Katehisms

Lībekas Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] aizturēts kāds tirgotājs ar mucu, kura ir bijusi pilna ar grāmatām, arī latviski tulkoto katehismu. Grāmatas bija paredzētas [[Mārtiņš Luters|Lutera]] mācības izplatīšanai [[Livonija|Livonijā]], bet [[katoļi|katoliskā]] Lībekas rāte nolēmusi grāmatas sadedzināt.<ref name=”valoda.lv”>[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 Literārās un rakstu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}. ”Latviešu valodas aģentūra”</ref>

Lībekas Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] aizturēts kāds tirgotājs ar mucu, kura ir bijusi pilna ar grāmatām, arī latviski tulkoto katehismu. Grāmatas bija paredzētas [[Mārtiņš Luters|Lutera]] mācības izplatīšanai [[Livonija|Livonijā]], bet [[katoļi|katoliskā]] Lībekas rāte nolēmusi grāmatas sadedzināt.<ref name=”valoda.lv”>[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 Literārās un rakstu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}. ”Latviešu valodas aģentūra”</ref>

Tādēļ pirmais saglabājies katehisms ir 1585. gadā [[Viļņa|Viļņā]] [[jezuīti|jezuītu]] izdotā ”Kriscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems” (Kristīgā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Poļu laiki Vidzemē |author= Roberts Feldmanis |date= 1992. gada 26. oktobris |url= http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 | accessdate= 2013. gada 6. oktobrī | language= latviski}}</ref>

Senākais katehisms, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir nīderlandiešu jezuīta Pētera Kanīzija (Petrus Canisius, 1521–1597) latviski tulkotais un 1585. gadā [[Viļņa|Viļņā]] [[jezuīti|jezuītu]] kolēģijas izdotais katoļu katehisms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://senie.korpuss.lv/faksimili/16gs/CC1585/|title=Kanīzija katehisms CC1585}}</ref> ”Kriscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems” (Kristīgā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Poļu laiki Vidzemē |author= Roberts Feldmanis |date= 1992. gada 26. oktobris |url= http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 | accessdate= 2013. gada 6. oktobrī | language= latviski}}</ref>

Savukārt 1588. gadā [[Nikolajs Mollīns]] [[Rīga|Rīgā]] atvēra pirmo grāmatu spiestuvi, kurā iespieda luterāņu katehisma otro izdevumu.

1588. gadā [[Nikolajs Mollīns]] [[Rīga|Rīgā]] atvēra pirmo grāmatu spiestuvi, kurā iespieda luterāņu katehisma otro izdevumu.

== Atsauces ==

== Atsauces ==