Lībiskais dialekts

[[Attēls:Latvaldialekti.svg|350px|thumb|Dialektu izplatība Latvijas teritorijā]]

[[Attēls:Latvaldialekti.svg|350px|thumb|Dialektu izplatība Latvijas teritorijā]]

”’Lībiskais dialekts”’ ir viens no trim [[latviešu valoda]]s [[dialekts|dialektiem]]. Lībiskais dialekts ir runāts tajās vietās, kur [[lībiešu valoda]] atstājusi vislielāko [[substrāts (valodniecība)|substrātu]]. Lībiskajā dialektā tiek runāts [[Vidzeme]]s ziemeļrietumos (Vidzemes lībiskās izloksnes) un [[Kurzeme|Kurzemē]] uz ziemeļiem no [[Kuldīga]]s (Kurzemes lībiskās jeb tāmnieku izloksnes) — novados, kurus apdzīvojuši [[lībieši]].<ref name=”lat”>{{LAT e|4|110}}</ref> Lībiskajā dialektā runājošie, gluži kā [[vidus dialekts|vidus dialektā]] runājošie, tiek saukti par lejzemniekiem.<ref name=”lat” />

”’Lībiskais dialekts”’ (pašnosaukums: ”ventiņ vālod, ventiņmēl”)<ref>Dace Strelēvica-Ošiņa (2009). Latviešu valodas lībiskais dialekts un tā lietotāju identitāte: pārdomas pēc pētījuma. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika</ref> ir viens no trim [[latviešu valoda]]s [[dialekts|dialektiem]]. Lībiskais dialekts ir runāts tajās vietās, kur [[lībiešu valoda]] atstājusi vislielāko [[substrāts (valodniecība)|substrātu]]. Lībiskajā dialektā tiek runāts [[Vidzeme]]s ziemeļrietumos (Vidzemes lībiskās izloksnes) un [[Kurzeme|Kurzemē]] uz ziemeļiem no [[Kuldīga]]s (Kurzemes lībiskās jeb tāmnieku izloksnes) — novados, kurus apdzīvojuši [[lībieši]].<ref name=”lat”>{{LAT e|4|110}}</ref> Lībiskajā dialektā runājošie, gluži kā [[vidus dialekts|vidus dialektā]] runājošie, tiek saukti par lejzemniekiem.<ref name=”lat” />

Lībiskajā dialektā visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas [[darbības vārds|darbības vārdi]], krītošā un lauztā intonācija ir kļuvusi vienāda.<ref name=”lat” /> Personvārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm ”-els”, ”-ans”, netiek šķirta dzimte (sieviešu dzimtes vietā tiek lietota vīriešu dzimte).<ref name=”lat” /> Lībiskajam dialektam raksturīga palatālo līdzskaņu depalatalizācija, dažos gadījumos arī pilnīga [[Sinkope (valodniecība)|sinkope]], piemēram, [[Pamazināmā forma|pamazināmās formas]] galotnē ”-iņš” skaņa /ņ/ zūd pilnībā.

Lībiskajā dialektā visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas [[darbības vārds|darbības vārdi]], krītošā un lauztā intonācija ir kļuvusi vienāda.<ref name=”lat” /> Personvārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm ”-els”, ”-ans”, netiek šķirta dzimte.<ref name=”lat” /> Lībiskajam dialektam raksturīga palatālo līdzskaņu depalatalizācija, dažos gadījumos arī pilnīga [[Sinkope (valodniecība)|sinkope]], piemēram, [[Pamazināmā forma|pamazināmās formas]] galotnē ”-iņš” skaņa /ņ/ zūd pilnībā.

Lībiskais dialekts iedalāms Vidzemes un Kurzemes [[Izloksne|izloksnēs]].<ref>https://valoda.lv/valsts-valoda/dialekti/</ref> Kurzemes izloksnes iedalāmas nedziļajās, kuras veido dialektu ķēdi ar vidus dialekta kursiskajām izloksnēm, un dziļajās, kuras pazīstamas arī kā ”tāmnieku” izloksnes. Tajās lībiešu valodas substrāts ir visizteiktākais, kā arī tām raksturīgs [[vācu valoda]]s superstrāts. Kurzemes, īpaši Ventspils, izloksnes neformālā kontekstā tiek sauktas arī par ”ventiņu valodu”, taču nav zinātniska pamatojuma, lai šīs izloksnes uzskatītu par valodu.

Lībiskais dialekts iedalāms Vidzemes un Kurzemes [[Izloksne|izloksnēs]].<ref>https://valoda.lv/valsts-valoda/dialekti/</ref> Kurzemes izloksnes iedalāmas nedziļajās, kuras veido dialektu ķēdi ar vidus dialekta kursiskajām izloksnēm, un dziļajās, kuras pazīstamas arī kā ”tāmnieku” izloksnes. Tajās lībiešu valodas substrāts ir visizteiktākais, kā arī tām raksturīgs [[vācu valoda]]s superstrāts. Kurzemes, īpaši Ventspils, izloksnes neformālā kontekstā tiek sauktas arī par ”ventiņu valodu”, taču nav zinātniska pamatojuma, lai šīs izloksnes uzskatītu par valodu.

* ”seid” – sēž

* ”seid” – sēž

Retumis, patskanim [a] atbilst [æ], jeb platais “e”. Šāda parādība vērojama vārdā ar nozīmi “stallis”: ”st�ęlls.”<ref>Endzelin, J. (1922.) Lettisches Lesebuch. Grammatische und metrische Vorbemerkungen,Texte und Glossar. Heidelberg: Carl Winter’s Universitätsbuchhandlung.</ref> Dažās Kurzemes izloksnēs saglabājusies konservatīva iezīme – senākā [u] saglabāšanās dažos vārdos, kuros literārajā valodā ir skaņa [i]:<ref>Endzelīns, J. (1951.) Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība</ref>

Retumis, patskanim [a] atbilst [æ], jeb platais “e”. Šāda parādība vērojama vārdā ar nozīmi “stallis”: ”stęlls.”<ref>Endzelin, J. (1922.) Lettisches Lesebuch. Grammatische und metrische Vorbemerkungen,Texte und Glossar. Heidelberg: Carl Winter’s Universitätsbuchhandlung.</ref> Dažās Kurzemes izloksnēs saglabājusies konservatīva iezīme – senākā [u] saglabāšanās dažos vārdos, kuros literārajā valodā ir skaņa [i]:<ref name=”:2″>Endzelīns, J. (1951.) Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība</ref>

* ”dui” – divi (sal. [[Lietuviešu valoda|lietuviski]]: dui)

* ”dui” – divi (sal. [[Lietuviešu valoda|lietuviski]]: dui)

Dažās izloksnēs patskanis darbības vārdu, kuri beidzas ar -ēt, piemēram, ”mīlēt, cerēt”, ”ticēt,” galotnēs, tiek izrunāts kā [æ], nevis [ɛ], kā tas notiek vidus dialektā. Šī patskaņa garums dažādās izloksnēs mainās.

Dažās izloksnēs patskanis darbības vārdu, kuri beidzas ar -ēt, piemēram, ”mīlēt, cerēt”, ”ticēt,” galotnēs, tiek izrunāts kā [æ], nevis [ɛ], kā tas notiek vidus dialektā. Šī patskaņa garums dažādās izloksnēs mainās.

Darbības vārdu locījumi visās personās ir vienādi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tulkot.lv/ka-runa-kurzemnieki/|title=Kā runā kurzemnieki|website=Tulkot.lv|access-date=2022-01-06|date=2020-02-24|language=lv-LV}}</ref>, kā norādīts zemāk tabulā.

Darbības vārdu locījumi visās personās ir vienādi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tulkot.lv/ka-runa-kurzemnieki/|title=Kā runā kurzemnieki|website=Tulkot.lv|access-date=2022-01-06|date=2020-02-24|language=lv-LV}}</ref><ref>Šmite, E. (1973.) Ko varam vērot no Latviešu valodas Dialektu atlanta kartēm. Rīga: Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Redakcijas un izdevniecības daļa.</ref>, kā norādīts zemāk tabulā. Personu formu sakritumam iemesls ir patskaņa zudums gala zilbēs vienskaitļa locījumos, pēc kura parauga arī daudzskaitļa formas tika saīsinātas, pat ja tās beidzās ar līdzskani.<ref name=”:3″>Rudzīte, M. (1964.) Latviešu dialektoloģija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība</ref>

{| class=”wikitable”

{| class=”wikitable”

!Lībiskais dialekts

!Lībiskais dialekts

!”runāt“

!”domat“

!Vidus dialekts

!Vidus dialekts

!”runāt“

!”domāt“

|-

|-

|es

|es

|dome

|runā

|es

|es

|domāju

|runāju

|-

|-

|tu

|tu

|dome

|runā

|tu

|tu

|domā

|runā

|-

|-

|viš, viņ

|viš, vīņ

|dome

|runā

|viņš/i, viņa/as

|viņš/i, viņa/as

|domā

|runā

|-

|-

|mēs

|mēs

|dome

|runā

|mēs

|mēs

|domājam

|runājam

|-

|-

|jūs

|jūs

|dome

|runā

|jūs

|jūs

|domājat

|runājat

|}

|}

=== Dzimte ===

Lībiskajā dialektā netiek izšķirta vīriešu un sieviešu dzimte. Šī īpašība ir saistīta ar lībiešu valodas substrātu.<ref name=”:3″>Rudzīte, M. (1964.) Latviešu dialektoloģija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība</ref> Literārās valodas ietekmē gan šīs īpatnības lietojums pakāpeniski izzūd.<ref>Markus-Narvila, L. (sast.) (2008.) No Sventājas līdz Ancei: Latviešu izloksnes Rietumkurzemes piekrastē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā/sast. L. Markus-Narvila; zin. red. B. Laumane. Liepāja: LiePA.</ref> Teikumā sieviešu dzimtes lietvārdi mēdz pastāvēt, taču tiem tiek blakus lietoti vīriešu dzimtes predikāti<ref name=”:2″ />, piemēram:

* ”up i dziļš” – upe ir dziļa

* ”gov bi sabijes” – govs bija sabijusies

=== Vietniekvārdi ===

Dažviet Kurzemes izloksnēs sastopama konservatīva [[Datīvs|datīva]] forma [[Vietniekvārds|personu vietniekvārdam]] viņi: ”viņiems”.<ref name=”:1″ /> (sal. lietuviski: ”jiems”) Domājams, arhaiskā datīva forma Kurzemes izloksnēs saglabājusies daudz ilgāk, nekā vidus dialektā.

=== Izteiksmes ===

Vajadzības izteiksmē, atšķirībā no literārās valodas, tiek izmantots īsais patskanis, piemēram: ”jaiet, jadzīve” (jāiet, jādzīvo). Pavēles izteiksmes formas sakrīt ar īstenības izteiksmi, piemēram: ”nāk, laiž, iet” (nāciet, laidiet, ejiet). Pārējās izteiksmes formas ziņā sakrīt ar literāro valodu.<ref name=”:1″ />

== Atsauces ==

== Atsauces ==