Bērns

[[Attēls:Hattifatteners snowmen.jpg|thumb|Divi bērni ar [[sniegavīrs|sniegavīriem]]]]

[[Attēls:Hattifatteners snowmen.jpg|thumb|Divi bērni ar [[sniegavīrs|sniegavīriem]]]]

”’Bērns”’ ir dzīvas būtnes pēcnācējs. Tas ir vispārīgs apzīmējums, kas aptver dažādas attīstības stadijas. [[likums|Likuma]] izpratnē bērns ir cilvēks līdz pilngadības sasniegšanai. Šo jēdzienu attiecina arī uz pēcnācējiem, kas nav bioloģiskie pēcnācēji, piemēram, [[adopcija|adoptētajiem]] bērniem, garīgajiem sekotājiem, jaunāko paaudzi, ka arī uz psiholoģiski nenobriedušam personām.

”’Bērns”’ ir dzīvas būtnes pēcnācējs. Tas ir vispārīgs apzīmējums, kas aptver dažādas attīstības stadijas. [[likums|Likuma]] izpratnē bērns ir cilvēks līdz pilngadības sasniegšanai. Šo jēdzienu attiecina arī uz pēcnācējiem, kas nav bioloģiskie pēcnācēji, piemēram, [[adopcija|adoptētajiem]] bērniem, garīgajiem sekotājiem, jaunāko paaudzi, kā arī uz psiholoģiski nenobriedušām personām.

Vārda “bērns” izcelsme  ”ir saistīta ar” protobaltu vārdu “”bernas””, kas savukārt veidojies no protoindoeiropiešu ”*bʰer-”. Tā nozīme ir attīstījusies no “nest, nēsāt” > “nešļava, slogs” > “mazulis (ko iznēsā grūtniece)” > “bērns”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.m.wiktionary.org/wiki/b%C4%93rns|title=Wikionary – Bērns|access-date=6.10.2021}}</ref>

Vārda “bērns” izcelsme  ”ir saistīta ar” protobaltu vārdu “”bernas””, kas savukārt veidojies no protoindoeiropiešu ”*bʰer-”. Tā nozīme ir attīstījusies no “nest, nēsāt” > “nešļava, slogs” > “mazulis (ko iznēsā grūtniece)” > “bērns”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.m.wiktionary.org/wiki/b%C4%93rns|title=Wikionary – Bērns|access-date=6.10.2021}}</ref>

{{noformējums+}}

{{noformējums+}}

=== Bērni Jūdaismā un Kristietībā ===

=== Bērni Jūdaismā un Kristietībā ===

[[Bībele]] par bērniem runā gan tiešā gan pārnestā nozīmē.

[[Bībele]] par bērniem runā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

[[Vīrietis|Vīrietim]] un [[sieviete]]i jau Radīšanas grāmatā tiek pavēlēts augļoties un vairoties un piepildīt zemi. Dzimtas turpināšana ir [[laulība]]s mērķis, kuru Dievs “redzēja labu esam.” [https://web.archive.org/web/20100928154517/http://krotov.info/library/bible/comm/02b.htm Bībeles Teoloģijas Vārdnīca ( krievu val)]. Bībele par bērnu kā par pilntiesīgu cilvēku, kurš aug, spēj kustēties un reaģēt uz apkārt notiekošo, runā arī pirms viņa piedzimšanas ( Ps. 139; Lk. 1; 40 – 44). Bērni , sevišķi bāreņi, bauda īpašu aizsardzību (2. Mozus 22; 21 – 23, Ps. 68;6, Lk. 7; 11- 17). Bērni vecākiem ir Dieva dāvana, [[svētība]] (Ps. 127; 3 – 5, Ps. 128;3).

[[Vīrietis|Vīrietim]] un [[sieviete]]i jau Radīšanas grāmatā tiek pavēlēts augļoties, vairoties un piepildīt zemi. Dzimtas turpināšana ir [[laulība]]s mērķis, kuru Dievs “redzēja labu esam.” [https://web.archive.org/web/20100928154517/http://krotov.info/library/bible/comm/02b.htm Bībeles Teoloģijas Vārdnīca (krievu val)]. Bībele par bērnu kā par pilntiesīgu cilvēku, kurš aug, spēj kustēties un reaģēt uz apkārt notiekošo, runā arī pirms viņa piedzimšanas (Ps. 139; Lk. 1; 40 – 44). Bērni, sevišķi bāreņi, bauda īpašu aizsardzību (2. Mozus 22; 21 – 23, Ps. 68;6, Lk. 7; 11- 17). Bērni vecākiem ir Dieva dāvana, [[svētība]] (Ps. 127; 3 – 5, Ps. 128;3).

Bībelē cilvēks tiek uzlūkots kā Dieva bērns, un bērnišķīgums tiek uzskatīts par nepieciešamu nostāju, lai cilvēks varētu iekļūt Dieva valstībā (Lk. 18; 17). Tomēr vienlaikus, lai varētu būt pilnvērtīgs Dieva bērns, cilvēkam ir jābūt atvērtam pret Dieva iedvesmu (Jņ. 1; 12). Pretējā gadījumā cilvēks kļūst par velna bērnu (Jņ. 3; 10).

Bībelē cilvēks tiek uzlūkots kā Dieva bērns un bērnišķīgums tiek uzskatīts par nepieciešamu nostāju, lai cilvēks varētu nokļūt Dieva valstībā (Lk. 18; 17). Tomēr vienlaikus, lai varētu būt pilnvērtīgs Dieva bērns, cilvēkam ir jābūt atvērtam pret Dieva iedvesmu (Jņ. 1; 12). Pretējā gadījumā cilvēks kļūst par velna bērnu (Jņ. 3; 10).

Vecāku pienākumos ietilpst bērnu [[audzināšana]] (pirmkārt reliģiskā audzināšana), gan parādot [[mīlestība|mīlestību]], gan sodot par pārkāpumiem. Audzināšanai ir jāsniedz priekšstats gan par [[dievs|Dieva]] mīlestību pret savu tautu, gan par viņa taisnīgumu. Bērni jau salīdzinoši agri tiek iesaistīti reliģiskā kulta rituālos, piem. svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] (2. Mozus 34;23, Lk. 2; 41- 49). No vīrieša – tēva tiek prasīta pilnīga uzupurēšanās, līdz pat nāvei sievas un bērnu labā, ja tas ir vajadzīgs ( Jņ. 15; 12- 13). Savukārt bērna pienākums ir godāt savu tēvu un savu māti (2. Moz. 20; 12), paklausīt viņiem ( Lk. 2; 51), tā vienlaikus godinot arī [[dievs|Dievu]], kurš viņam šos vecākus ir devis un apgūstot hierarhiskās (paklausībā balstītās) attiecības. Pieaugušajiem bērniem šis bauslis uzliek par pienākumu rūpēties par vecākiem.

Vecāku pienākumos ietilpst bērnu [[audzināšana]] (pirmkārt, reliģiskā audzināšana), gan parādot [[mīlestība|mīlestību]], gan sodot par pārkāpumiem. Audzināšanai ir jāsniedz priekšstats gan par [[dievs|Dieva]] mīlestību pret savu tautu, gan par viņa taisnīgumu. Bērni jau salīdzinoši agri tiek iesaistīti reliģiskā kulta rituālos, piem. svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] (2. Mozus 34;23, Lk. 2; 41- 49). No vīrieša – tēva tiek prasīta pilnīga uzupurēšanās, līdz pat nāvei sievas un bērnu labā, ja tas ir vajadzīgs (Jņ. 15; 12- 13). Savukārt bērna pienākums ir godāt savu tēvu un savu māti (2. Moz. 20; 12), paklausīt viņiem ( Lk. 2; 51), tā vienlaikus godinot arī [[dievs|Dievu]], kurš viņam šos vecākus ir devis un apgūstot hierarhiskās (paklausībā balstītās) attiecības. Pieaugušajiem bērniem šis bauslis uzliek par pienākumu rūpēties par vecākiem.

=== Bērni Islama skatījumā ===

=== Bērni Islama skatījumā ===

[[Korāns]] bērnu apzīmēšanai lieto dažādus jēdzienus (dhurriyya; ghulām, ibn; walad; walīd; mawlūd; ṣabī; tifl; saghir) taču, kā norāda Avners Giladi, no konteksta reti kad top skaidrs, vai tie attiecas uz nepilngadīgajiem Viņš arī norāda, ka Korāna izteikumi par bērniem vairāk attiecas uz „infanticīdu, krūts barošanu un bērniem, kuriem nav tēva” Šiem izteikumiem bija liela morālā un ētiska nozīme vēlāko paaudžu musulmaņu juristiem, kuri radīja Islama tiesību sistēmu.

[[Korāns]] bērnu apzīmēšanai lieto dažādus jēdzienus (dhurriyya; ghulām, ibn; walad; walīd; mawlūd; ṣabī; tifl; saghir) taču, kā norāda Avners Giladi, no konteksta reti kad top skaidrs, vai tie attiecas uz nepilngadīgajiem Viņš arī norāda, ka Korāna izteikumi par bērniem vairāk attiecas uz „infanticīdu, krūts barošanu un bērniem, kuriem nav tēva” Šiem izteikumiem bija liela morālā un ētiska nozīme vēlāko paaudžu musulmaņu juristiem, kuri radīja Islama tiesību sistēmu.

”’Iestāšanās pret īpašuma tiesībām uz bērniem”’ :

”’Iestāšanās pret īpašuma tiesībām uz bērniem”’ :

Pirms Islama rašanās Saūda Arābijā bērni tika uzskatīti par sava tēva [[īpašums|īpašumu]] . Korāns šo uzskatu noraidīja.

Pirms Islama rašanās Saūda Arābijā bērni tika uzskatīti par sava tēva [[īpašums|īpašumu]]. Korāns šo uzskatu noraidīja.

”’Iestāšanās pret bērnu nonāvēšanu”’:

”’Iestāšanās pret bērnu nonāvēšanu”’:

Pirms Islama bērnu nonāvēšana tika praktizēta kā sava veida „dzimstības kontrole.” Šajā sakarā ir zināms, ka bērnu slepkavības „starp arābiem bija pietiekami plaši izplatītas, lai tām būtu arī īpašs apzīmējums waʾd”. Bērnu ( tiklab zēnu kā meiteņu) nonāvēšana tika praktizēta vainu aiz nabadzības, vai arī kā upuris dieviem, vai arī dēļ „tēva neapmierinātības un bailēm meitas piedzimšanas dēļ tikt apkaunotam.”

Pirms Islama bērnu nonāvēšana tika praktizēta kā sava veida „dzimstības kontrole.” Šajā sakarā ir zināms, ka bērnu slepkavības „starp arābiem bija pietiekami plaši izplatītas, lai tām būtu arī īpašs apzīmējums waʾd”. Bērnu (tiklab zēnu kā meiteņu) nonāvēšana tika praktizēta vai nu aiz nabadzības, vai arī kā upuris dieviem, vai arī dēļ „tēva neapmierinātības un bailēm meitas piedzimšanas dēļ tikt apkaunotam.”

”’Islams:”’ Korāns šo praksi atmeta. Tāpat kā [[daudzdievība]] un [[slepkavība]] to uzskatīja par smagu [[grēks|grēku]]. Netiešā veidā tā ir nosodīta arī, stāstā pa ēbrēju zēnu nogalināšanu Ēģiptē ( skat arī 2. Mozus 1. nodaļā).

”’Islams:”’

Korāns šo praksi atmeta. Tāpat kā [[daudzdievība]] un [[slepkavība]] to uzskatīja par smagu [[grēks|grēku]]. Netiešā veidā tā ir nosodīta arī, stāstā pa ēbrēju zēnu nogalināšanu Ēģiptē ( skat arī 2. Mozus 1. nodaļā).

”’Adopcija:”’

”’Adopcija:”’

Pirms Islama tā bija Arābijā izplatīta prakse. Saskaņā ar šo ieražu, pieņemtais dēls ieguva adoptētāju uzvārdu un likumīgi tika iekļauts viņu ģimenē .

Pirms Islama tā bija Arābijā izplatīta prakse. Saskaņā ar šo ieražu, pieņemtais dēls ieguva adoptētāju uzvārdu un likumīgi tika iekļauts viņu ģimenē .