もっと詳しく

Papildināts


← Senāka versija Versija, kas saglabāta 2021. gada 17. oktobris, plkst. 16.25
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Generalization process using trees.svg|thumbnail|200px|Nosaucot dažādus kokus, uzreiz cilvēka apziņā rodas priekšstats par to vispārīgajām pazīmēm]]
 
[[Attēls:Generalization process using trees.svg|thumbnail|200px|Nosaucot dažādus kokus, uzreiz cilvēka apziņā rodas priekšstats par to vispārīgajām pazīmēm]]
”’Jēdziens”’, arī ”’priekšstats”’, ir cilvēka [[apziņa|apziņā]] izveidots vispārinājums, kas atspoguļo [[priekšmets|priekšmetu]] vai [[parādība|parādību]] vispārīgās, būtiskās [[pazīme]]s.<ref name=”ptsk”/> Jēdzienu vārdos izsaka [[definīcija]].
+
”’Jēdziens”’, arī ”’priekšstats”’, ir cilvēka [[apziņa|apziņā]] izveidots vispārinājums, kas atspoguļo [[priekšmets|priekšmetu]] vai [[parādība|parādību]] vispārīgās, būtiskās [[pazīme]]s.<ref name=”ptsk”/> Jēdzienu vārdos izsaka [[definīcija]]. Jēdzienus tālāk iedala noteiktos un nenoteiktos jēdzienos.
  +
  +
Noteika jēdziena saturs ir skaidrs un apjoms – precīzs. Tāds, piemēram, ir jēdziens “stundents”, jo mēs varam novilkt robežu starp studentiem un visiem pārējiem.
  +
  +
Nenoteiki jēdzieni ir ar nepietiekami skaidru saturu un neprecīzu apjomu. Tāds, piemēram, ir jēdziens “garš koks”, jo bez iebildumiem nevar novilkt precīzu robežu stap gariem kokiem un citiem kokiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mācību grāmata augstskolām “Loģika”|last=Vedins|first=Ivans|publisher=Avots|year=2000.gads|isbn=9984-700-05-4|location=Elizabetes iela 83/85, Rīga LV-1050}}</ref>
   
 
== Skatīt arī ==
 
== Skatīt arī ==