Aberācija (astronomija)

Termins “aberācija” vēsturiski tika lietots, lai apzīmētu vairākas saistītas parādības saistībā ar [[Gaisma|gaismas]] izplatīšanos kustīgos ķermeņos.<ref>Schaffner, Kenneth F. (1972), ”Nineteenth-century aether theories”, Oxford: Pergamon Press, pp. 99—117 und 255—273, ISBN 0-08-015674-6</ref> Aberācija atšķiras no [[paralakse]]s, kas ir relatīvi tuvu esoša objekta redzamā stāvokļa izmaiņas, ko mēra kustīgs novērotājs, attiecībā pret attālākiem objektiem, kas nosaka atskaites rāmja punktus. Paralakses lielums ir atkarīgs no objekta attāluma no novērotāja, bet aberācijas nav.

Termins “aberācija” vēsturiski tika lietots, lai apzīmētu vairākas saistītas parādības saistībā ar [[Gaisma|gaismas]] izplatīšanos kustīgos ķermeņos.<ref>Schaffner, Kenneth F. (1972), ”Nineteenth-century aether theories”, Oxford: Pergamon Press, pp. 99—117 und 255—273, ISBN 0-08-015674-6</ref> Aberācija atšķiras no [[paralakse]]s, kas ir relatīvi tuvu esoša objekta redzamā stāvokļa izmaiņas, ko mēra kustīgs novērotājs, attiecībā pret attālākiem objektiem, kas nosaka atskaites rāmja punktus. Paralakses lielums ir atkarīgs no objekta attāluma no novērotāja, bet aberācijas nav.

Aberācija ir nozīmīga astronomijas vēsturē, jo tai ir nozīme gaismas, [[Elektromagnētisms|elektromagnētisma]] teoriju un, visbeidzot, [[speciālā relativitātes teorija|speciālās relativitātes teorijas]] attīstībā. Pirmo reizi astronomi to novēroja 1600. gadu beigās, meklējot zvaigžņu paralaksi, lai apstiprinātu [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] [[Heliocentrisms|heliocentrisko modeli]]. Tomēr toreiz tā nebija izprasta kā atsevišķa parādība.<ref>[https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/002182867901000203 Williams, M. E. W. (1979). ””Flamsteed’s Alleged Measurement of Annual Parallax for the Pole Star””]. Journal for the History of Astronomy. 10 (2): 102—116. Bibcode:1979JHA….10..102W. doi:10.1177/002182867901000203. S2CID 118565124.</ref>1727. gadā [[Džeimss Bredlijs]] sniedza tam klasisku skaidrojumu attiecībā uz ierobežoto gaismas ātrumu attiecībā pret Zemes kustību tās orbītā ap Sauli,<ref>[https://doi.org/10.1098%2Frstl.1727.0064 Bradley, James (1727—1728). “A Letter from the Reverend Mr. James Bradley Savilian Professor of Astronomy at Oxford, and F.R.S. to Dr.Edmond Halley Astronom. Reg. &c. Giving an Account of a New Discovered Motion of the Fix’d Stars”]. Phil. Trans. R. Soc. 35 (406): 637—661. Bibcode:1727RSPT…35..637B. doi:10.1098/rstl.1727.0064.</ref><ref>Hirschfeld, Alan (2001). ”Parallax:The Race to Measure the Cosmos.” New York, New York: Henry Holt. ISBN 0-8050-7133-4.</ref> ko viņš izmantoja, lai veiktu vienu no agrākajiem gaismas ātruma mērījumiem. Tomēr Bredlija teorija nebija savienojama ar 19. gadsimta gaismas teorijām, un aberācija kļuva par galveno motivāciju Augustīna Fresnela (1818. gadā) un Dž. Stoksa (1845. gadā) [[Kvintesence|ētera]] pretestības teorijām, kā arī [[Hendriks Lorencs|Hendrika Lorenca]] elektromagnētisma ētera teorijai 1892. gadā. Gaismas aberācija kopā ar Lorenca izstrādāto [[Džeimss Maksvels|Maksvela]] elektrodinamikas, kustīgā magnēta un vadītāja problēmu, negatīvā ētera dreifēšanas eksperimentiem, kā arī Fizo eksperimentu, lika [[Alberts Einšteins|Albertam Einšteinam]] 1905. gadā izstrādāt speciālās relativitātes teoriju, kas sniedza vispārīgu aberācijas vienādojuma formu šādas teorijas izteiksmē.<ref>[http://philsci-archive.pitt.edu/archive/00001743/ Norton, John D., John D. (2004), “Einstein’s Investigations of Galilean Covariant Electrodynamics prior to 1905”], Archive for History of Exact Sciences, 59 (1): 45—105, Bibcode:2004AHES…59…45N, doi:10.1007/s00407-004-0085-6, S2CID 17459755</ref>

Aberācija ir nozīmīga astronomijas vēsturē, jo tai ir nozīme gaismas, [[Elektromagnētisms|elektromagnētisma]] teoriju un, visbeidzot, [[speciālā relativitātes teorija|speciālās relativitātes teorijas]] attīstībā. Pirmo reizi astronomi to novēroja 1600. gadu beigās, meklējot zvaigžņu paralaksi, lai apstiprinātu [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] [[Heliocentrisms|heliocentrisko modeli]]. Tomēr toreiz tā nebija izprasta kā atsevišķa parādība.<ref>[https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/002182867901000203 Williams, M. E. W. (1979). ””Flamsteed’s Alleged Measurement of Annual Parallax for the Pole Star””]. Journal for the History of Astronomy. 10 (2): 102—116. Bibcode:1979JHA….10..102W. doi:10.1177/002182867901000203. S2CID 118565124.</ref>1727. gadā [[Džeimss Bredlijs]] sniedza tam klasisku skaidrojumu attiecībā uz ierobežoto gaismas ātrumu attiecībā pret Zemes kustību tās orbītā ap Sauli,<ref>[https://doi.org/10.1098%2Frstl.1727.0064 Bradley, James (1727—1728). “A Letter from the Reverend Mr. James Bradley Savilian Professor of Astronomy at Oxford, and F.R.S. to Dr.Edmond Halley Astronom. Reg. &c. Giving an Account of a New Discovered Motion of the Fix’d Stars”]. Phil. Trans. R. Soc. 35 (406): 637—661. Bibcode:1727RSPT…35..637B. doi:10.1098/rstl.1727.0064.</ref><ref>Hirschfeld, Alan (2001). ”Parallax:The Race to Measure the Cosmos.” New York, New York: Henry Holt. ISBN 0-8050-7133-4.</ref> ko viņš izmantoja, lai veiktu vienu no agrākajiem gaismas ātruma mērījumiem. Tomēr Bredlija teorija nebija savienojama ar 19. gadsimta gaismas teorijām, un aberācija kļuva par galveno motivāciju Augustīna Fresnela (1818. gadā) un Dž. Stoksa (1845. gadā) [[Kvintesence|ētera]] pretestības teorijām, kā arī [[Hendriks Lorencs|Hendrika Lorenca]] elektromagnētisma ētera teorijai 1892. gadā. Gaismas aberācija kopā ar Lorenca izstrādāto [[Džeimss Maksvels|Maksvela]] elektrodinamikas, kustīgā magnēta un vadītāja problēmu, [[Maikelsona—Morleja eksperiments|Maikelsona—Morleja eksperimentu]], kā arī Fizo eksperimentu, lika [[Alberts Einšteins|Albertam Einšteinam]] 1905. gadā izstrādāt speciālās relativitātes teoriju, kas sniedza vispārīgu aberācijas vienādojuma formu šādas teorijas izteiksmē.<ref>[http://philsci-archive.pitt.edu/archive/00001743/ Norton, John D., John D. (2004), “Einstein’s Investigations of Galilean Covariant Electrodynamics prior to 1905”], Archive for History of Exact Sciences, 59 (1): 45—105, Bibcode:2004AHES…59…45N, doi:10.1007/s00407-004-0085-6, S2CID 17459755</ref>

== Atsauces ==

== Atsauces ==