Varavīksne

Tradicionāli pieņemts, ka varavīksnes lokā ir septiņas krāsas — sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, tumši zila un violeta. Patiesībā tajā ir bezgalīgs [[krāsu spektrs]] — no sarkanās krāsas līdz violetajai, kā arī [[krāsu toņi]], kas cilvēka acīm nemaz nav saskatāmi, piemēram, [[infrasarkanais starojums]] un [[ultravioletais starojums]], kas attiecīgi novietojušies virs sarkanā un zem violetā krāsu spektra.

Tradicionāli pieņemts, ka varavīksnes lokā ir septiņas krāsas — sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, tumši zila un violeta. Patiesībā tajā ir bezgalīgs [[krāsu spektrs]] — no sarkanās krāsas līdz violetajai, kā arī [[krāsu toņi]], kas cilvēka acīm nemaz nav saskatāmi, piemēram, [[infrasarkanais starojums]] un [[ultravioletais starojums]], kas attiecīgi novietojušies virs sarkanā un zem violetā krāsu spektra.

Varavīksnes krāsas var saskatīt arī istabā uz baltas papīra lapas. Lai to saskatītu, ir nepieciešama [[stikla prizma]].[[Attēls:Prism rainbow schema.png|thumb|200px|Gaismas staru laušana stikla prizmā]]

Varavīksnes krāsas var saskatīt arī istabā uz baltas papīra lapas. Lai to saskatītu, ir nepieciešama [[stikla prizma]].[[Attēls:Prism–rainbow.svg|thumb|200px|Gaismas staru laušana stikla prizmā]]

Kad baltās [[gaismas kūlis]] ieiet prizmas [[stikls|stiklā]], katras krāsas stari lūst dažādi. Tā notiek tāpēc, ka dažādām krāsām ir dažādi [[laušanas koeficients|laušanas koeficienti]] un līdz ar to arī [[laušanas leņķis]] ir atšķirīgs. Tāpēc [[gaismas stari]]em iznākot no [[prizma (optika)|prizmas]], tie ir vērsti katrs uz savu pusi un tur, kur stari krīt, veidojas krāsainas josliņas. Sarkanās gaismas stariem pārejot stiklā, to izplatīšanās ātrums mainās vismazāk. Prizmā tie lūst visvājāk un noliecas vismazāk, bet vislielākais [[gaismas laušanas koeficients]] ir violetās gaismas stariem, tāpēc tad, kad violetie gaismas stari iziet no prizmas, tie noliecas visvairāk.

Kad baltās [[gaismas kūlis]] ieiet prizmas [[stikls|stiklā]], katras krāsas stari lūst dažādi. Tā notiek tāpēc, ka dažādām krāsām ir dažādi [[laušanas koeficients|laušanas koeficienti]] un līdz ar to arī [[laušanas leņķis]] ir atšķirīgs. Tāpēc [[gaismas stari]]em iznākot no [[prizma (optika)|prizmas]], tie ir vērsti katrs uz savu pusi un tur, kur stari krīt, veidojas krāsainas josliņas. Sarkanās gaismas stariem pārejot stiklā, to izplatīšanās ātrums mainās vismazāk. Prizmā tie lūst visvājāk un noliecas vismazāk, bet vislielākais [[gaismas laušanas koeficients]] ir violetās gaismas stariem, tāpēc tad, kad violetie gaismas stari iziet no prizmas, tie noliecas visvairāk.