← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2022. gada 12. janvāris, plkst. 22.00 | ||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Caledonides EN.svg|thumb|300px|right|Klasiskie kaledonīdi.]]
|
[[Attēls:Caledonides EN.svg|thumb|300px|right|Klasiskie kaledonīdi.]]
|
||
”’Kaledonijas krokojums”’ (”Caledonia”
|
”’Kaledonijas krokojums”’ (”Caledonia” — [[Skotija]]s latīniskais nosaukums) ir [[tektoģenēze]]s ēra, laikā no [[Kembrijs|kembrija]] līdz [[Devons|devonam]], kad notika [[Zemes garoza]]s [[krokošanās]], kalnu (kaledonīdu) veidošanās, un [[granitizācija]]s cikls. Terminu 1887. gadā ieviesa franču ģeologs M. Bertrāns. Kaledonīdu raksturīgas īpatnības ir slāņu nesaderība [[Silūrs|silūra]] vai devona pamatnē, biezu kontinentālo sarkanīgu nogulumu uzkrāšanās (Britu devona [[senais sarkanais smilšakmens]] (”Old Red Sandstone”) un tā analogi, piemēram, [[Baltija]]s devona sarkanie smilšakmeņi).
|
||
== Kaledonīdi ==
|
== Kaledonīdi ==
|
||
Klasiskie kaledonīdi ir [[Lielbritānija]]s, [[Skandināvija]]s un [[Grenlande|Austrumgrenlandes]] [[Tektonika|tektoniskās]] struktūras. Tipiski kaledonīdi izplatīti Centrālajā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Tjanšana apgabals|Ziemeļtjanšanā]], dienvidaustrumu [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Austrālija]]s austrumos. Svarīga nozīme Kaledonijas krokojumam ir [[Kordiljeri|Kordiljeru]] attīstībā, īpaši [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], Ziemeļu [[Apalači|Apalačos]], Vidustjanšanā un citās vietās.
|
Klasiskie kaledonīdi ir [[Lielbritānija]]s, [[Skandināvija]]s un [[Grenlande|Austrumgrenlandes]] [[Tektonika|tektoniskās]] struktūras. Tipiski kaledonīdi izplatīti Centrālajā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Tjanšana apgabals|Ziemeļtjanšanā]], dienvidaustrumu [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Austrālija]]s austrumos. Svarīga nozīme Kaledonijas krokojumam ir [[Kordiljeri|Kordiljeru]] attīstībā, īpaši [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], arī Ziemeļu [[Apalači|Apalačos]], Vidustjanšanā un citās vietās.
|
||
== Krokojuma fāzes ==
|
== Krokojuma fāzes ==
|
もっと詳しく