sīki labojumi
← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2022. gada 10. janvāris, plkst. 11.14 | ||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
”’Bēta adrenoblokatori”’ jeb ”’bēta blokatori”’ ir [[Viela (ķīmija)|vielas]], kam piemīt
|
”’Bēta adrenoblokatori”’ jeb ”’bēta blokatori”’ ir [[Viela (ķīmija)|vielas]], kam piemīt [[bēta adrenoreceptori|bēta adrenoreceptorus]] bloķējoši efekti dažādos [[Orgāns|orgānos]] un [[Audi|audos]]. Klīniskā praksē tos izmanto no 1960. gada. Šiem preparātiem ir [[Antihipertensīvie līdzekļi|antihipertensīvi]], [[Antianginālie līdzekļi|antiangināli]], [[Antiaritmiskie līdzekļi|antiaritmiski]] un [[Organoprotektīvie līdzekļi|organoprotektīvi]] efekti.<ref name=”Belousov.etal2009″/>
|
||
== Preparāti ==
|
== Preparāti ==
|
||
Izšķir
|
Izšķir hidrofilus, lipofilus un amfofilus bēta adrenoblokatorus. Lipofili preparāti metabolizējas aknās un tiem piemīt samērā īss [[pusizvadīšanas periods]] (T<sub>1/2</sub>). Lipofilitāte atbilst [[eliminācija]]s ceļam caur aknām. Lipofili preparāti ātri un lielākoties [[Absorbcija|absorbējas]] [[Gremošanas trakts|gremošanas traktā]], to metabolisms [[Aknas|aknās]] sastāda 80—100%.<ref name=”Belousov.etal2009″/>
|
||
Hidrofilie bēta [[adrenoblokatori]] izvadās galvenokārt
|
Hidrofilie bēta [[adrenoblokatori]] izvadās galvenokārt caur nierēm neizmainītā veidā un tiem ir garāks T<sub>1/2</sub>. Hidrofilie preparāti nepilnīgi (30—70%) un nevienmērīgi (0—20%) [[Absorbcija|absorbējas]] gremošanas traktā, [[Ekskrēcija|ekskretējas]] ar [[Nieres|nierēm]] 40—70% neizmainītā vai [[Metabolīts|metabolītu]] veidā, tiem ir garāks T<sub>1/2</sub> (6—24 stundas), nekā lipofilajiem preparātiem.<ref name=”Belousov.etal2009″/>
|
||
Amfofilie bēta adrenoblokatori šķīst [[Tauki|taukos]] un [[Ūdens|ūdenī]] un tiem ir divi eliminācijas ceļi — metabolisms aknās un ekskrēcija caur nierēm.<ref name=”Belousov.etal2009″/>
|
Amfofilie bēta adrenoblokatori šķīst [[Tauki|taukos]] un [[Ūdens|ūdenī]] un tiem ir divi eliminācijas ceļi — metabolisms aknās un ekskrēcija caur nierēm.<ref name=”Belousov.etal2009″/>
|
||
159. rindiņa: | 159. rindiņa: | ||
== Darbības mehānisms ==
|
== Darbības mehānisms ==
|
||
Bēta adronoblokatori
|
Bēta adronoblokatori iedarbojas uz bēta adrenoreceptoriem sirdī, traucējot endogēniem agonistiem pievienoties tiem, tas izpaužas ar negatīvu hronotropo, dromotropo, batmotropo un inotropo efektu.<ref name=”Belousov.etal2009″/>
|
||
== Medicīniskais pielietojums ==
|
== Medicīniskais pielietojums ==
|
||
166. rindiņa: | 166. rindiņa: | ||
Beta blokatoru lietošanas indikācijas ir šādas:
|
Beta blokatoru lietošanas indikācijas ir šādas:
|
||
* [[Stabilā stenokardija|Stenokardija]] (kontrindicēts Princmetāla
|
* [[Stabilā stenokardija|Stenokardija]] (kontrindicēts [[Princmetāla stenokardija]]s gadījumā)
|
||
* [[Priekškambaru mirdzēšana]]
|
* [[Priekškambaru mirdzēšana]]
|
||
* [[Sirds aritmija]]
|
* [[Sirds aritmija]]
|
||
172. rindiņa: | 172. rindiņa: | ||
* Trīce
|
* Trīce
|
||
* [[Glaukoma]] (kā acu pilieni tie samazina acs iekšējo spiedienu, samazinot ūdens šķidruma sekrēciju)
|
* [[Glaukoma]] (kā acu pilieni tie samazina acs iekšējo spiedienu, samazinot ūdens šķidruma sekrēciju)
|
||
* Hipertensija, lai gan tie parasti netiek doti kā sākotnējais medikaments.
|
* [[Hipertensija]], lai gan tie parasti netiek doti kā sākotnējais medikaments.
|
||
* Hipertireoze
|
* [[Hipertireoze]]
|
||
*
|
* [[Migrēna]]s profilakse
|
||
* [[Mitrālā vārstuļa prolapss]]
|
* [[Mitrālā vārstuļa prolapss]]
|
||
* [[Miokarda infarkts]]
|
* [[Miokarda infarkts]]
|
||
* Feohromocitoma kopā ar α-blokatoru
|
* [[Feohromocitoma]] (kopā ar α-blokatoru)
|
||
* [[Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms]]
|
* [[Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms]]
|
||
* Simptomātiska kontrole (tahikardija, trīce) trauksmes un hipertireozes gadījumā
|
* Simptomātiska kontrole (tahikardija, trīce) trauksmes un hipertireozes gadījumā
|
||
* Teofilīna pārdozēšana
|
* [[teofilīns|Teofilīna]] pārdozēšana
|
||
Beta
|
Beta blokatorus var izmantot arī šādos gadījumos:
|
||
* Akūta aortas
|
* Akūta aortas disekcija
|
||
* Hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija
|
* Hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija
|
||
* Garais QT sindroms
|
* Garais QT sindroms
|
||
* [[Marfāna sindroms|
|
* [[Marfāna sindroms|Marfāna sindroms]] (ārstēšana ar propranololu palēnina aortas paplašināšanos un tās komplikāciju progresēšanu)
|
||
* Varikozas asiņošanas profilakse portāla hipertensijas gadījumā
|
* Varikozas asiņošanas profilakse portāla hipertensijas gadījumā
|
||
* Iespējama hiperhidrozes mazināšana
|
* Iespējama hiperhidrozes (pārmērīgas svīšanas) mazināšana
|
||
* [[Sociālā fobija|Sociālie]] un citi [[trauksmes traucējumi]]
|
* [[Sociālā fobija|Sociālie]] un citi [[trauksmes traucējumi]]
|
||
=== Trauksme ===
|
=== Trauksme ===
|
||
Cīņas vai bēgšanas reakcijas fizioloģiskie simptomi (sirdsklauves, aukstas/vēsas rokas, pastiprināta elpošana, svīšana utt.)
|
Cīņas vai bēgšanas reakcijas fizioloģiskie simptomi (sirdsklauves, aukstas/vēsas rokas, pastiprināta elpošana, svīšana utt.) tiek ievērojami samazināti, tādējādi ļaujot nemierīgiem cilvēkiem koncentrēties uz veicamo uzdevumu.
|
||
Ir zināms, ka mūziķi, publiski runātāji, aktieri un profesionāli dejotāji izmanto beta blokatorus, lai izvairītos no uzstāšanās trauksmes, skatuves bailēm un trīces uzstāšanos laikā. Pielietojums skatuves bailēm pirmo reizi tika atpazīts The Lancet žurnālā 1976. gadā, un līdz 1987. gadam Starptautiskās Simfonisko orķestru mūziķu konferences, kas pārstāvēja 51 lielāko orķestri Amerikas Savienotajās Valstīs, veiktā aptauja atklāja, ka 27% tās mūziķu bija lietojuši beta blokatorus un 70% tos ieguva no draugiem, nevis ārstiem.<ref name=”:0″>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20150826190339/https://www.nytimes.com/2004/10/17/arts/music/better-playing-through-chemistry.html|title=Better Playing Through Chemistry – The New York Times|website=web.archive.org|access-date=2022-01-10|date=2015-08-26}}</ref> Beta blokatori ir lēti, salīdzinoši droši, un, no vienas puses, šķiet, ka tie uzlabo mūziķu sniegumu tehniskā līmenī, savukārt daži, piemēram, Berijs Grīns, “The Inner Game of Music” autors un Dons Grīns, bijušais olimpiskais niršanas treneris, kurš māca Džuliarda studentiem dabiski pārvarēt savas skatuves bailes, saka, ka priekšnesumus var uztvert kā “bez dvēseles un neautentiskus”.<ref name=”:0″ />
|
Ir zināms, ka mūziķi, publiski runātāji, aktieri un profesionāli dejotāji izmanto beta blokatorus, lai izvairītos no uzstāšanās trauksmes, skatuves bailēm un trīces uzstāšanos laikā. Pielietojums skatuves bailēm pirmo reizi tika atpazīts ”The Lancet” žurnālā 1976. gadā, un līdz 1987. gadam Starptautiskās Simfonisko orķestru mūziķu konferences, kas pārstāvēja 51 lielāko orķestri Amerikas Savienotajās Valstīs, veiktā aptauja atklāja, ka 27% tās mūziķu bija lietojuši beta blokatorus un 70% tos ieguva no draugiem, nevis ārstiem.<ref name=”:0″>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20150826190339/https://www.nytimes.com/2004/10/17/arts/music/better-playing-through-chemistry.html|title=Better Playing Through Chemistry – The New York Times|website=web.archive.org|access-date=2022-01-10|date=2015-08-26}}</ref> Beta blokatori ir lēti, salīdzinoši droši, un, no vienas puses, šķiet, ka tie uzlabo mūziķu sniegumu tehniskā līmenī, savukārt daži, piemēram, Berijs Grīns, “The Inner Game of Music” autors un Dons Grīns, bijušais olimpiskais niršanas treneris, kurš māca Džuliarda studentiem dabiski pārvarēt savas skatuves bailes, saka, ka priekšnesumus var uztvert kā “bez dvēseles un neautentiskus”.<ref name=”:0″ />
|
||
== Atsauces ==
|
== Atsauces ==
|