Mežaparks (Rīga)

1903. gadā pa Pletenberga ielu (tagad [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]]) un Ketlera ielu (tagad [[Kokneses prospekts]]) ierīkoja tramvaja sliežu ceļu, as no Ketlera ielas nogriezās pa labi pa Samsona ielu (tagad [[Annas Sakses iela]]) līdz krustojumam ar Vazas ielu (tagad [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]). Galapunkts atradās pie [[Grāves muiža]]s, kur 1904. gadā Rīgas Namu būves akciju sabiedrība atvēra restorānu. Tramvaja vagonus uz Mežaparku līdz 1910. gadam vilka zirgi, bet tad tramvaju elektrificēja.<ref name=”Krastiņš”>[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKLIS MEŽAPARKS] [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]]</ref>

1903. gadā pa Pletenberga ielu (tagad [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]]) un Ketlera ielu (tagad [[Kokneses prospekts]]) ierīkoja tramvaja sliežu ceļu, as no Ketlera ielas nogriezās pa labi pa Samsona ielu (tagad [[Annas Sakses iela]]) līdz krustojumam ar Vazas ielu (tagad [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]). Galapunkts atradās pie [[Grāves muiža]]s, kur 1904. gadā Rīgas Namu būves akciju sabiedrība atvēra restorānu. Tramvaja vagonus uz Mežaparku līdz 1910. gadam vilka zirgi, bet tad tramvaju elektrificēja.<ref name=”Krastiņš”>[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKLIS MEŽAPARKS] [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]]</ref>

Pēc [[Georgs Kūfalts|Georga Kūfalta]] projekta izveidoja Gdaņskas, Lībekas, Hamburgas, Ščecinas, Stokholmas, Visbijas u.c. ielas (pirmās ielas nosauktas [[Hanzas savienība]]s pilsētu vārdos), kas gleznaini iekļāvās paugurainā priežu meža ainavā. Līdz [[1908]]. gadam uzcēla tikai 18 villu, tad apbūvi nolēma paplašināt, apgūstot 40 ha lielu teritoriju tagadējā Meža prospekta rajonā. Plānojuma projektu [[1910]]. gadā pasūtīja Berlīnes arhitektam H. Janzenam. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Mežaparkā bija uzceltas 108 villas. 49 ēkas projektējis arhitekts G. Tīzenhauzens (piem. vairākas [[1911]]. gadā celtās dvīņu mājas Stokholmas ielā). 10 ēku autors bija arhitekts E. Kupfers. Šā posma villas veidotas racionālā [[jūgendstils|jūgendstila]] formās, bieži izmantotas [[pildrežģis|pildrežģa]] konstrukcijas.

Pēc Rīgas parku un dārzu priekšnieka [[Georgs Kūfalts|Georga Kūfalta]] un arhitekta [[Vilhelms Reslers|Vilhelma Reslera]] projekta izveidoja Gdaņskas, Lībekas, Hamburgas, Ščecinas, Stokholmas, Visbijas u.c. ielas (pirmās ielas nosauktas [[Hanzas savienība]]s pilsētu vārdos), kas gleznaini iekļāvās paugurainā priežu meža ainavā. Līdz [[1908]]. gadam uzcēla tikai 18 villu, tad apbūvi nolēma paplašināt, apgūstot 40 ha lielu teritoriju tagadējā Meža prospekta rajonā. Plānojuma projektu [[1910]]. gadā pasūtīja Berlīnes arhitektam H. Janzenam. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Mežaparkā bija uzceltas 108 villas. 49 ēkas projektējis arhitekts G. Tīzenhauzens (piem. vairākas [[1911]]. gadā celtās dvīņu mājas Stokholmas ielā). 10 ēku autors bija arhitekts E. Kupfers. Šā posma villas veidotas racionālā [[jūgendstils|jūgendstila]] formās, bieži izmantotas [[pildrežģis|pildrežģa]] konstrukcijas.

Apbūve Meža un Siguldas prospektu apvidū izveidojās [[1928]].—[[1932]]. gadā. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1920. gadi|20.]]—[[1930. gadi|30. gados]] Mežaparkā uzcēla vairāk nekā 250 savrupmāju. Vairākums ir vienģimenes ēkas, kā arī divstāvu nami, kur katrā stāvā atrodas pa dzīvoklim. Lielākā daļa ēku ir raksturīgi funkcionālisma paraugi, atsevišķas ēkas būvētas modernizēta neoklasicisma formās. 23 ēkas projektējis O. Tīlmanis. Vairāki desmiti individuālo dzīvojamo ēku uzcelts [[1950. gadi|50.]]—[[1960. gadi|60. gados]] (pamatā Bernātu un Ezermalas ielas rajonā). [[1980. gadi|1980. gadu]] sākumā uzbūvētas arī vairākas tipveida 12 stāvu torņēkas.

Apbūve Meža un Siguldas prospektu apvidū izveidojās [[1928]].—[[1932]]. gadā. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1920. gadi|20.]]—[[1930. gadi|30. gados]] Mežaparkā uzcēla vairāk nekā 250 savrupmāju. Vairākums ir vienģimenes ēkas, kā arī divstāvu nami, kur katrā stāvā atrodas pa dzīvoklim. Lielākā daļa ēku ir raksturīgi funkcionālisma paraugi, atsevišķas ēkas būvētas modernizēta neoklasicisma formās. 23 ēkas projektējis O. Tīlmanis. Vairāki desmiti individuālo dzīvojamo ēku uzcelts [[1950. gadi|50.]]—[[1960. gadi|60. gados]] (pamatā Bernātu un Ezermalas ielas rajonā). [[1980. gadi|1980. gadu]] sākumā uzbūvētas arī vairākas tipveida 12 stāvu torņēkas.