Bolderāja

Visa Bolderājas dzīvojamā rajona detālplānojums tika izstrādāts 1965. gadā [[Pilsētprojekts|institūtā “Pilsētprojekts”]]. Detālplānojuma arhitekti bija [[Gunārs Melbergs]], [[Lilija Muntere]]un [[Ivars Strautmanis]]. Projekts noteica rajona apbūves kompozīciju un plānojuma organizāciju — divu rajona sabiedriskā centra un tā vietu, atpūtas un sporta zonas, transporta un inženierkomunikāciju tīklu.<ref name=”autogenerated5″ /> Bolderājas rajona apbūvi projektēja arhitekti Laimonis Nagliņš, Andris Vītols, Vladimirs Šņitņikovs un citi. Tika izstrādāts arī vēsturiskās apbūves rekonstrukcijas plāns, kuru 1986. gadā pabeidza arhitekti Ēvalds Fogelis un Jānis Taurenis, bet [[Padomju Savienība]]s sabrukuma rezultātā tas arī palika uz papīra. Līdz ar 1965. gadu aizsākās paneļēku būvniecība Bolderājā. Šajā dzīvojamā rajonā bija paredzēts izmitināt 15 000 iedzīvotāju.<ref>Anita Antenišķe, 2000. Daudzstāvu dzīvojamā Rīga un reģiona konteksts // Rīgas arhitektūra // Stili, ēkas, interjeri 21. gadsimtā. — Rīga: apgāds “Jumava”, 42.—49.lpp.</ref> 1977. gadā Gobas ielā 27 tika atvērts kinoteātris “Bolderāja” ar 420 sēdvietām.

Visa Bolderājas dzīvojamā rajona detālplānojums tika izstrādāts 1965. gadā [[Pilsētprojekts|institūtā “Pilsētprojekts”]]. Detālplānojuma arhitekti bija [[Gunārs Melbergs]], [[Lilija Muntere]]un [[Ivars Strautmanis]]. Projekts noteica rajona apbūves kompozīciju un plānojuma organizāciju — divu rajona sabiedriskā centra un tā vietu, atpūtas un sporta zonas, transporta un inženierkomunikāciju tīklu.<ref name=”autogenerated5″ /> Bolderājas rajona apbūvi projektēja arhitekti Laimonis Nagliņš, Andris Vītols, Vladimirs Šņitņikovs un citi. Tika izstrādāts arī vēsturiskās apbūves rekonstrukcijas plāns, kuru 1986. gadā pabeidza arhitekti Ēvalds Fogelis un Jānis Taurenis, bet [[Padomju Savienība]]s sabrukuma rezultātā tas arī palika uz papīra. Līdz ar 1965. gadu aizsākās paneļēku būvniecība Bolderājā. Šajā dzīvojamā rajonā bija paredzēts izmitināt 15 000 iedzīvotāju.<ref>Anita Antenišķe, 2000. Daudzstāvu dzīvojamā Rīga un reģiona konteksts // Rīgas arhitektūra // Stili, ēkas, interjeri 21. gadsimtā. — Rīga: apgāds “Jumava”, 42.—49.lpp.</ref> 1977. gadā Gobas ielā 27 tika atvērts kinoteātris “Bolderāja” ar 420 sēdvietām.

[[Attēls:Bolderajas katolu baznica.jpg|200px|right|thumb|[[Bolderājas Romas katoļu baznīca]].]]

[[Attēls:Bolderājas katoļu baznīca 2002-11-18.jpg|200px|right|thumb|[[Bolderājas Romas katoļu baznīca]].]]

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Bolderājas apkaimi iekļāva Kurzemes priekšpilsētā.<ref>”Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos”, SIA Rīgas nami & Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rīga, 34.-35. lpp.</ref>

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Bolderājas apkaimi iekļāva Kurzemes priekšpilsētā.<ref>”Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos”, SIA Rīgas nami & Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rīga, 34.-35. lpp.</ref>