← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 13. novembris, plkst. 01.09 | ||
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|dibin = 1810
|
|dibin = 1810
|
||
|valsts = Zviedrija
|
|valsts = Zviedrija
|
||
|vieta = [[
|
|vieta = [[Solna]], [[Stokholmas lēne]]
|
||
|tips =
|
|tips = sabiedriski finansēta
|
||
|dotācijas =
|
|dotācijas =
|
||
|rektors = Ole Petter Ottersen (2020)
|
|rektors = Ole Petter Ottersen (2020)
|
||
|pasniedz =
|
|pasniedz = 813 (2020)<ref name=”KI” />
|
||
|studenti = 6481 studenti, 2039 [[doktoranti]] (2020)<ref name=”KI”>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ki.se/en/about/karolinska-institutet-in-brief|title=Karolinska Institutet in brief|publisher=Karolinskas institūts}}</ref>
|
|||
|studenti = 5962 līdzdploma studenti, 2134 [[doktorandi]] (2018)
|
|||
|publik =
|
|publik =
|
||
|asociācijas =
|
|asociācijas =
|
||
20. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
}}
|
}}
|
||
”’Karolinskas institūts (KI)”’ ({{val-sv|Karolinska Institutet, KI}}) ir viena no [[Eiropa]]s lielākajām un prestižākajām medicīnas universitātēm, kas atrodas
|
”’Karolinskas institūts (KI)”’ ({{val-sv|Karolinska Institutet, KI}}) ir viena no [[Eiropa]]s lielākajām un prestižākajām medicīnas universitātēm,<ref name=”QS” /> kas atrodas [[Solna|Solnā]], [[Stokholmas lēne|Stokholmas lēnē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].
|
||
⚫ | |||
== Vēsture ==
|
|||
⚫ |
Jau drīz pēc dibināšanas
|
||
⚫ | |||
⚫ |
Jau drīz pēc dibināšanas institūta akadēmiskās tiesības mēģināja iegrožot agrāk dibinātā [[Upsālas Universitāte]] un [[Lundas Universitāte]]. 1861. gada 26. aprīlī tika nolemts, ka Kārļa institūts sadarbosies ar abu zviedru universitāšu medicīnas fakultātēm, veicot praktisko apmācību gan medicīnā, gan ķirurģijā un pakļaujoties Upsālas Universitātes kancleram. Institūtam bija tiesības apmācīt ārsta palīgus armijai, piešķirot viņiem maģistra grādu ķirurģijā.
|
||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
{{Zviedrija-aizmetnis}}
|
|||
== Mācības ==
|
|||
Mūsdienās Karolinskas institūts piedāvā dažādas apmācību programmas, kas ietver klīnisko apmācību, kā arī citas apmācības veselības aprūpes sistēmā. Institūta tuvumā atrodas [[Karolinskas Universitātes slimnīca]]. [[Stokholma]]s apkārtnē ir arī citas slimnīcas, kurās var notikt studentu apmācības. Aptuveni 6500 pilna laika studentu Karolinskas institūtā apgūst mācību kursus bakalaura un maģistra līmenī.<ref name=”KI” /> Katru gadu 20 vecāko klašu skolēni no visas Zviedrijas tiek atlasīti, lai apmeklētu Karolinskas 7 nedēļas garo [[biomedicīna]]s vasaras pētniecības skolu, kas neoficiāli nosaukta par “SoFo”.
|
|||
== Reitingi ==
|
|||
Karolinskas institūts nav iekļauts kopējā [[QS pasaules universitāšu reitings|QS pasaules universitāšu reitingā]], kurā iekļauj tikai vairāku fakultāšu universitātes. Tomēr QS reitingā medicīnas kategorijā 2020. gadā Karolinskas institūts ierindots pirmajā vietā Zviedrijā, trešajā vietā Eiropā un piektajā vietā pasaulē.<ref name=”QS”>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/university-subject-rankings/2020/medicine|title=Medicine|publisher=topuniversities.com}}</ref> 2015. gadā QS ierindoja Karolinskas institūta [[Zobārstniecība]]s nodaļu pirmajā vietā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/university-subject-rankings/2015/dentistry|title=QS World University Rankings by Subject 2015 – Dentistry|publisher=topuniversities.com}}</ref>
|
|||
Saskaņā ar 2021. gada [[Times Higher Education reitings|”Times Higher Education” reitingu]], Karolinskas institūts ir 10. vietā pasaulē un 5. vietā Eiropā klīniskajos, pirmsklīniskajos un citos ārstniecības mācību priekšmetos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/2021/subject-ranking/clinical-pre-clinical-health#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/stats|title=World University Rankings 2021 by subject: clinical and health|publisher=timeshighereducation.com}}</ref>
|
|||
== Nobela prēmija ==
|
|||
⚫ |
1900. gadā [[Nobels|Nobela]] fonds Karolinskas institūtam deva tiesības reizi gadā piesķirt [[Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā|Nobela prēmijas fizioloģijā un medicīnā]]. Kopš 1901. gada Karolinskas institūta asambleja izvēlas laureātus. Asambleja sastav no piecdesmit profesoriem no dažādām universitātes medicīnas jomām.
|
||
Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā saņēmuši septiņi Karolinskas institūta zinātnieki:
|
|||
* 1955. gads — [[Hugo Teorels]] (1903—1982)
|
|||
* 1967. gads — [[Ragnārs Granīts]] (1900—1991)
|
|||
* 1970. gads — [[Ulfs von Eilers]] (1905—1983)
|
|||
* 1981. gads:
|
|||
** [[Torstens Vīzels]] (dzimis 1924. gadā)
|
|||
** [[Deivids Hjūbels]] (1926—2013)
|
|||
* 1982. gads:
|
|||
** [[Suns Bergstroms]] (1916—2004)
|
|||
** [[Bengts I. Samuelsons]] (dzimis 1934. gadā)
|
|||
== Atsauces ==
|
|||
{{atsauces}}
|
|||
== Ārējās saites ==
|
|||
* {{Oficiālā mājaslapa|https://ki.se/en}}
|
|||
* {{Enciklopēdiju ārējās saites}}
|
|||
{{Coord|59|20|56|N|18|1|36|E|region:SV_type:edu|display=title}}
|
{{Coord|59|20|56|N|18|1|36|E|region:SV_type:edu|display=title}}
|
もっと詳しく