Lindes muiža

}}

}}

”’Lindes muiža”’ ({{val-de|Gut Linden}}) bija [[Rīgas apriņķa muižu nosaukumi|Vidzemes muiža]], kas atradās mūsdienu [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]] [[Linde|Lindē]], [[Daugava]]s kreisajā krastā. Lindes muižas kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas. Saglabājušies [[Lindes muižas vārti]] un [[Lindes muižas parks]], kas ir 18. gadsimta valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļi]].

”’Lindes muiža”’ ({{val-de|Gut Linden}}) bija [[Rīgas apriņķa muižu nosaukumi|Vidzemes muiža]], kas atradās mūsdienu [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]] [[Linde|Lindē]], [[Daugava]]s kreisajā krastā. Lindes muižas kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas. Saglabājušies [[Lindes muižas vārti]] un [[Lindes muižas parks]], kas ir 18. gadsimta valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļi]].

Lindes muiža pieminēta jau 13. gadsimtā, kad piederējusi fon Lindu dzimtai. 1542. gadā muižu savā īpašumā ieguva Johans fon Pletenbergs. Lindes muižas vārti celti 1767. gadā. Lindes parks, kas arī tapis ap to pašu laiku, ir 7,4 hektāru plašs un tajā atrodas [[Holandes liepa|Holandes liepu]] stādījumi, kas izveidojušas īpatnējas lapenes. Iespējamais dārza projekta autors ir muižas īpašnieka Georga Frīdriha fon Pletenberga meitu mājskolotājs Brethners. Pēc Georga Frīdriha fon Pletenberga nāves, kurš bija pēdējais vīriešu kārtas pārstāvis Kurzemes Pletenbergu dzimtā, muižu mantoja viņa meita Sofija Elizabete, pēc laulībām 1784.gadā grāfiene – [[Mengdeni|Sofija fon Mengdena]]. Grāfiene Sofija fon Megdena bijusi izglītota sieviete, uzrakstījusi vairākus būtiskus darbus – “Lindes un Birzgales pagasta pienākamie un klausīšana” (1796.gads), “Lindes un Birzgales pagasta tiesa” (1805. gads), kā arī izdevusi brīvlaišanas likumu saviem Birzgales – Lindes dzimtcilvēkiem. 1844. gadā muižu pārdeva [[Kurzemes gubernators|Kurzemes gubernatoram]] [[Hāni|Paulam fon Hānam]]. 1866. gadā pārbūvēja kungu māju un uzcēla tai otro stāvu. Hāniem muižas zeme piederēja līdz [[Latvijas agrārreforma]]i. Muižas īpašnieks Kārlis fon Hāns [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā dienēja [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], kas sastāvēja no [[Landesvērs|Landesvēra]] karavīriem, tāpēc, lai arī muižas zemi sadalīja 178 [[jaunsaimniecība|jaunsaimniecībās]], pašu muižas centru atstāja Hānu īpašumā. Muižas ēka bija stipri sabombardēta, netika atjaunota un tika izpārdota kā celtniecības materiāli. Pēc [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] muižas centrs nonāca valsts īpašumā. 2017. gadā tika pabeigta Lindes muižas vārtu atjaunošana.

Lindes muiža pieminēta jau 13. gadsimtā, kad piederējusi fon Lindu dzimtai. 1542. gadā muižu savā īpašumā ieguva Johans fon Pletenbergs. Lindes muižas vārti celti 1767. gadā. Lindes parks, kas arī tapis ap to pašu laiku, ir 7,4 hektāru plašs un tajā atrodas [[Holandes liepa|Holandes liepu]] stādījumi, kas izveidojušas īpatnējas lapenes. Iespējamais dārza projekta autors ir muižas īpašnieka Georga Frīdriha fon Pletenberga meitu mājskolotājs Brethners. Pēc Georga Frīdriha fon Pletenberga nāves, kurš bija pēdējais vīriešu kārtas pārstāvis Kurzemes Pletenbergu dzimtā, muižu mantoja viņa meita Sofija Elizabete, pēc laulībām 1784.gadā grāfiene – [[Mengdeni|Sofija fon Mengdena]]. Grāfiene Sofija fon Megdena bijusi izglītota sieviete, uzrakstījusi vairākus būtiskus darbus – “Lindes un Birzgales pagasta pienākamie un klausīšana” (1796. gads), “Lindes un Birzgales pagasta tiesa” (1805. gads), kā arī izdevusi brīvlaišanas likumu saviem Birzgales–Lindes dzimtcilvēkiem. 1844. gadā muižu pārdeva [[Kurzemes gubernators|Kurzemes gubernatoram]] [[Hāni|Paulam fon Hānam]]. 1866. gadā pārbūvēja kungu māju un uzcēla tai otro stāvu. Hāniem muižas zeme piederēja līdz [[Latvijas agrārreforma]]i. Muižas īpašnieks Kārlis fon Hāns [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā dienēja [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], kas sastāvēja no [[Landesvērs|Landesvēra]] karavīriem, tāpēc, lai arī muižas zemi sadalīja 178 [[jaunsaimniecība|jaunsaimniecībās]], pašu muižas centru atstāja Hānu īpašumā. Muižas ēka bija stipri sabombardēta, netika atjaunota un tika izpārdota kā celtniecības materiāli. Pēc [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] muižas centrs nonāca valsts īpašumā.

2017. gadā tika pabeigta Lindes muižas vārtu atjaunošana.

==Ārējās saites==

==Ārējās saites==