Plebeji

”’Plebeji”’ (no {{val|la|plere}} — ‘piepildīt‘) bija [[Senā Roma|Senajā Romā]] ienākušie iedzīvotāji — amatnieki un tirgotāji, bet vēlāk jebkuri trūcīgie iedzīvotāji un zemākās kārtas pārstāvji.

{{jāuzlabo}}

”’Plebeji”’ (no lat. ”plere” – piepildīt) – [[Senā Roma|Senajā Romā]] ienākušie iedzīvotāji: amatnieki, tirgotāji.

Nostiprinoties Romas pilsētai, tās iedzīvotāju skaits sāka pieaugt uz pakļauto teritoriju un atnācēju rēķina, kurus dēvēja par “plebejiem”. Atšķirībā no pilsētas pamatiedzīvotājiem jeb t.s. [[Patriciāts|patriciešiem]], plebejiem nebija politisko tiesību, un tie netika iekļauti [[Triba|tribās]], t.i. nevarēja lietot tribas zemi, piedalīties [[reliģija|reliģiskajos]] [[Rituāls|rituālos]], un netika uzskatīti par “Romas tautu” (”Populus Romanus Quiritium”). Līdz ar to plebeju pamatnodarbe bija amatniecība un tirdzniecība, kas dažiem no tiem ļāva kļūt visai bagātiem.

Mūsdienu sarunvalodā – “prasts” cilvēks, neizglītots “vienkāršās tautas” pārstāvis.

—-

Nostiprinoties Romas pilsētai, tās iedzīvotāju skaits sāka pieaugt uz pakļauto teritoriju un atnācēju rēķina, kurus dēvēja par “plebejiem”. Atšķirībā no pilsētas pamatiedzīvotājiem, t.s. [[Patriciāts|patriciešiem]], plebejiem nebija politisko tiesību, un tie netika iekļauti [[Triba|tribās]], t.i. nevarēja lietot tribas zemi, ņemt dalību [[reliģija|reliģiskajos]] [[Rituāls|rituālos]], netika uzskatīti par “Romas tautu” (lat. ”Populus Romanus Quiritium”). Līdz ar to plebeju pamatnodarbe bija amatniecība un tirdzniecība, kas dažiem no tiem ļāva kļūt visai bagātiem.

Ar laiku plebeji panāca tiesības vēlēt savus. t.s. plebeju [[Tribūns|tribūnus]], kuriem bija ”veto” tiesības patriciešu [[Maģistrāts|maģistrātos]], kā arī tiesības izdot plebeju kārtas iekšējos likumus.

Ar laiku plebeji panāca tiesības vēlēt savus. t.s. plebeju [[Tribūns|tribūnus]], kuriem bija ”veto” tiesības patriciešu [[Maģistrāts|maģistrātos]], kā arī tiesības izdot plebeju kārtas iekšējos likumus.

287. g.p.m.ē. tika pieņemts likums, ka plebeju tautas sapulces (t.s. ”plebiscīta”) lēmumi ir saistoši visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no to kārtas piederības. Ap šo laiku plebeju virsslānis praktiski saplūda ar patriciešiem, izveidojot jaunu kārtu – [[Jātnieki|jātniekus]] jeb [[Nobilitāte|nobilitāti]].

287. g.p.m.ē. tika pieņemts likums, ka plebeju tautas sapulces (t.s. plebiscīta) lēmumi ir saistoši visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no to piederības kādai kārtas. Ap šo laiku plebeju virsslānis gandrīz pilnībā saplūda ar patriciešiem, izveidojot jaunu kārtu — [[Jātnieki|jātniekus]] jeb [[Nobilitāte|nobilitāti]].

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{autoritatīvā vadība}}