もっと詳しく


← Senāka versija Versija, kas saglabāta 2022. gada 12. janvāris, plkst. 00.17
18. rindiņa: 18. rindiņa:
”’Starptautiskā vēsturiski izglītojošā, cilvēktiesību aizstāvības un labdarības biedrība „Memoriāls””’ ({{val|ru|Международное историко-просветительское, правозащитное и благотворительное общество «Мемориал»}}) bija 1989. gadā dibināta [[bezpeļņas organizācija|bezpeļņas]] [[nevalstiskā organizācija]], kas nodarbojās ar [[Padomju Savienība|PSRS]] politisko represiju izpēti un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizstāvību [[Krievija|Krievijā]] un tai apkārt esošajās konfliktu zonās. To veidoja divas juridiskas vienības — „Starptautiskais memoriāls” un cilvēktiesību centrs „Memoriāls”.
”’Starptautiskā vēsturiski izglītojošā, cilvēktiesību aizstāvības un labdarības biedrība „Memoriāls””’ ({{val|ru|Международное историко-просветительское, правозащитное и благотворительное общество «Мемориал»}}) bija 1989. gadā dibināta [[bezpeļņas organizācija|bezpeļņas]] [[nevalstiskā organizācija]], kas nodarbojās ar [[Padomju Savienība|PSRS]] politisko represiju izpēti un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizstāvību [[Krievija|Krievijā]] un tai apkārt esošajās konfliktu zonās. To veidoja divas juridiskas vienības — „Starptautiskais memoriāls” un cilvēktiesību centrs „Memoriāls”.
== Vēsture ==
2015. gadā [[Krievijas Tieslietu ministrija]] pieprasīja Cilvēktiesību centra „Memoriāls” likvidēšanu, bet [[Krievijas Augstākā tiesa]] prasību noraidīja.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Krievijas Augstākā tiesa noraida prasību likvidēt “Memoriālu” |date= 2015. gada 28. janvāris |newspaper= [[Ir (žurnāls)|Ir]] |url= https://ir.lv/2015/01/28/krievijas-augstaka-tiesa-noraida-prasibu-likvidet-memorialu/ |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref> 2016. gadā par tās izteikto kritiku Krievijas varasiestādēm un likumiem, kā arī [[Karš Austrumukrainā|Krievijas agresijai Austrumukrainā]], Tieslietu ministrija biedrību iekļāva „ārvalstu aģentu” sarakstā.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Krievijas Tieslietu ministrija “Memoriālu” atzīst par “ārvalstu aģentu” |date= 2016. gada 4. oktobris |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/krievijas-tieslietu-ministrija-memorialu-atzist-par-arvalstu-agentu |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref> 2021. gada 28. decembrī Krievijas Augstākā tiesa pēc Ģenerālprokuratūras prasības biedrību likvidēja, pamatojoties uz to, ka „Starptautiskais memoriāls” radot „melīgu iespaidu par PSRS kā teroristisku valsti”, kā arī „attaisno un reabilitē nacistu noziedzniekus”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Uģis Lībietis |author2=Anna Ūdre |title= Krievijas Augstākā tiesa pieņēmusi lēmumu par cilvēktiesību organizācijas «Memoriāls» likvidēšanu |date= 2021. gada 28. decembris |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-augstaka-tiesa-pienemusi-lemumu-par-cilvektiesibu-organizacijas-memorials-likvidesanu.a436423/ |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref> Dienu vēlāk Maskavas pilsētas tiesa likvidēja arī cilvēktiesību centru „Memoriāls”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Rihards Plūme |author2=Gints Amoliņš |title= Krievijas tiesa likvidē arī cilvēktiesību centru «Memoriāls» |date= 2021. gada 29. decembris |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-tiesa-likvide-ari-cilvektiesibu-centru-memorials.a436644/ |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Maskavas tiesa likvidē cilvēktiesību centru “Memoriāls” |date= 2021. gada 29. decembris |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/maskavas-tiesa-likvide-cilvektiesibu-centru-memorials |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref>
Organizācijas pirmsākumi meklējami 1987. gadā Maskavā dibinātajā iniciatīvas grupā „Par represiju upuru piemiņas iemūžināšanu”, kurai līdzīgas grupas drīz vien sāka parādīties arī citās pilsētās. Par organizāciju padomes pirmo priekšsēdi kļuva [[Andrejs Saharovs]]. 1989. gada janvārī dibināšanas kongresā tika izveidota Vissavienības biedrība, kuras organizācijas gada laikā tika izveidotas Padomju Savienības lielākajās pilsētas un ārvalstīs.
2004. gadā „Memoriāls” izdeva kompaktdisku komplektu „PSRS politiskā terora upuri”, kurā apkopota informācija par 1,34 miljoniem PSRS represēto.<ref name=”Seržants”>{{Tīmekļa atsauce |author=Kārlis Seržants |authorlink=Kārlis Seržants |title= Putina Krievijā vēsturiskā patiesība ārpus likuma |date= 2021. gada 20. decembris |website= [[jauns.lv]] |url= https://jauns.lv/raksts/arzemes/477597-putina-krievija-vesturiska-patiesiba-arpus-likuma |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref> 2009. gadā organizācija saņēma [[Eiropas Savienība]]s [[Saharova balva|Saharova balvu]].<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Saharova balvu saņems Krievijas organizācija Memoriāls |date= 2009. gada 22. oktobris |newspaper= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/papildinata-saharova-balvu-sanems-krievijas-organizacija-memorials-695687 |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref> 2014. gadā pēc [[Krimas okupācija]]s „Memoriāls” Krievijas veiktās darbības pret Ukrainu nosauca par „agresiju”, bet 2015. gadā izdeva grāmatu „Noslepkavoti Katiņā” par [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņu]].<ref name=”Seržants”/> Tajā pašā gadā Krievijas Tieslietu ministrija pieprasīja Cilvēktiesību centra „Memoriāls” likvidēšanu, bet Krievijas Augstākā tiesa prasību noraidīja.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Krievijas Augstākā tiesa noraida prasību likvidēt “Memoriālu” |date= 2015. gada 28. janvāris |newspaper= [[Ir (žurnāls)|Ir]] |url= https://ir.lv/2015/01/28/krievijas-augstaka-tiesa-noraida-prasibu-likvidet-memorialu/ |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref>
2016. gadā par tās izteikto kritiku Krievijas varasiestādēm, likumiem un [[Karš Austrumukrainā|Krievijas agresijai Austrumukrainā]], Tieslietu ministrija organizāciju iekļāva „ārvalstu aģentu” sarakstā.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Krievijas Tieslietu ministrija “Memoriālu” atzīst par “ārvalstu aģentu” |date= 2016. gada 4. oktobris |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/krievijas-tieslietu-ministrija-memorialu-atzist-par-arvalstu-agentu |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref> 2021. gada 28. decembrī Krievijas Augstākā tiesa pēc Ģenerālprokuratūras prasības „Starptautisko memoriālu” likvidēja, pamatojoties uz to, ka tas radot „melīgu iespaidu par PSRS kā teroristisku valsti”, kā arī „attaisno un reabilitē nacistu noziedzniekus”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Uģis Lībietis |author2=Anna Ūdre |title= Krievijas Augstākā tiesa pieņēmusi lēmumu par cilvēktiesību organizācijas «Memoriāls» likvidēšanu |date= 2021. gada 28. decembris |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-augstaka-tiesa-pienemusi-lemumu-par-cilvektiesibu-organizacijas-memorials-likvidesanu.a436423/ |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref> Dienu vēlāk Maskavas pilsētas tiesa likvidēja arī cilvēktiesību centru „Memoriāls”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Rihards Plūme |author2=Gints Amoliņš |title= Krievijas tiesa likvidē arī cilvēktiesību centru «Memoriāls» |date= 2021. gada 29. decembris |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-tiesa-likvide-ari-cilvektiesibu-centru-memorials.a436644/ |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Maskavas tiesa likvidē cilvēktiesību centru “Memoriāls” |date= 2021. gada 29. decembris |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/maskavas-tiesa-likvide-cilvektiesibu-centru-memorials |accessdate= 2022. gada 10. janvārī}}</ref>
== Atsauces ==
== Atsauces ==