Riska faktori
| ← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 13. oktobris, plkst. 23.56 | ||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 43. rindiņa: | 43. rindiņa: | ||
|
=== Mitrālā regurgitācija ===
|
=== Mitrālā regurgitācija ===
|
||
| − |
[[Attēls:MI_Schema_schwer_Kopie.svg|thumb|318x318px| Mitrālā vārstuļa prolapss var izraisīt šeit redzamo mitrālo regurgitāciju (MR), kurā asinis abnormālā veidā plūst no kreisā kambara atpakaļ kreisajā ātrijā.]]
|
+ |
[[Attēls:MI_Schema_schwer_Kopie.svg|thumb|318x318px| Mitrālā vārstuļa prolapss var izraisīt šeit redzamo mitrālo regurgitāciju (MR), kurā asinis abnormālā veidā plūst no kreisā kambara (1) atpakaļ kreisajā ātrijā (2).]]
|
|
Mitrālā vārstuļa prolapss bieži tiek saistīts ar vieglu mitrālo regurgitāciju,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kolibash AJ|year=1988|title=Progression of mitral regurgitation in patients with mitral valve prolapse|journal=Herz|volume=13|issue=5|pages=309–17|pmid=3053383}}</ref> kur asinis ieplūst no kreisā kambara uz kreiso priekškambari sistoles laikā. [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] MVP ir visizplatītākais smagas, neišēmiskas mitrālās regurgitācijas cēlonis.<ref name=”:0″ /> Reizēm tas ir saistīts ar mitrālā vārstuļa atbalstošo cīpslaino stīgu plīsumu.<ref name=”Tanser”/>
|
Mitrālā vārstuļa prolapss bieži tiek saistīts ar vieglu mitrālo regurgitāciju,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kolibash AJ|year=1988|title=Progression of mitral regurgitation in patients with mitral valve prolapse|journal=Herz|volume=13|issue=5|pages=309–17|pmid=3053383}}</ref> kur asinis ieplūst no kreisā kambara uz kreiso priekškambari sistoles laikā. [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] MVP ir visizplatītākais smagas, neišēmiskas mitrālās regurgitācijas cēlonis.<ref name=”:0″ /> Reizēm tas ir saistīts ar mitrālā vārstuļa atbalstošo cīpslaino stīgu plīsumu.<ref name=”Tanser”/>
|
||
|
== Riska faktori ==
|
== Riska faktori ==
|
||
| − |
MVP var rasties biežāk cilvēkiem ar ”Ehlers-Danlos”
|
+ |
MVP var rasties biežāk cilvēkiem ar ”Elersa Danlosa” sindromu (”Ehlers-Danlos)”, [[Marfāna sindroms|Marfana sindromu]]<ref name=”marfan”>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.marfan.org/nmf/GetContentRequestHandler.do?menu_item_id=80|title=Related Disorders: Mitral Valve Prolapse|access-date=2007-07-11|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927222511/http://www.marfan.org/nmf/GetContentRequestHandler.do?menu_item_id=80}}</ref> vai policistisku nieru slimību.<ref name=”urlMitral valve prolapse and mitral regurgitation are common in patients with polycystic kidney disease type 1″>{{Publikācijas atsauce|last=Lumiaho|first=A|last2=Ikäheimo|first2=R|last3=Miettinen|first3=R|last4=Niemitukia|first4=L|last5=Laitinen|first5=T|last6=Rantala|first6=A|last7=Lampainen|first7=E|last8=Laakso|first8=M|last9=Hartikainen|first9=J|year=2001|title=Mitral valve prolapse and mitral regurgitation are common in patients with polycystic kidney disease type 1|journal=American Journal of Kidney Diseases|volume=38|issue=6|pages=1208–16|doi=10.1053/ajkd.2001.29216|pmid=11728952}}</ref> Citi riska faktori ir [[Greivsa slimība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.niddk.nih.gov/health-information/health-topics/endocrine/graves-disease/Pages/fact-sheet.aspx|title=Graves Disease|website=www.niddk.nih.gov|access-date=2015-04-02|date=August 10, 2012}}</ref> un krūšu kurvja sienas deformācijas, piemēram, ”pectus excavatum”.<ref name=”Pectus Excavatum”>{{Tīmekļa atsauce|url=http://emedicine.medscape.com/article/1004953-overview#a6|title=Pectus Excavatum: Epidemiology|publisher=Medscape|access-date=14 April 2016}}</ref> Nezināmu iemeslu dēļ MVP pacientiem parasti ir zems [[ķermeņa masas indekss]] (ĶMI), un viņi parasti ir slaidāki nekā indivīdi bez MVP.<ref name=”freshlook”>{{Publikācijas atsauce|last=Playford|first=David|last2=Weyman|first2=Arthur|year=2001|title=Mitral valve prolapse: time for a fresh look|url=http://www.medreviews.com/pubmed.cfm?j=2&v=2&i=2&p=73|journal=Reviews in Cardiovascular Medicine|volume=2|issue=2|pages=73–81|pmid=12439384|archive-url=https://web.archive.org/web/20140903102048/http://www.medreviews.com/pubmed.cfm?j=2&v=2&i=2&p=73|archive-date=2014-09-03|access-date=2009-03-24}}</ref><ref name=”Freed-1999″>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Freed LA, Levy D, Levine RA, Larson MG, Evans JC, Fuller DL, Lehman B, Benjamin EJ|year=1999|title=Prevalence and clinical outcome of mitral-valve prolapse|journal=N Engl J Med|volume=341|issue=1|pages=1–7|doi=10.1056/NEJM199907013410101|pmid=10387935}}</ref> Tāpat tiem ir arī lokanāki roku pirksti un ķermenis kopumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Araújo|first=C. G. S.|last2=Chaves|first2=C. P. G.|date=2005-10-01|title=Adult women with mitral valve prolapse are more flexible|url=https://bjsm.bmj.com/content/39/10/720|journal=British Journal of Sports Medicine|language=en|volume=39|issue=10|pages=720–724|doi=10.1136/bjsm.2004.014324|issn=0306-3674|pmid=16183767}}</ref>
|
|
[[Reimatiskais drudzis]] ir izplatīts visā pasaulē un ir atbildīgs par daudziem sirds vārstuļu bojājumu gadījumiem. Hronisku reimatisku sirds slimību raksturo atkārtots iekaisums ar fibrīnu radošu iznākumu. Kardinālās vārsta anatomiskās izmaiņas ietver viru sabiezēšanu, savienojuma vietas (”commissura”) saplūšanu un cīpslaino stīgu saīsināšanos un sabiezināšanos.<ref name=”RobbinsPath”>{{Grāmatas atsauce|last=Cotran, Ramzi S.|last2=Kumar, Vinay|last3=Fausto, Nelson|last4=Nelso Fausto|last5=Robbins, Stanley L.|last6=Abbas, Abul K.|title=Robbins and Cotran pathologic basis of disease|publisher=Elsevier Saunders|location=St. Louis, Mo|year=2005|isbn=978-0-7216-0187-8|url=http://www.robbinspathology.com/|access-date={{dat|2021|08|23||bez}}|archive-date={{dat|2005|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20050910050801/http://www.robbinspathology.com/}}</ref> Reimatiskā drudža atkārtošanās ir samērā izplatīta, ja netiek uzturēta mazu devu antibiotiku terapija, īpaši pirmajos trīs līdz piecos gados pēc pirmās epizodes. Sirds komplikācijas var būt ilgstošas un smagas, īpaši, ja ir iesaistīti vārsti. Kopš tradicionālās [[penicilīns|penicilīna]] ievadīšanas [[streptokoki|streptokoku]] izraisīta [[faringīts|faringīta]] gadījumā reimatiskais drudzis attīstītajās valstīs ir kļuvis retāk sastopams. Vecākajā paaudzē un lielākajā daļā mazāk attīstīto valstu vārstuļu slimības (tostarp mitrālā vārstuļa prolapss, atkārtota inficēšanās vārstuļu endokardīta veidā un vārstuļa plīsums) joprojām ir problēma.<ref>[https://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/article/003940.htm NLM/NIH: Medline Plus Medical Encyclopedia: Rheumatic fever]</ref>
|
[[Reimatiskais drudzis]] ir izplatīts visā pasaulē un ir atbildīgs par daudziem sirds vārstuļu bojājumu gadījumiem. Hronisku reimatisku sirds slimību raksturo atkārtots iekaisums ar fibrīnu radošu iznākumu. Kardinālās vārsta anatomiskās izmaiņas ietver viru sabiezēšanu, savienojuma vietas (”commissura”) saplūšanu un cīpslaino stīgu saīsināšanos un sabiezināšanos.<ref name=”RobbinsPath”>{{Grāmatas atsauce|last=Cotran, Ramzi S.|last2=Kumar, Vinay|last3=Fausto, Nelson|last4=Nelso Fausto|last5=Robbins, Stanley L.|last6=Abbas, Abul K.|title=Robbins and Cotran pathologic basis of disease|publisher=Elsevier Saunders|location=St. Louis, Mo|year=2005|isbn=978-0-7216-0187-8|url=http://www.robbinspathology.com/|access-date={{dat|2021|08|23||bez}}|archive-date={{dat|2005|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20050910050801/http://www.robbinspathology.com/}}</ref> Reimatiskā drudža atkārtošanās ir samērā izplatīta, ja netiek uzturēta mazu devu antibiotiku terapija, īpaši pirmajos trīs līdz piecos gados pēc pirmās epizodes. Sirds komplikācijas var būt ilgstošas un smagas, īpaši, ja ir iesaistīti vārsti. Kopš tradicionālās [[penicilīns|penicilīna]] ievadīšanas [[streptokoki|streptokoku]] izraisīta [[faringīts|faringīta]] gadījumā reimatiskais drudzis attīstītajās valstīs ir kļuvis retāk sastopams. Vecākajā paaudzē un lielākajā daļā mazāk attīstīto valstu vārstuļu slimības (tostarp mitrālā vārstuļa prolapss, atkārtota inficēšanās vārstuļu endokardīta veidā un vārstuļa plīsums) joprojām ir problēma.<ref>[https://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/article/003940.htm NLM/NIH: Medline Plus Medical Encyclopedia: Rheumatic fever]</ref>
|
||