Raunda

== Aizsardzība ==

== Aizsardzība ==

[[Attēls:Maurīcijas Savvaļas Fonds.JPG|thumb|250px|Mūsdienās par Raundas aizsardzību gādā [[Maurīcijas savvaļas fonds]]]]

[[Attēls:Cassine orientalis Ile Aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] [[endēms|endēmais]] [[kokaugs|koks]] ”[[Cassine orientalis]]” ir viena no sugām, kas [[introdukcija|reintroducēta]] [[Egreta|Egretā]] un Raundā]]

[[Attēls:Cassine orientalis Ile Aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] [[endēms|endēmais]] [[kokaugs|koks]] ”[[Cassine orientalis]]” ir viena no sugām, kas [[introdukcija|reintroducēta]] [[Egreta|Egretā]] un Raundā]]

=== Agrīnie pasākumi ===

19. un 20. gadsimtā Raundu apmeklēja vairāki dabas pētnieki. Tomēr pirmās aizsardzības aktivitātes saistāmas ar zoologa Žana Vinsona darbību. Viņš jutās satriekts, kad 1960. un 1962. gada cikloni izgāza lielāko daļu palmu un pandānu, gandrīz pilnībā nopostīja latānijas un citas augu sugas. Vinsons uzskatīja, ka trušu un kazu izskaušana būtu vienīgais ceļš, lai saglabātu saliņas unikālos iemītniekus. Viņš apceļoja starptautiskas vides aizsardzības pārvaldes un iesniedza īpašu ziņojumu par stāvokli Raundā Starptautiskai dabas un dabas resursu savienībai. Sākotnēji vienīgie pasākumi iekļāva sporādisku kazu un trušu izšaušanu. Vinsons nomira 1966. gadā, tomēr viņa pirmie soļi pamazām sāka nest augļus. Vietējā aizsardzības pārvalde centās novērst tropu jūrasputnu medības, savukārt zālēdāju skaita samazināšana ļāva nedaudz atkopties nelielajām latāniju un pandānu audzītēm.

19. un 20. gadsimtā Raundu apmeklēja vairāki dabas pētnieki. Tomēr pirmās aizsardzības aktivitātes saistāmas ar zoologa Žana Vinsona darbību. Viņš jutās satriekts, kad 1960. un 1962. gada cikloni izgāza lielāko daļu palmu un pandānu, gandrīz pilnībā nopostīja latānijas un citas augu sugas. Vinsons uzskatīja, ka trušu un kazu izskaušana būtu vienīgais ceļš, lai saglabātu saliņas unikālos iemītniekus. Viņš apceļoja starptautiskas vides aizsardzības pārvaldes un iesniedza īpašu ziņojumu par stāvokli Raundā Starptautiskai dabas un dabas resursu savienībai. Sākotnēji vienīgie pasākumi iekļāva sporādisku kazu un trušu izšaušanu. Vinsons nomira 1966. gadā, tomēr viņa pirmie soļi pamazām sāka nest augļus. Vietējā aizsardzības pārvalde centās novērst tropu jūrasputnu medības, savukārt zālēdāju skaita samazināšana ļāva nedaudz atkopties nelielajām latāniju un pandānu audzītēm.

1975. gadu pirmos visaptverošos ekoloģiskos pētījumus veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Lai uzraudzītu augāja izmaiņas, tika izveidoti vairāki pastāvīgi sektori. Šīs ekspedīcijas laikā pēdējo reizi bija novērota alu boa. Tika aplēsts augu, rāpuļu, trušu un kazu populāciju lielums. Ekspedīcija mēģināja izskaust zālēdājus, nošaujot 883 trušus un divas kazas.

1975. gadu pirmos visaptverošos ekoloģiskos pētījumus veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Lai uzraudzītu augāja izmaiņas, tika izveidoti vairāki pastāvīgi sektori. Šīs ekspedīcijas laikā pēdējo reizi bija novērota alu boa. Tika aplēsts augu, rāpuļu, trušu un kazu populāciju lielums. Ekspedīcija mēģināja izskaust zālēdājus, nošaujot 883 trušus un divas kazas.

=== Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta darbība ===

1976. gadā salu pirmo reizi apmeklēja Džeralds Darels un [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta]] personāls. Tas ievadīja tresta aktīvu iesaistīšanos apdraudēto rāpuļu aizsardzībā un atbalstu turpmākiem salas glābšanas pasākumiem. Trests uzsāka plašus bioloģiskus Telfēra scinka, Gintera gekona un Raundas boa pētījumus un iespēju turēt šīs sugas nebrīvē.

1976. gadā salu pirmo reizi apmeklēja Džeralds Darels un [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta]] personāls. Tas ievadīja tresta aktīvu iesaistīšanos apdraudēto rāpuļu aizsardzībā un atbalstu turpmākiem salas glābšanas pasākumiem. Trests uzsāka plašus bioloģiskus Telfēra scinka, Gintera gekona un Raundas boa pētījumus un iespēju turēt šīs sugas nebrīvē.

<blockquote>””Nekur nebija ne miņas no trušiem… bija redzams, ka krunkainā, saplaisājusī un noplicinātā Raundas salas zeme jau pārklājusies ar trauslu, zaļu jauno dzinumu kārtu. Salai tika dota otra izdzīvošanas iespēja.””</blockquote>

<blockquote>””Nekur nebija ne miņas no trušiem… bija redzams, ka krunkainā, saplaisājusī un noplicinātā Raundas salas zeme jau pārklājusies ar trauslu, zaļu jauno dzinumu kārtu. Salai tika dota otra izdzīvošanas iespēja.””</blockquote>

=== Maskarēnu savvaļas fonda darbība ===

[[Attēls:Maurīcijas Savvaļas Fonds.JPG|thumb|250px|Mūsdiemas par Raundas aizsardzību gādā [[Maurīcijas savvaļas fonds]]]]

Starp 1990. un 1998. gadu notika regulāri Maurīcijas savvaļas fonda organizēti izbraucieni uz salu, lai iznīdētu potenciāli invazīvos augus. Pirmkārt tie bija ”[[Desmanthus virgatus]]” un ”[[Desmodium incanum]]”. 1998. gadā šo abu sugu izskaušanas pasākumus pārtrauca, uzskatot to par neizpildāmu pasākumu. 2000. gadā Raundā vairākās vietās atklāja ”[[Chromolaena odorata]]” — [[Rietumu puslode]]s augu, kas kļuvis par visproblemātiskāko invazīvo sugu aizsargājamos [[Āfrika]]s [[lietusmeži|lietusmežos]]. Augu izravēja, veiksmīgi apturot tā tālāku izplatīšanos. 2006. gadā salā tika konstatēts jau pieaudzis citas ārkārtīgi invazīvas [[nezāles|nezāļu]] sugas ”[[Mikana micrantha]]” stāds. Sugas augšanas ātrums labvēlīgos apstākļos var sasniegt 80—90 mm diennaktī, nomācot pat krūmus un kokus. Stāds tika noslāpēts karstumā zem biezas melnas plēves, daži jaunie asniņi izravēti, un šis augs salā vairs nav bijis novērots.<ref name=Island/>.

Starp 1990. un 1998. gadu notika regulāri Maurīcijas savvaļas fonda organizēti izbraucieni uz salu, lai iznīdētu potenciāli invazīvos augus. Pirmkārt tie bija ”[[Desmanthus virgatus]]” un ”[[Desmodium incanum]]”. 1998. gadā šo abu sugu izskaušanas pasākumus pārtrauca, uzskatot to par neizpildāmu pasākumu. 2000. gadā Raundā vairākās vietās atklāja ”[[Chromolaena odorata]]” — [[Rietumu puslode]]s augu, kas kļuvis par visproblemātiskāko invazīvo sugu aizsargājamos [[Āfrika]]s [[lietusmeži|lietusmežos]]. Augu izravēja, veiksmīgi apturot tā tālāku izplatīšanos. 2006. gadā salā tika konstatēts jau pieaudzis citas ārkārtīgi invazīvas [[nezāles|nezāļu]] sugas ”[[Mikana micrantha]]” stāds. Sugas augšanas ātrums labvēlīgos apstākļos var sasniegt 80—90 mm diennaktī, nomācot pat krūmus un kokus. Stāds tika noslāpēts karstumā zem biezas melnas plēves, daži jaunie asniņi izravēti, un šis augs salā vairs nav bijis novērots.<ref name=Island/>.