēkdamies
|
|||
|
Uzsvars attiecīgajā pierakstā norādīts ar [[Apostrofs|apostrofu]] pirms uzsvērtās zilbes.
|
|||
|
Krītošā un lauztā intonācija lībiskajā dialektā netiek šķirta.<ref name=”:1″>Vēvere, Daira (2011). Ziru un Zlēku izloksne salīdzinājumā ar Piltenes izloksni (Maģistra darbs). Latvijas Universitāte</ref>
|
|||
|
=== Darbības vārdi ===
|
|||
|
Dažās izloksnēs patskanis darbības vārdu, kuri beidzas ar -ēt, piemēram, ”mīlēt, cerēt”, ”ticēt,” galotnēs, tiek izrunāts kā [æ], nevis [ɛ], kā tas notiek vidus dialektā. Šī patskaņa garums dažādās izloksnēs mainās.
|
|||
|
Darbības vārdu locījumi visās personās ir vienādi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tulkot.lv/ka-runa-kurzemnieki/|title=Kā runā kurzemnieki|website=Tulkot.lv|access-date=2022-01-06|date=2020-02-24|language=lv-LV}}</ref>, kā norādīts zemāk tabulā.
|
|||
|
{| class=”wikitable”
|
|||
|
!Lībiskais dialekts
|
|||
|
!”runāt”
|
|||
|
!Vidus dialekts
|
|||
|
!”runāt”
|
|||
|
|-
|
|||
|
|es
|
|||
|
|runā
|
|||
|
|es
|
|||
|
|runāju
|
|||
|
|-
|
|||
|
|tu
|
|||
|
|runā
|
|||
|
|tu
|
|||
|
|runā
|
|||
|
|-
|
|||
|
|viš, viņ
|
|||
|
|runā
|
|||
|
|viņš/i, viņa/as
|
|||
|
|runā
|
|||
|
|-
|
|||
|
|mēs
|
|||
|
|runā
|
|||
|
|mēs
|
|||
|
|runājam
|
|||
|
|-
|
|||
|
|jūs
|
|||
|
|runā
|
|||
|
|jūs
|
|||
|
|runājat
|
|||
|
|}
|
|||
|
== Atsauces ==
|
== Atsauces ==
|
||
| 11. rindiņa: | 106. rindiņa: | ||
|
== Ārējās saites ==
|
== Ārējās saites ==
|
||
|
* [https://web.archive.org/web/20151022015819/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit7.htm Lībiskais dialekts]
|
* [https://web.archive.org/web/20151022015819/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit7.htm Lībiskais dialekts]
|
||
|
{{Valodniecība-aizmetnis}}
|
|||
|
[[Kategorija:Latviešu valodas dialekti]]
|
[[Kategorija:Latviešu valodas dialekti]]
|
||