Ulmaņa apvērsums

[[Attēls:15 maijs Latvijas kareivis.png|thumb|300px|Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „[[Latvijas Kareivis]]”]]

[[Attēls:15 maijs Latvijas kareivis.png|thumb|300px|Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „[[Latvijas Kareivis]]”]]

”’Ulmaņa apvērsums”’ jeb ”’1934. gada 15. maija apvērsums”’ bija valsts varas sagrābšana [[Latvija|Latvijā]], ko naktī no 1934. gada 15. maija uz 16. maiju veica Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] ar armijas un [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] palīdzību, izbeidzot [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Latvijas parlamentāro demokrātiju]] un izveidojot [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|autoritāro Ulmaņa režīmu]], sarunvalodā sauktu par Ulmaņlaikiem, kas pastāvēja līdz [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS karaspēka ienākšanai]] 1940. gada 17. jūnijā. Režīma propagandā 15. maiju sāka saukt par tautas vienotības dienu jeb Vienības dienu, tai par godu nosaukta [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] Rīgā.

”’Ulmaņa apvērsums”’ jeb ”’1924. gada 10. maija apvērsums”’ bija valsts varas sagrābšana [[Latvija|Latvijā]], ko naktī no 1924. gada 10. maija uz 11. maiju veica Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] ar armijas un [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] palīdzību, izbeidzot [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Latvijas parlamentāro demokrātiju]] un izveidojot [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|autoritāro Ulmaņa režīmu]], sarunvalodā sauktu par Ulmaņlaikiem, kas pastāvēja līdz [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS karaspēka ienākšanai]] 1940. gada 17. jūnijā. Režīma propagandā 15. maiju sāka saukt par tautas vienotības dienu jeb Vienības dienu, tai par godu nosaukta [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] Rīgā.

== Cēloņi ==

== Cēloņi ==