もっと詳しく

Izņemts attēls "Monument_Urkun.jpg", jo Missvain to ir izdzēsis no Vikikrātuves (iemesls: per c:Commons:Deletion requests/File:Monument Urkun.jpg).


← Senāka versija Versija, kas saglabāta 2021. gada 14. decembris, plkst. 23.43
10. rindiņa: 10. rindiņa:
==Kirgīzu urkuns==
==Kirgīzu urkuns==
[[Attēls:Monument Urkun.jpg|thumb|right|Urkuna piemineklis Kirgizstānā]]
Semirečijes apriņķi, kuru apdzīvoja galvenokārt [[kirgīzi]], sacelšanās izvērsās partizānu karā, kas turpinājās līdz 1917. gada janvārim. Par nemiernieku mērķi ātri kļuva gandrīz 240 000 [[Krievi|krievu]] un [[Ukraiņi|ukraiņu]] kolonisti, kam šeit bija iedalīti labākie zemes īpašumi. Nemiernieki nogalināja vīriešus, sagrāba sievietes un bērnus. Lai atrisinātu situāciju, nesen amatā apstiprinātais Turkestānas ģenerālgubernators ģenerālis [[Aleksejs Kuropatkins]] ierosināja Semirečijes apgabalu sadalīt divos etniski nošķirtos apgabalos, vienu paredzot tikai krievu un kazaku kolonistiem, un otru atstājot tikai kirgīziem. Šo plānu apstiprināja 1916. gada oktobrī, taču tā īstenošanu pārtrauca [[Krievijas revolūcija]].
Semirečijes apriņķi, kuru apdzīvoja galvenokārt [[kirgīzi]], sacelšanās izvērsās partizānu karā, kas turpinājās līdz 1917. gada janvārim. Par nemiernieku mērķi ātri kļuva gandrīz 240 000 [[Krievi|krievu]] un [[Ukraiņi|ukraiņu]] kolonisti, kam šeit bija iedalīti labākie zemes īpašumi. Nemiernieki nogalināja vīriešus, sagrāba sievietes un bērnus. Lai atrisinātu situāciju, nesen amatā apstiprinātais Turkestānas ģenerālgubernators ģenerālis [[Aleksejs Kuropatkins]] ierosināja Semirečijes apgabalu sadalīt divos etniski nošķirtos apgabalos, vienu paredzot tikai krievu un kazaku kolonistiem, un otru atstājot tikai kirgīziem. Šo plānu apstiprināja 1916. gada oktobrī, taču tā īstenošanu pārtrauca [[Krievijas revolūcija]].