Vēsture
| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 9. decembris, plkst. 10.14 | ||
| 37. rindiņa: | 37. rindiņa: | ||
|
== Vēsture ==
|
== Vēsture ==
|
||
|
1757. gadā Jāņa muiža kā Cēsu pils muižas sastāvdaļa parādījās [[Vidzeme]]s muižu arklu revīziju dokumentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jpv.edu.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=9&Itemid=11 |title=Jāņmuižas profesionālā vidusskola. Vēsture |access-date={{dat|2011|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110921092152/http://www.jpv.edu.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=9&Itemid=11 |archivedate={{dat|2011|09|21||bez}} }}</ref> 1777. gadā [[Cēsu pilsmuiža]]s īpašnieks [[Volfi|Kārlis Ādams Volfs]] uz septiņu [[Līvu pagasts|Līvu pagasta]] zemnieku māju bāzes izveidoja atsevišķu Jāņa muižu, ko norakstīja mūža lietošanā savai sievai Regīnai, dzimušai fon Rautenfeldei. Tajā pašā gadā viņš Cēsu pilsmuižu pārdeva [[Kārlis Eberhards fon Zīverss|Kārlim Eberhardam fon Zīversam]]. Jāņmuižu vēlāk iznomāja vairākiem nomniekiem, līdz 1912. gadā to iegādājās latviešu tirgotājs un [[Cēsu luterāņu baznīca]]s draudzes priekšnieks [[Andrejs Kampe (lauksaimnieks)|Andrejs Kampe]] (1867—1919), kuru [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā lielinieki nošāva.
|
1757. gadā Jāņa muiža kā Cēsu pils muižas sastāvdaļa parādījās [[Vidzeme]]s muižu arklu revīziju dokumentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jpv.edu.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=9&Itemid=11 |title=Jāņmuižas profesionālā vidusskola. Vēsture |access-date={{dat|2011|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110921092152/http://www.jpv.edu.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=9&Itemid=11 |archivedate={{dat|2011|09|21||bez}} }}</ref> 1777. gadā [[Cēsu pilsmuiža]]s īpašnieks [[Volfi|Kārlis Ādams Volfs]] uz septiņu [[Līvu pagasts|Līvu pagasta]] zemnieku māju bāzes izveidoja atsevišķu Jāņa muižu, ko norakstīja mūža lietošanā savai sievai Regīnai, dzimušai [[Rautenfeldi|fon Rautenfeldei]]. Tajā pašā gadā viņš Cēsu pilsmuižu pārdeva [[Kārlis Eberhards fon Zīverss|Kārlim Eberhardam fon Zīversam]]. Jāņmuižu vēlāk iznomāja vairākiem nomniekiem, līdz 1912. gadā to iegādājās latviešu tirgotājs un [[Cēsu luterāņu baznīca]]s draudzes priekšnieks [[Andrejs Kampe (lauksaimnieks)|Andrejs Kampe]] (1867—1919), kuru [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā lielinieki nošāva.
|
||
|
[[1920. gada zemes reforma]]s rezultātā no Jāņa muižas atdalīja vairākas saimniecības, bet muižas centrs {{nobr|150 ha}} kopplatībā nokļuva pēdējā nomnieka dēla diplomāta [[Andrejs Kampe|Andreja Kampes]] (1905—1942) īpašumā ar nosaukumu „Vairogi“.<ref>[http://www.priekuli.lv/ter/Priekuli-ter-plan-apraksts.pdf Priekuļu pagasta teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara, [[1946]]. gadā, uz Jāņmuižu pārcēla [[Priekuļu tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas skolu]] (vēlāko Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu), kurai nodeva muižas ēkas un zemi. 2004. gadā bijušajā kungu mājā atklāts Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas vēstures muzejs. Pašlaik agrākā muižas centra teritorija sadalīta starp bijušā īpašnieka Andreja Kampes radiniekiem.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/3758/ Jāņmuižas kungu māja] no ”zudusilatvija.lv”</ref>
|
[[1920. gada zemes reforma]]s rezultātā no Jāņa muižas atdalīja vairākas saimniecības, bet muižas centrs {{nobr|150 ha}} kopplatībā nokļuva pēdējā nomnieka dēla diplomāta [[Andrejs Kampe|Andreja Kampes]] (1905—1942) īpašumā ar nosaukumu „Vairogi“.<ref>[http://www.priekuli.lv/ter/Priekuli-ter-plan-apraksts.pdf Priekuļu pagasta teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara, [[1946]]. gadā, uz Jāņmuižu pārcēla [[Priekuļu tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas skolu]] (vēlāko Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu), kurai nodeva muižas ēkas un zemi. 2004. gadā bijušajā kungu mājā atklāts Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas vēstures muzejs. Pašlaik agrākā muižas centra teritorija sadalīta starp bijušā īpašnieka Andreja Kampes radiniekiem.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/3758/ Jāņmuižas kungu māja] no ”zudusilatvija.lv”</ref>
|
||