Infarkts

{{Medicīniskais brīdinājums}}

{{Medicīniskais brīdinājums}}

[[Attēls:Pulmonary infarct intermed mag.jpg|250px|thumb|right|[[Plaušu infarkts|Plaušu infarkta]] [[mikrogrāfija]] (labajā pusē) blakus normālām plaušām (kreisajā pusē)]]

{{Infobox medical condition

| name = Infarkts

| synonyms =

| image = Pulmonary infarct intermed mag.jpg

| alt =

| caption = [[Plaušu infarkts|Plaušu infarkta]] [[mikrogrāfija]] (labajā pusē) blakus normālām plaušām (kreisajā pusē)

| pronounce =

| field = [[Patoloģija]]

| symptoms =

| complications =

| onset =

| duration =

| types =

| causes =

| risks =

| diagnosis =

| differential =

| prevention =

| treatment =

| medication =

| prognosis =

| frequency =

| deaths =

}}

”’Infarkts”’ ({{val-la|Infaretus}} — ‘piebāzts’) ir [[audi|audu]] atmirums kādā [[orgāni|orgānā]] vai orgāna daļā [[asins]] pieplūdes pārtraukuma dēļ. Visbiežākie infarkta cēloņi ir [[tromboze]] (asins sarecēšana asinsvadā), [[embolija]] (asinsvada aizsprostošanās ar asins recekli, tauku pilienu vai gaisa pūslīti, kas ienests no cita asinsvada) vai ilgstoša artērijas spazma. Embolijai savukārt pamatā var būt vēnu iekaisums ([[tromboflebīts]]), dažādas operācijas, [[kauli|kaulu]] lūzumi. Infarkts var rasties orgānos, kur savienojumi starp [[artērijas|artēriju]] gala sazarojumiem ir vāji attīstīti un nespēj attiecīgo orgānu pietiekami apgādāt ar asinīm. Infarkts visbiežāk rodas [[sirds|sirdī]] ([[miokarda infarkts]]), [[nieres|nierēs]], [[liesa|liesā]], [[plaušas|plaušās]], [[zarnas|zarnās]], [[galvas smadzenes|galvas smadzenēs]], kā arī [[acs]] [[tīklene|tīklenē]]. Tas var būt dažāda lieluma. Pavisam mazus infarktus, ko var saskatīt tikai ar mikroskopu, sauc par mikroinfarktiem.<ref name=”PME”>{{Grāmatas atsauce |author=Anatolijs Bļugers |title=Populārā medicīnas enciklopēdija |url=http://neslimo.lv/pme/?name=infarkts |accessdate=2016. gada 27. februārī |year=1984 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |isbn=}}</ref>

”’Infarkts”’ ({{val-la|Infaretus}} — ‘piebāzts’) ir [[audi|audu]] atmirums kādā [[orgāni|orgānā]] vai orgāna daļā [[asins]] pieplūdes pārtraukuma dēļ. Visbiežākie infarkta cēloņi ir [[tromboze]] (asins sarecēšana asinsvadā), [[embolija]] (asinsvada aizsprostošanās ar asins recekli, tauku pilienu vai gaisa pūslīti, kas ienests no cita asinsvada) vai ilgstoša artērijas spazma. Embolijai savukārt pamatā var būt vēnu iekaisums ([[tromboflebīts]]), dažādas operācijas, [[kauli|kaulu]] lūzumi. Infarkts var rasties orgānos, kur savienojumi starp [[artērijas|artēriju]] gala sazarojumiem ir vāji attīstīti un nespēj attiecīgo orgānu pietiekami apgādāt ar asinīm. Infarkts visbiežāk rodas [[sirds|sirdī]] ([[miokarda infarkts]]), [[nieres|nierēs]], [[liesa|liesā]], [[plaušas|plaušās]], [[zarnas|zarnās]], [[galvas smadzenes|galvas smadzenēs]], kā arī [[acs]] [[tīklene|tīklenē]]. Tas var būt dažāda lieluma. Pavisam mazus infarktus, ko var saskatīt tikai ar mikroskopu, sauc par mikroinfarktiem.<ref name=”PME”>{{Grāmatas atsauce |author=Anatolijs Bļugers |title=Populārā medicīnas enciklopēdija |url=http://neslimo.lv/pme/?name=infarkts |accessdate=2016. gada 27. februārī |year=1984 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |isbn=}}</ref>