Papildināts
← Senāka versija | Versija, kas saglabāta 2021. gada 17. oktobris, plkst. 16.25 | ||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Generalization process using trees.svg|thumbnail|200px|Nosaucot dažādus kokus, uzreiz cilvēka apziņā rodas priekšstats par to vispārīgajām pazīmēm]]
|
[[Attēls:Generalization process using trees.svg|thumbnail|200px|Nosaucot dažādus kokus, uzreiz cilvēka apziņā rodas priekšstats par to vispārīgajām pazīmēm]]
|
||
− |
”’Jēdziens”’, arī ”’priekšstats”’, ir cilvēka [[apziņa|apziņā]] izveidots vispārinājums, kas atspoguļo [[priekšmets|priekšmetu]] vai [[parādība|parādību]] vispārīgās, būtiskās [[pazīme]]s.<ref name=”ptsk”/> Jēdzienu vārdos izsaka [[definīcija]].
|
+ |
”’Jēdziens”’, arī ”’priekšstats”’, ir cilvēka [[apziņa|apziņā]] izveidots vispārinājums, kas atspoguļo [[priekšmets|priekšmetu]] vai [[parādība|parādību]] vispārīgās, būtiskās [[pazīme]]s.<ref name=”ptsk”/> Jēdzienu vārdos izsaka [[definīcija]]. Jēdzienus tālāk iedala noteiktos un nenoteiktos jēdzienos.
|
+ | |||
+ |
Noteika jēdziena saturs ir skaidrs un apjoms – precīzs. Tāds, piemēram, ir jēdziens “stundents”, jo mēs varam novilkt robežu starp studentiem un visiem pārējiem.
|
||
+ | |||
+ |
Nenoteiki jēdzieni ir ar nepietiekami skaidru saturu un neprecīzu apjomu. Tāds, piemēram, ir jēdziens “garš koks”, jo bez iebildumiem nevar novilkt precīzu robežu stap gariem kokiem un citiem kokiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mācību grāmata augstskolām “Loģika”|last=Vedins|first=Ivans|publisher=Avots|year=2000.gads|isbn=9984-700-05-4|location=Elizabetes iela 83/85, Rīga LV-1050}}</ref>
|
||
== Skatīt arī ==
|
== Skatīt arī ==
|