Sargasu jūra

|pilsētas = [[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]]

|pilsētas = [[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]]

}}

}}

”’Sargasu jūra”’ ({{val|en|Sargasso Sea}}) ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] daļa, neatbilst klasiskai [[jūra]]i, jo to nevienā pusē nenorobežo [[sauszeme]] — robežu veido [[okeāna straume]]s.

”’Sargasu jūra”’ ({{val|en|Sargasso Sea}}) ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] daļa, kas neatbilst klasiskai [[jūra]]i, jo to nevienā pusē nenorobežo [[sauszeme]] — robežu veido [[okeāna straume]]s.

== Vispārējs raksturojums ==

== Vispārīgs raksturojums ==

Vienīgā Sargasu jūras sauszeme ir [[Bermudas|Bermudu salas]]. Sargasu jūrai raksturīgi tas, ka to ielenc aktīvas straumes, savukārt pati Sargasu jūra ir salīdzinoši mierīga, ar biežiem bezvēja periodiem, bez straumēm. Jūras ūdens ir ļoti silts, brīžiem pat pārsteidzoši karsts, vidējā temperatūra ziemā — ap 18 — 23 °C, vasarā 26 — 28 °C. Jūrā maz nokrišņu, tāpēc ūdens virsējais slānis ir salīdzinoši sāļš — no aptuveni ~ 36.5 ‰ līdz vairāk kā 37 ‰.

Vienīgā Sargasu jūras sauszeme ir [[Bermudas|Bermudu salas]]. Sargasu jūrai raksturīgi tas, ka to ielenc aktīvas straumes, savukārt pati Sargasu jūra ir salīdzinoši mierīga, ar biežiem bezvēja periodiem, bez straumēm. Jūras ūdens ir ļoti silts, brīžiem pat pārsteidzoši karsts, vidējā temperatūra ziemā ap 18—23 °C, vasarā 26—28 °C. Jūrā maz nokrišņu, tāpēc ūdens virsējais slānis ir salīdzinoši sāļš — no aptuveni ~ 36.5 ‰ līdz vairāk nekā 37 ‰.

Sargasu jūrā nav daudz komerciālai zvejai piemērotu zivju, tomēr jūra ir ļoti produktīva. Šeit lielā daudzumā savairojas dzeltenbrūnās ”Sargassum” ģints [[aļģe]]s (ap 8 sugas), kas bieži uzkrājas ūdens virsējā kārtā — šīs aļģes ir devušas jūrai vārdu. Sargasu aļģes ir adaptējušās dzīvei Sargasu jūrā un veido sava veida unikālus “jūras aļģu mežus”, kas nav raksturīgi citiem Pasaules okeāna reģioniem. Lielu aļģes biomasu (kopā jūrā ap 4 — 11 miljoni tonnu) līdz nesenam laikam palīdzēja uzturēt tas, ka jūras ūdenī dziļi (līdz 60 metrus) iekļuva saules gaisma. Pēdējā laikā jūras dzidrums krities, jo tā piesārņota ar [[mazuts|mazutu]]. Sargasu aļģes kalpo par dzīves vidi lielam skaitam nelielu jūras organismu — krabjiem, garnelēm, astoņkājiem.

Sargasu jūrā nav daudz komerciālai zvejai piemērotu zivju, tomēr jūra ir ļoti produktīva. Šeit lielā daudzumā savairojas dzeltenbrūnās ”Sargassum” ģints [[aļģe]]s (ap 8 sugas), kas bieži uzkrājas ūdens virskārtā — šīs aļģes ir devušas jūrai vārdu. Sargasu aļģes ir adaptējušās dzīvei Sargasu jūrā un veido sava veida unikālus “jūras aļģu mežus”, kas nav raksturīgi citiem Pasaules okeāna reģioniem. Lielu aļģes biomasu (kopā jūrā ap 4—11 miljoni tonnu) vēl nesen palīdzēja uzturēt tas, ka jūras ūdenī dziļi (līdz 60 metriem) iekļuva saules gaisma. Pēdējā laikā jūras dzidrums ir krities, jo tā piesārņota ar [[mazuts|mazutu]]. Sargasu aļģes kalpo par dzīvotni daudziem nelieliem jūras organismiem — krabjiem, garnelēm, astoņkājiem.

Sargasu jūrai ir liela nozīme arī Eiropas un Amerikas [[zutis|zušu]] dzīvē. Zušu kāpuri attīstās Sargasu jūrā un dodas attiecīgi uz Eiropu un Ziemeļamerikas austrumu krastu. Zušu mātītes atgriežas Sargasu jūrā, lai dētu olas. Ap 20 °C siltajā ūdenī izdējušas katra līdz 20 miljonus oliņu, tās iet bojā. Savukārt no oliņām izšķiļas mazi, gandrīz pilnībā caurspīdīgi zušu kāpuriņi, kas aptuveni 3 gadus barojas Sargasu jūrā un tad uzsāk ceļu uz upēm.

Sargasu jūrai ir liela nozīme arī Eiropas un Amerikas [[zutis|zušu]] dzīvē. Zušu kāpuri attīstās Sargasu jūrā un dodas attiecīgi uz Eiropu un Ziemeļamerikas austrumu krastu. Zušu mātītes atgriežas Sargasu jūrā, lai dētu olas. Ap 20 °C siltajā ūdenī izdējušas katra līdz 20 miljoniem oliņu, tās iet bojā. No oliņām izšķiļas gandrīz pilnībā caurspīdīgi zušu kāpuriņi, kas aptuveni 3 gadus barojas Sargasu jūrā un tad uzsāk ceļu uz upēm.

== Robežas ==

== Robežas ==