Asinhronā mašīna

* N (atrodas starp T un K), kurā ir nominālais režīms, kad slīdes un momenta vērtības ir nominālas,

* N (atrodas starp T un K), kurā ir nominālais režīms, kad slīdes un momenta vērtības ir nominālas,

posmā T . . . K dzinējs darbojas stabili, posmā K . . . P — nestabili.

posmā T . . . K dzinējs darbojas stabili, posmā K . . . P — nestabili. Nestabilajā posmā dzinējs var atrasties tikai īslaicīgi, to palaižot vai nobremzējot. To sauc par nestabilu, jo, izmainot kādu parametru, dzinējs nokļūst stabilajā režīmā (izmaiņa notikusi stabilā posma virzienā) vai apstājas (izmaiņa notikusi prom no stabilā posma).

Momenta līknes jebkuru punktu var iegūt pēc Klosa formulas

Momenta līknes jebkuru punktu var iegūt pēc Klosa formulas

==== Palaišana ====

==== Palaišana ====

Palaišanas procesu raksturo palaišanas moments <math>M_p</math> un palaišanas strāva <math>I_p</math>. Lai palaistu dzinēju, <math>M_p</math> jābūt lielākam par slodzes pretestības momentu, turklāt jo lielāka šo momentu starpība, jo ātrāk norisinās palaišana. Asinhronajam dzinējam <math>M_p</math> ir relatīvi mazs. Smagos palaišanas apstākļos izvēlas dzinēju ar fāžu rotoru, kuram ar papildpretestību tiek iegūts lielāks <math>M_p</math>, vienlaicīgi samazinot <math>I_p</math>. Dzinējs ar īsslēgtu rotoru ir parocīgāks lietošanā. Palaišanas laikā (ne vairāk par dažām sekundēm) rotorā inducētais EDS ir 20 . . . 50 reižu lielāks nekā nominālajā režīmā, tāpat ievērojami palielinās <math>Z_2</math>. <math>I_p</math> ir tikai 4 . . . 7 reizes lielāka par nominālo strāvu. Relatīvi mazas jaudas tīklā dzinēja palaišana var izraisīt lielu sprieguma kritumu, tāpēc jāierobežo <math>I_p</math>, palaižot ar pazeminātu spriegumu vai ar pretestību rotora ķēdē. Ja tīkla jauda ir pietiekami liela, dzinēju palaiž, tam esot tieši pieslēgtam tīklam.

Palaišanas procesu raksturo palaišanas moments <math>M_p</math> un palaišanas strāva <math>I_p</math>. Lai palaistu dzinēju, <math>M_p</math> jābūt lielākam par slodzes pretestības momentu, turklāt jo lielāka šo momentu starpība, jo ātrāk norisinās palaišana. Asinhronajam dzinējam <math>M_p</math> ir relatīvi mazs. Smagos palaišanas apstākļos izvēlas dzinēju ar fāžu rotoru, kuram ar papildpretestību tiek iegūts lielāks <math>M_p</math>, vienlaicīgi samazinot <math>I_p</math>. Dzinējs ar īsslēgtu rotoru ir parocīgāks lietošanā. Palaišanas laikā (ne vairāk par dažām sekundēm) rotorā inducētais EDS ir 20 . . . 50 reižu lielāks nekā nominālajā režīmā, tāpat ievērojami palielinās <math>Z_2</math>. <math>I_p</math> ir tikai 4 . . . 7 reizes lielāka par nominālo strāvu. Relatīvi mazas jaudas tīklā dzinēja palaišana var izraisīt lielu sprieguma kritumu, tāpēc jāierobežo <math>I_p</math>, palaižot ar pazeminātu spriegumu vai ar pretestību rotora ķēdē. Ja tīkla jauda ir pietiekami liela, dzinēju palaiž, tam esot tieši pieslēgtam tīklam.

==== Slodze ====

Dzinēja raksturlielumi atkarīgi no slodzes momenta <math>M</math> vai noslodzes koeficienta <math>\beta=\frac{M}{M_N}</math>. Slodzes izmaiņu parasti izskata robežās no tukšgaitas (<math>M=0</math>) līdz nominālajai slodzei (<math>M=M_N</math>).

* Palielinoties slodzei, palielinās no tīkla patērējamā strāva <math>I_1</math>. Arī tukšgaitā strāva tiek patērēta.

* Asinhronajam dzinējam darbojoties nominālajā režīmā, jaudas koeficients <math>cos \varphi</math> parasti ir 0,7 . . . 0,9. Tukšgaitā dzinējs patērē nelielu aktīvo jaudu, bet reaktīvā jauda nav mazāka nekā pie pilnas slodzes, tā <math>cos \varphi</math> ir mazs.

* Jo lielāka slodze, jo lielāks lietderības koeficients <math>\eta</math>. Nominālajā režīmā tas ir 0,7 . . . 0,9.

=== Raksturlielumi ===

=== Raksturlielumi ===